Indriķis Laube

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ap 40 gadu veca vīrieša portrets sākot no krūtīm uz augšu, ar seju pagriezies 45 grādu leņķī uz attēla kreiso pusi. Pusgari mati izšķirti ar celiņu galvas kreisajā pusē. Sejas apmatojums kazbārdiņa un ūsas. Mugurā balts krekls, kam pāri žakete ar platiem atlokiem. Kaklauta vietā šaura melna lentīte sasieta bantītē.
Laubes Indriķis
Indriķis Laube
Personīgā informācija
Dzimis 1841. gada maijā
Durbe
Miris 1889. gada 4. oktobrī
Rīga
Tautība Vācietis[1]
Literārā darbība
Pseidonīms Tāmnieks, Zobgals, Ņirga, Inga, Rebble Šmulle[2]
Nodarbošanās Rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs
Valoda Latviešu

Indriķis Laube (dzimis 1841. gada maijā Durbē, miris 1889. gada 4. oktobrī Rīgā),[3] arī Heinrihs Laube (vācu: Heinrich Laube),[4] Laubes Indriķis, bija vācbaltiešu rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Durbē beidzis skolu.[2] Kuldīgā izmācījies par cunftes zelli, tēva Bebes krogā bijis galdnieks.[2] 1863. gadā sācis mācīties Aizputes apriņķa skolā,[3] skolu pabeidzis nav.[2] Friča Brīvzemnieka ietekmē pievērsās latviešu kultūrai.[2]

1869. gadā sāka strādāt par mājskolotāju Jelgavā.[3] Tajā pašā gadā iepazinās ar Ādolfu Alunānu, publicēja pirmo recenziju par latviešu teātri Jelgavā.[2] Tika atlaists no mājskolotāja amata par dalību jaunlatviešu vakaros.[2] No 1872. līdz 1875. gadam bijis Rīgas Latviešu biedrības intendants.[2] 1873. gadā sāka strādāt laikrakstā "Mājas Viesis".[3] Laikraksta faktiskais redaktors no 1874. līdz 1889. gadam.[3] Darbus publicējis arī citos izdevumos.[2]

Publicējies kopš 1870. gada.[3] Viena no pirmajiem garstāstiem latviešu literatūrā autors — "Smiltenieku Andrejs" (periodikā 1878. gadā).[5] Ir sarakstījis ap 150 humoristiski satīriskus feļetonus, uzskatāms par feļetonu žanra dibinātāju.[4] 1872. gadā sarakstīja brošūru "Mūsu laika raksti",[4] tāpat rakstījis apceres par latviešu kultūras darbiniekiem (Krišjānis Barons, Kaspars Biezbārdis, Atis Kronvalds, Māteru Juris, Gothards Frīdrihs Stenders).[3] Publicēja recenzijas, rakstus par valodniecību, literatūras teoriju, jaunlatviešiem.[3]

Apbedīts Rīgas Lielajos kapos.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. L. Bībere (redaktors). Latviešu literatūras vēsture. 1. sējums. LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 1998. 166. lpp. ISBN 9984-17-033-0.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 2,9 «Laube Indriķis (Heinrihs)». Biblio.kuldiga.lv. Skatīts: 2015. gada 25. maijā.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 43. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Laube Heinrihs». Letonika.lv. Skatīts: 2015. gada 25. maijā.
  5. «Laube Indriķis». Letonika.lv. Skatīts: 2015. gada 25. maijā.