Ivans Klementjevs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ivans Klementjevs
Ivans Klementjevs 2010. gadā
Ivans Klementjevs 2010. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1960. gada 18. novembrī (56 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Mežāres pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība krievs
Brāļi Jefimijs Klementjevs (kanoe airētājs, politiķis)
Bērni Ivans[1]
Augums 176 cm
Profesionālā informācija
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS (līdz 1991)
Karogs: Latvija Latvija (1992-1993, pēc 1995)
Karogs: Polija Polija (1994)
Sporta veids Smaiļošana un kanoe airēšana
 
Medaļas
Vīriešu smaiļošana un kanoe airēšana
Olympic rings with transparent rims.svg Olimpiskās spēles
Pārstāvot: Karogs: Padomju Savienība PSRS
Zelts Seula 1988 Kanoe 1000 m individuāli
Pārstāvot: Karogs: Latvija Latvija
Sudrabs Barselona 1992 Kanoe 1000 m individuāli
Sudrabs Atlanta 1996 Kanoe 1000 m individuāli
Saeimas deputāts
Partija Tautas Saskaņas partija (2001—2010)
Saskaņa (2010—pašlaik)

Ivans Klementjevs (dzimis 1960. gada 18. novembrī Jēkabpilī) ir bijušais PSRS un Latvijas kanoe airētājs, triju Olimpisko medaļu īpašnieks. Pēc sportista karjeras beigām strādājis par treneri un sporta funkcionāru, kā arī pievērsies politiskajai darbībai. Bijis Rīgas domes un vairāku Saeimu deputāts. Pašlaik ir 12. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "Saskaņa".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no LatgalesBuntikiem, pašreizējā Krustpils novada Mežāres pagastā. Ivana brālis Jefimijs Klementjevs arī ir bijis profesionāls kanoe airētājs, piedalījies Olimpiskajās spēlēs, tagad arī brālis ir politiķis — Rīgas domes deputāts. 1999. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

1992. gadā abi brāļi Rīgā nodibināja airēšanas sporta klubu "Brāļi Klementjevi".[2]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Klementjevs ir beidzis Rīgas 11. profesionāli tehnisko skolu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1985)[2] un Sanktpēterburgas zinātniski pētniecisko fizkultūras institūtu. 1993. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis doktora grādu pedagoģijā.

Sportista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar kanoe airēšanu I. Klementjevs nodarbojās kopš 1975. gada. Jau 1981. gadā iekļuva PSRS izlasē. Bijis PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.[3] 1985.—1994. gadā septiņas reizes kļuva par Pasaules čempionu kanoe vieninieka distancē (no tām 6 reizes 1000 m distancē, 1 — 10 000 m), trīskārtējs pasaules vicečempions un bronzas laureāts. Piecus čempiontitulus izcīnījis, pārstāvot PSRS, un pa vienam, pārstāvot Latviju un Poliju.[3]

1988. gada vasaras olimpisko spēļu čempions 1000 m kanoe vieninieka distancē, pārstāvot PSRS izlasi. Kā Latvijas pārstāvis izcīnījis divas olimpiskās sudraba medaļas tajā pašā 1000 m distancē 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā un 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā.

1994. gadā pēc nesaprašanās ar Latvijas sporta vadību starptautiskās sacensībās pārstāvēja Poliju, bija Bidgoščas sporta kluba biedrs. Kā Polijas pārstāvis piedalījās 1994. gada Pasaules čempionātā. Sportista karjeru beidzis 1997. gadā.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sportista karjeras beigām I. Klementjevs strādājis par treneri (trīs gadus no 1997. līdz 2001. gadam bijis Spānijas izlases treneris)[1][2] un sporta funkcionāru, papildinājis izglītību un pievērsies politiskajai darbībai. 2001. gadā ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta, kurā piedalījās arī I. Klementjeva pārstāvētā Tautas Saskaņas partija. 2004. gadā no Tautas Saskaņas partijas saraksta nesekmīgi kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet 2005. gadā tāpat nav ticis ievēlēts Rīgas domē. 2006. gadā pirmo reizi kļuvis par parlamenta deputātu, kad ievēlēts 9. Saeimā no partiju apvienības "Saskaņas Centrs", bet 2009. gadā vēlreiz nesekmīgi piedalījies Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

2010. un 2011. gadā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta ievēlēts arī 10. un 11. Saeimā. Nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā. 2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Kreipāns, Anatolijs (2009. gada 22. decembrī). "Ivans Klementjevs audzina... Ivanu Klementjevu". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 50 (725): 54. lpp. ISSN 1691-0451.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 389.—390. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  3. 3,0 3,1 Staģis, Andris (2010. gada 16. novembrī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 46 (771): 19. lpp. ISSN 1691-0451.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
aptauja izveidota
"Sporta Avīzes" gada aptaujas uzvarētājs
1996
Pēctecis:
Kristers Serģis un Artis Rasmanis