Irlavas pagasts

Irlavas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Tukuma novads
Centrs:	Irlava
Kopējā platība:	114,0 km2
• Sauszeme:	109,5 km2
• Ūdens:	4,5 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 207
Blīvums (2024):	11,0 iedz./km2
	Irlavas pagasts Vikikrātuvē

Irlavas pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām, Abavas krastos. Tas izvietojies 20 km attālumā no novada centra Tukuma. Robežojas ar sava novada Jaunsātu, Tumes, Degoles, Lestenes, Jaunpils, Viesatu un Zemītes pagastiem.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Prūsene, Roja, Vecupe, Viesata, Žīdu strauts.

Ezeri

Nūstiņu ezers

Vēsture

Mūsdienu Irlavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Akmeņmuiža (Gut Steinhof, Sāti), Irlavas muiža (Gut Irmlau, Vaski), Ķūķu muiža (Gut Abaushof), Pētertāles muiža (Gut Petertal, Pētertāle), Snapju muiža (Gut Friedrichsberg, Snapji).

Rakstu avotos Irlava pirmoreiz minēta 1453. vai 1454. gadā kā Livonijas ordeņa lēnis Irmlow. Pagasta pašpārvalde izveidota 19. gadsimta 60. gados. 1861. gadā Irlavas pagastam pievienoja Degoles un Ķūku muižu pagastus, 1924. gadā - Pētertāles pagastu. 1935. gadā Irlavas pagasta platība bija 106,5 km² un tajā dzīvoja 2132 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Irlavas un Degoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Irlavas ciemam pievienoja Abavas ciema kolhoza «Druva» teritoriju. 1961. gadā daļu Irlavas ciema iekļāva Tumes ciemā, bet 1975. un 1977. gadā - Degoles ciemā, savukārt 1979. gadā daļu Degoles ciema pievienoja Irlavas ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2009. gadā Irlavas pagasts kā administratīvā teritorija tika iekļauts Tukuma novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	2 132	—
1959	1 825	−14.4%
1967	1 494	−18.1%

Gads	Iedz.	±%
1979	1 357	−9.2%
1989	1 756	+29.4%
2000	1 668	−5.0%

Gads	Iedz.	±%
2011	1 432	−14.1%
2021	1 268	−11.5%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Irlava (pagasta centrs), Vaski, Sāti, Snapji, Pētertāle.

Ievērojamas personības

Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
Ernests Gulbis (1888—?), politiķis, 1. un 2. Saeimas deputāts
Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts un politiķis. Latvijas finanšu ministrs (1928), Rīgas pilsētas galva (1936—1940).

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ OSP

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] OSP

[1]

[2]

[4]

[5]