Brīvmūrnieku uzskaitījums — K

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.

K[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kadiķis (Kadick), Eduards (1880—). Inženieris. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1930).
  • Kaktiņš, Ādolfs (1885—1965). Operdziedonis. Aktieris dažādos Rīgas teātros (1903—11), operas solists Rīgā (1912), Nirnbergas operā (1913), Sv.Pēterburgas muzikalā drāmā (1915—17), koncertējis latviešu bēgļu kolonijās. Viens no Latvijas Nacionālās operas izcilākajiem solistiem (1918—40). Izceļojis uz Vāciju (1944), vēlāk uz ASV (1949). Izcilākās lomas: Mefistofelis, Jago, Lāčplēsis, Skarpija, Karalis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1928).
  • Kalaus (Kalau), Kārlis Jakobs Heinrihs (1763—1793). Aktieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Kaljostro (Cagliostro), Aleksandrs (īstajā vārdā — Džuzepe Balzamo), grāfs (1743—1795). Sicīliešu avantūrists, mistiķis, dziednieks un pareģis. Jaunībā apceļojis Ēģipti un Sīriju, ar Maltas ordeņa lielmeistara ieteikuma vēstuli ieradies Neapolē, kur nodarbojies ar alķīmiju un gaišredzību, vēlāk apceļojis visu Eiropu. 1779. gadā ieradies Jelgavā, kur nodibinājis ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas abiem dzimumiem. Jelgavas adopcijas ložas „Loge d’Adoption des trois Cœurs couronnés“ lielmeistars. Tālāk devies uz Sv.Pēterburgu, no turienes atpakaļ uz Rietumeiropu. Romā 1789. gadā apcietināts par sakariem ar franču revolūcijas vadoņiem, notiesāts uz nāvi, pāvests spriedumu nomainījis ar mūža ieslodzījumu cietoksnī, kur viņš miris 1795. gads
  • Kalliess, Johans Fr. (1763—). Teologs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1793).
  • fon Kalsofs, Kārlis Ferdinands (1726—). Kuldīgā dzīvojošs literāts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
  • Kampenhauzens (Campenhausen), (—1820). Atvaļināts majors. Rīgas ložas „Konstantin zur gekrönten Löwe (Adler)“ krēsla meistars (1794).
  • Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800), barons. Ungurmuižas īpašnieks. Vidzemes landrāts, civilgubernators. Krievijas galma slepenpadomnieks un goda aizbildnis. Sv.Pēterburgas ložas „Concordia” brālis (1787).
  • Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823), barons. Diplomāts un valstvīrs. Dzimis Lenču muižā Vidzemē, studējis Leipcigā, Vitenbergā, Getingā. Krievijas sūtniecību darbinieks Polijā (1792) un Zviedrijā (1796). Rīgas kamerālpalātas padomnieks un galma intendantūras Rīgas nodaļas direktors (1797). Krievijas valsts medicīniskās pārvaldes direktors (1800). Senators, valsts padomes loceklis un valsts kontrolieris (1811). Slepenpadomnieks, kambarkungs (1812). Krievijas iekšlietu ministrs (1823). Sv.Pēterburgas ložas „Polārzvaigzne” brālis (1807—1810).
  • Kāns (Kahn), Pauls (1891—). Veikalvedis Baltijas Lloyd. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921).
  • Kaps (Kapp), Otto (1880—). Liepājas gāzes iestādes direktors. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1922).
  • Kārlis Kristians Jozefs, princis (1733—1796). Kurzemes hercogs (1758—63), Polijas karaļa Augusta III dēls, Saksijas princis. Atstāja hercoga troni pēc tam, kad Ernestam Johanam Bironam tika atjaunotas hercoga tiesības (1763). Drēzdenes ložas "Pie trim zobeniem" brālis. Striktās Observances sistēmas protektors Saksijā (1772).
  • Keizerlings (Keyserlingk), Teodors Georgs Kārlis, grāfs (—1853). Kabilē dzimis Kurzemes muižnieks, kambarkungs. Sv.Pēterburgas Provinciālās lielložas lielsekretārs (1814—1815), Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ dibinātājs 1815. un krēsla meistars (1816—1822), Sv.Pēterburgas ložas „Savienotie draugi“/“Amis reunis“ goda loceklis (1817), Jelgavas ložas pārstāvis Sv.Pēterburgas direktorālajā ložā „Astreja“ (1818—1821), Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss“ loceklis 9.pakāpē Eq. a palme ofragitera.
  • Keizers, Kārlis Fridrihs (1773—). Vidzemes guberņas sekretārs. Tilzītes (Austrumprūsijā) ložas „Luīze pie dedzīgās sirds” brālis (1812). 4.grāds.
  • fon Kelers (Kehler), Hermanis Johans (1792—1860). Rīgā dzimis medicīnas zinātnieks. Studējis medicīnu Tērbatā, medicīnas doktors (1815). Tērbatas universitātes privētdocents (1820—1850). Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības“ brālis (1816).
  • Kelers (Köler), Johans Ernsts (1754—). Muitas ierēdnis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 4.grāda ložas loceklis (1793—1796).
  • fon Kelhens, Johans (1722—1810). Rīgā dzimis ārsts un zinātnieks. Sv.Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas institūta docētājs (1783). Galma ķirurgs (1803—06). Sv.Pēterburgas ložas „Deviņas mūzas“ brālis (1774).
  • Kellars, Džeimss (1750—1810). Gleznotājs. Studējis Oksfordā, dzīvojis Rīgā (1783—85 un 1788—1810). Rīgas ģimnāzijas skolotājs (1804—1810). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds.
