Ivans Klementjevs

Ivans Klementjevs
	Ivans Klementjevs 2018. gadā
	13. Saeimas deputāts
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	12. Saeimas deputāts
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
	11. Saeimas deputāts
	Amatā; 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma; Valdis Dombrovskis;
	10. Saeimas deputāts
	Amatā; 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
	9. Saeimas deputāts
	Amatā; 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis; Ivars Godmanis; Valdis Dombrovskis;
Dzimšanas dati	1960. gada 18. novembrī (62 gadi); Buntiki, Mežāres pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	Latvijas krievs
Politiskā partija	PSKP (1985—); Tautas Saskaņas partija (2001—2010); Saskaņa (2010—pašlaik);
Profesija	pedagogs, sportists, politiķis
Augstskola	Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Ivans Klementjevs (dzimis 1960. gada 18. novembrī Buntikos, Jēkabpils rajonā) ir Latvijas krievu izcelsmes kanoe airētājs un politiķis. Triju olimpisko medaļu ieguvējs. Bijis Rīgas domes un vairāku Saeimu deputāts, pārstāv partiju "Saskaņa".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no Latgales — Buntikiem, pašreizējā Jēkabpils novada Mežāres pagastā, daudzbērnu vecticībnieku ģimenē. Viņa tēvs bija dzelzceļnieks, māte mājsaimniece. Māte nomira, kad Ivanam bija 13 gadi. Viņa vecākais brālis Pjotrs aizbrauca mācīties uz Rīgas dzelzceļnieku 11. profesionāli tehnisko skolu, kur bija airēšanas sporta sekcija. Tā visi brāļi Klementjevi tika iesaistīti sportā un kļuva par profesionāliem kanoe airētājiem. Ivana brālis Jefimijs Klementjevs arī ir piedalījies olimpiskajās spēlēs, tagad arī brālis ir politiķis — Rīgas domes un Saeimas deputāts.

1992. gadā abi brāļi Rīgā nodibināja airēšanas sporta klubu "Brāļi Klementjevi".^[1]

1999. gadā saņēmis IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.^[2]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Klementjevs ir beidzis Rīgas 11. profesionāli tehnisko skolu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1985)^[1] un Sanktpēterburgas zinātniski pētnieciskā fizkultūras institūta aspirantūru. 1993. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis doktora grādu pedagoģijā.

Sportista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar kanoe airēšanu I. Klementjevs nodarbojās kopš 1975. gada. Jau 1981. gadā iekļuva PSRS izlasē. Bijis PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.^[3] 1985.—1994. gadā septiņas reizes kļuva par Pasaules čempionu kanoe vieninieka distancē (no tām 6 reizes 1000 m distancē, 1 — 10 000 m), trīskārtējs pasaules vicečempions un bronzas laureāts. Piecus čempiontitulus izcīnījis, pārstāvot PSRS, un pa vienam, pārstāvot Latviju un Poliju.^[3]

1988. gada vasaras olimpisko spēļu čempions 1000 m kanoe vieninieka distancē, pārstāvot PSRS izlasi. Kā Latvijas pārstāvis izcīnījis divas olimpiskās sudraba medaļas tajā pašā 1000 m distancē 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā un 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā.

1994. gadā pēc nesaprašanās ar Latvijas sporta vadību starptautiskās sacensībās pārstāvēja Poliju, bija Bidgoščas sporta kluba biedrs. Kā Polijas pārstāvis piedalījās 1994. gada Pasaules čempionātā. Sportista karjeru beidzis 1997. gadā.^[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs no 1985. gada.^[5]

Pēc sportista karjeras beigām I. Klementjevs strādājis par treneri (trīs gadus no 1997. līdz 2001. gadam bijis Spānijas izlases treneris)^[1]^[4] un sporta funkcionāru, papildinājis izglītību un pievērsies politiskajai darbībai. 2001. gadā ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta, kurā piedalījās arī I. Klementjeva pārstāvētā Tautas Saskaņas partija. 2004. gadā no Tautas Saskaņas partijas saraksta nesekmīgi kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet 2005. gadā tāpat nav ticis ievēlēts Rīgas domē. 2006. gadā pirmo reizi kļuvis par parlamenta deputātu, kad ievēlēts 9. Saeimā no partiju apvienības "Saskaņas Centrs", bet 2009. gadā vēlreiz nesekmīgi piedalījies Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

2010. un 2011. gadā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta ievēlēts arī 10. un 11. Saeimā. Nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā. 2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta, bet 2018. gadā ievēlēts 13. Saeimā. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivans Klementjevs. Kanoe profesors. Rīga, Latvijas Olimpiskā akadēmija, 2019. — 112 lp. — ISBN 978-9934-19-782-6

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 389.—390. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
↑ vestnesis.lv. «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-05.
↑ ^3,0 ^3,1 Staģis, Andris (2010. gada 16. novembrī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 46 (771): 19. lpp. ISSN 1691-0451.
↑ ^4,0 ^4,1 Kreipāns, Anatolijs (2009. gada 22. decembrī). "Ivans Klementjevs audzina... Ivanu Klementjevu". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 50 (725): 54. lpp. ISSN 1691-0451.
↑ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivans Klementjevs.

Apbalvojumi
Priekštecis: aptauja izveidota	"Sporta Avīzes" gada aptaujas uzvarētājs 1996	Pēctecis: Kristers Serģis un Artis Rasmanis

[lat-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 389.—390. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.

[2] vestnesis.lv. «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-05.

[sa2-3] 3,0 ^3,1 Staģis, Andris (2010. gada 16. novembrī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 46 (771): 19. lpp. ISSN 1691-0451.

[SA-4] 4,0 ^4,1 Kreipāns, Anatolijs (2009. gada 22. decembrī). "Ivans Klementjevs audzina... Ivanu Klementjevu". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 50 (725): 54. lpp. ISSN 1691-0451.

[5] Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]