Durbē beidzis skolu.[2] Kuldīgā izmācījies par cunftes zelli, tēva Bebes krogā bijis galdnieks.[2] 1863. gadā sācis mācīties Aizputes apriņķa skolā,[3] skolu pabeidzis nav.[2] Friča Brīvzemnieka ietekmē pievērsās latviešu kultūrai.[2]
1869. gadā sāka strādāt par mājskolotāju Jelgavā.[3] Tajā pašā gadā iepazinās ar Ādolfu Alunānu, publicēja pirmo recenziju par latviešu teātri Jelgavā.[2] Tika atlaists no mājskolotāja amata par dalību jaunlatviešu vakaros.[2] No 1872. līdz 1875. gadam bijis Rīgas Latviešu biedrības intendants.[2] 1873. gadā sāka strādāt laikrakstā "Mājas Viesis".[3] Laikraksta faktiskais redaktors no 1874. līdz 1889. gadam.[3] Darbus publicējis arī citos izdevumos.[2]
Publicējies kopš 1870. gada.[3] Viena no pirmajiem garstāstiem latviešu literatūrā autors — "Smiltenieku Andrejs" (periodikā 1878. gadā).[5] Sarakstījis ap 150 humoristiski satīriskus feļetonus, uzskatāms par feļetonu žanra dibinātāju.[4] 1872. gadā sarakstīja brošūru "Mūsu laika raksti",[4] tāpat rakstījis apceres par latviešu kultūras darbiniekiem (Krišjānis Barons, Kaspars Biezbārdis, Atis Kronvalds, Māteru Juris, Gothards Frīdrihs Stenders).[3] Publicēja recenzijas, rakstus par valodniecību, literatūras teoriju, jaunlatviešiem.[3]
Apbedīts Rīgas Lielajos kapos.[2]
