Ivans Franko

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ivans Franko
Іван Франко
Franko 1898. gadā
Franko 1898. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1856. gada 15. augustā
Nahueviču sādža, Galīcijas un Lodomērijas karaliste, Austrijas impērija
(tagad Drohobičas rajons, Ļvivas apgabals, Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1916. gada 15. maijā (59 gadi)
Ļviva, Austroungārija
(tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība ukrainis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, žurnālists un tulkotājs
Valoda ukraiņu valoda
Rakstīšanas laiks 1874—1916
Žanri eposs, novele, romāns, drāma
Literatūras virzieni reālisms, dekadence
Augstskola Čerņivcu Universitāte

Ivans Franko (ukraiņu: Іван Якович Франко; dzimis 1856. gada 15. augustā, miris 1916. gada 15. maijā) bija ukraiņu dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, kritiķis, žurnālists, tulkotājs, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Viņa vārdā nosaukta Ukrainas pilsēta Ivanofrankivska. Viens no ukraiņu gan sociālistiskās, gan nacionālās kustības līderiem un dibinātājiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Nahueviču sādžā vācu izcelsmes kalēja ģimenē, tolaik Austrijas impērijā, tagad Ļvivas apgabalā, Ukrainā. No 1862. līdz 1864. gadam mācījās skolā Jasenicas-Silnas ciemā, vēlāk līdz 1867. gadam — klostera skolā Drohobičā.[1]

1875. gadā iestājās Ļvivas Universitātē (mūsdienās Ivana Franko vārdā nosauktā), kur iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs t.s. Galīcijas rusofilu jeb maskavofilu (ukraiņu: москвофільство) kustībā. Kustības dalībnieki par rakstu valodu izmantoja t.s jazičije (ukraiņu: язичіє) — vietējās ukraiņu valodas sajaukumu ar baznīcas slāvu valodu. Šajā valodas paveidā Franko publicēja savus pirmos darbus.

Vēlāk studentu aprindas, kurās ietilpa arī Ivans Franko, pievērsās dzīvajai Galīcijas zemnieku tautas valodai. 1877. gadā sūdzības rezultātā uz deviņiem mēnešiem ieslodzīts cietumā.[1] Pēc ieslodzījuma iepazinās ar Marksa un Engelsa darbiem. Ieslodzīts arī 1880. gadā un 1889. gadā. Šajos gados Franko aktīvi darbojās rakstniecībā, tulkošanā un publicistikā, naudu pelnīdams ar darbu poļu valodas avīzēs.

1886. gadā Franko apprecējās un kādu laiku pavadīja valsts galvaspilsētā Vīnē, kur iepazinās ar tādiem cilvēkiem kā Teodors Hercls un Tomāšs Gariks Masariks. 1891. gadā Franko pabeidza studijas Čerņivcu Universitātē. 1892. gadā Vīnes Universitātē aizstāvēja doktora disertāciju "Varlaams un Joasafs".[1] 19. gadsimta beigās publicēja vairākus darbu, kuros kritizēts marksisms.

Sarakstījis darbus dažādos žanros: eposs, novele, romāns, drāma. Mūsdienās pēc viņa darbiem uzņemtas vairākas filmas.

No 1904. gada vairs neiesaistījās politiskajā darbība. Miris trūkumā 1916. gadā Ļvivā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]