Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dibināts 2001. gadā
Apgrozījums 160 000 EUR (2010)[1]
Īpašnieks(-i) Jurel Holdings (51,23%), SIA Rogul (12,40%), Dmitrijs Babarikins (12,40%), Ivo Timofejevs (9,92%), Mārtiņš Birks (8,25%), Jānis Birks (5,79%)[1]
Iepriekšējie nosaukumi Ārstu konsultatīvais dienests
Atrašanās vieta Inčukalna iela 2, Rīga
Tips privāts zinātniskais institūts
Direktors Dmitrijs Babarikins
Mājaslapa http://www.ibti.lv/

Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts (IBTI) ir 2001. gadā Latvijā dibināts privāts zinātniskais institūts, kas nodarbojas ar dažādu uztura bagātinātāju, funkcionālās pārtikas, diētiskās pārtikas un nutrikosmētikas izstrādi un ražošanu. Tā dibinātājs un vadītājs ir Latvijas Universitātes asociētais profesors Dmitrijs Babarikins.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmums dibināts 2001. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija Ārstu konsultatīvais dienests. 2006. gada 9. novembrī uzņēmumu iekļāva Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas reģistrā, piešķirot tam zinātniskās institūcijas statusu.[2] 2009. gadā augustā tas ieguva pašreizējo nosaukumu — Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. 2009. gada oktobrī institūts arī pārcēlās uz 2600 m2 lielu ēku Inčukalna ielā 2, ierīkojot tajā eksperimentālo ražotni FitoBalt.[3]

2011. gada 20. janvārī aptiekās sāka pārdot institūta pētnieku no sarkanās biešu sulas ar ultrafiltrēšanu ražotu diētisko produktu „βetiron — sirds” sirds un asinsvadu sistēmas darbības uzlabošanai. Institūta pētnieki četrarpus gadu ilgos pētījumus, ieguldot 95 000 latu, sadarbībā ar zemnieku saimniecību „Baldones lauki” no 11 sarkano biešu šķirnēm atlasīja piemērotāko šķirni un izstrādāja produkta ražošanas tehnoloģiju, kurā biešu sulu filtrē caur 11 ļoti smalkiem filtriem, atdalot nevajadzīgās frakcijas.[3][4] 2011. gada 10. novembrī institūts Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā atvēra savu produktu veikalu.[5]

2012. gada 12. jūlijā institūts preses konferencē prezentēja divus gadus izstrādātu no četriem augu ekstraktiem — citronliānas augļu ekstrakta, koncentrētas ābolu sulas, zeltsaknes ekstrakta un ērkšķainā vīteņauga ekstrakta — ražotu ar sukralozi saldinātu bezcukura un bezkofeīna enerģijas dzērienu „Don't Sleep”.[6][7][8]

2013. gada 7. janvārī institūts prezentēja divus gadus, sadarbībā ar Lietuvas saldumu ražotāju „Rūta”, izstrādātu tumšo šokolādi „Don't worry” ar citronliānas, asinszāles, rožainās rodiolas, zeltsaknes, kurkumas un melno piparu ekstraktu.[9][10] Tajā pašā gadā NP Foods, sadarbībā ar institūta zinātniekiem, izstrādāja vitaminizēto un mineralizēto dzeramo ūdeni „AMRITA”, kas tiek iegūts no dziļurbuma Ķekavā un pēc tam bagātināts ar minerālsāļiem un vitamīniem.[11][12]

2014. gadā, pēc trīs gadu ilgiem pētījumiem, institūts viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija prezentēja ēstgribu samazinošas bumbiņas „Night Snack” ar žāvētiem āboliem, koncentrētu un frakcionētu ābolu sulu, topinambūra miltiem, no konžaka saknes iegūtu glikomannānu, magoņu sēklām, garcīnijas ekstraktu u.c. sastāvdaļām.[13] 2015. gadā Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtam piederošo zīmolu „AMRITA” iegādājās uzņēmējs Guntars Kukuls, izveidojot SIA Amber Coast Union.[12]

2016. gada 7. decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtu tika ierosināta maksātnespējas procesa lieta.[14]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 LETA. «Babarikins: Uzņēmējiem un zinātniekiem jāorientējas gan tirgus situācijā, gan zinātnē». Diena, 2012. gada 24. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 19. janvārī.
  2. «Zinātnisko institūciju reģistrs». Izglītības kvalitātes valsts dienests. 2016. gada 25. maijs. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.
  3. 3,0 3,1 Uldis Graudiņš. «Pārsteidz ar biešu sulas biznesu». Latvijas Avīze, 2011. gada 20. janvāris. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.
  4. Raivis Bahšteins. «Ar Baldones bietēm ārstēs sirdis». Rīgas un Apriņķa Avīze, 2011. gada 14. februāris. Skatīts: 2017. gada 19. janvārī.
  5. «„Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts” atver firmas veselīgo produktu veikalu Sakņu paviljonā». Rīgas Centrāltirgus. 2011. gada 9. novembris. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.
  6. Lelde Petrāne (2012. gada 12. jūlijs). Rīgas zinātnieki izgudrojuši dabīgu, veselībai nekaitīgu enerģijas dzērienu. Dienas Bizness. Atjaunināts: 2016. gada 24. septembrī.
  7. «Iepazīstinās ar Rīgas zinātnieku radītu enerģijas dzērienu bez kofeīna un cukura». Delfi. 2012. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.
  8. Ilze Zonne (2012. gada 24. jūlijs). Veselīgs, Latvijā ražots enerģijas dzēriens. Neatkarīgā Rīta Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 24. septembrī.
  9. Oksana Doniča (2013. gada 8. janvāris). Вместо ста грамм — в Риге придумали «шоколадное успокоительное». Vesti.lv. Atjaunināts: 2016. gada 24. septembrī.
  10. Santa Raita. «Vēl vairāk skaistuma». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2011. gada 28. novembris. Skatīts: 2017. gada 19. janvārī.
  11. Maija Dulle-Sūniņa. «Radīts jauns mineralizēts ūdens AMRITA, kas aizkavē novecošanās procesus». Jaunais Vēstnesis, 2014. gada 17. septembris. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.
  12. 12,0 12,1 Lelde Petrāne. «Kukuls nopircis ūdens zīmolu Amrita; pievēršas Ķīnas un Krievijas tirgum». Dienas Bizness, 2015. gada 1. decembris. Skatīts: 2017. gada 19. decembrī.
  13. «Latvijas zinātnieki izgudrojuši “tievēšanas bumbiņas”». skaties.lv. 2014. gada 26. novembris. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.
  14. Lelde Petrāne. «Tiesā tiek prasīta Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta maksātnespēja». Dienas Bizness, 2016. gada 8. decembris. Skatīts: 2017. gada 19. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]