  • fon Kellers, Karls Gustavs, barons (1785—). Krievijas armijas virsnieks (1778—1785. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Kels, (). Rīgas ložas „Konstantin zur gekrönten Löwe (Adler)“ brālis (līdz 1790).
  • Kenigfels (Königfels), Jakobs (). Krievijas armijas virsnieks (1782—1784). Rīgas ložas „Kastors” brālis.
  • Kerners (Körner), Roberts (1878—). Kēnigsbergas apsardzes biedrības direktors. Tirgotājs. Kēnigsbergas ložas “Immanuel” brālis. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1923).
  • Kerstens, Arends Krist. Gotlībs (). Krodzinieks. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • fon Kesslers, Mihaels (). Krievijas armijas virsnieks (1791). Rīgas apriņķa tiesas asesors (1791—1803). Sv.Pēterburgas ložas „Concordia“ brālis (1787). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis (1791).
  • Kettlers (Kettler), Gottards, barons (). Krievijas galminieks, kambarkungs. Uzņemts brīvmūrniecībā Berlīnes ložā (1740—1741).
  • Keišs, Mārtiņš (1746—). Parūku meistars un bārddzinis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Kerkovius, Ernsts (1881—). Tirgotājs, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārraugs (1925). Andreja ložas meistars (1931).
  • Kibers, Augusts (1783—). Tirgotājs no Rīgas. Sv.Pēterburgas ložas „Pelikāns“ brālis (1818).
  • Kīks (Kück), Otto (1871—). Inženieris—ķīmiķis Vormsā (Vācijā). Liepājas ložas “Anker und Schwert” krēsla meistars (4.11.1916.—12.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1822).
  • Kilovskis (Kilowsky), Johans Vilhelms (1876—). Kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1926). Andreja ložas brālis (1931).
  • Kinitcs, Francis (). Anglijas ģenerālkonsuls, dzīvojis Liepājā. Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības“ brālis (1817).
  • fon Kinitcs, Verners (). Jurists, dzīvojis Liepājā. Docētājs Sv.Pēterburgā. Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības“ brālis (1817).
  • Kinskis (Kinsky), Gustavs (1873—). Pasta sekretārs Keslinā (Vācijā). Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis (18.1.1918.). Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1821).
  • Kistlers (Küsstler), Gotlībs (1763—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Kiters, Samuels Ludvigs Kr. (). Bāriņtiesas sekretārs (1784—85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Kizevalters, Eduards (1795—). Dzimis Liepājā. Skolotājs un guberņas sekretārs Sv.Pēterburgā. Sv.Pēterburgas ložas „Trīs gaismas“ brālis (1820).
  • Klarks (Clark), Aleksandrs (). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. 5.grāda ložas „dēls“ (Lewis).
  • Klarks (Clark), Čārlzs (1767—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Klāscens (Claaszen), Pauls (1875—). Tirgotājs, Baltijas Lloyd direktors. Liepājas ložas „Enkurs" brālis dibinātājs (1921), orators (1922). Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” 8.12.1918.
  • Klooss (Kloos), Otto, Didrihs, Kr. (). Parūku meistars. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Kleins, Bernhards Kristiāns (1762—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis vārtnieks (1790).
  • fon Klodts, Burhards Ernsts, barons (). Burtnieku muižas īpašnieks (1784). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Klumbergs (Klumberg), Arveds (1882—). Zvērināts advokāts, somu misijas juriskonsults. Rīgas ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks (1928). Vilhelma Muntera liecībā minēts: „Zvērināts advokāts, ar praksi gandrīz nemaz nenodarbojās, bet, neraugoties uz to, bija ļoti bagāts, viņam piederēja nami un akcijas. Viņa brālis bija Herdera institūta - vācu propagandas un izlūkdienesta cietokšņa - rektors. Interesanti, Klumbergs nerepatriējās, bet viņa brālis, protams, aizbrauca, un viss institūts tika likvidēts. Interesanti ir arī tas, ka viņš ļoti draudzējās ar Balodi un Skujenieku. Balodis vēl š.g. sākumā lūdza manu piekrišanu, lai nozīmētu Klumbergu par somu goda konsulu. Balodis toreiz runāja, nedaudz samulsis un kautrējoties, un centās pasvītrot, ka viņš ar Klumbergu nejauši ticies pie Skujenieka. Taču es zināju, ka vēl pašā beidzamajā laikā (un vēl arī pēc aiziešanas no valdības sastāva) viņš mēdza būt Klumberga mājās, par ko stāstīja citi viesi. Nozīmēšanai es nepiekritu.”
  • Knapke (Knapke), Pauls (1882—). Speditors Mēmelē (Klaipēdā). Liepājas ložas „Enkurs” apmeklējošais brālis (1921). Mēmeles ložas “Memfisa” (3WK) brālis.
  • Knirems, Johans Melhiors (). Students Erlangenes universitātē (1782—84). Rīgas ložas „Kastors” brālis.
  • Knots, Pēters (1740—). Kariešu meistars (1791), svērējs muitā (1793—96). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Kohs, Zigfrīds Gothards Ekhards (). Aktieris. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Koletskis, Johans Kārlis (1761—). Advokāts. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Kollins (Collins), Georgs Frīdrihs (). Skotu izcelsmes tirgotājs. Rīgas ložas „Kastors” brālis.
  • Kollins (Collins), Georgs Ludvigs (1763—). Skotu izcelsmes reformātu draudzes mācītājs (1791—96). Brīvmūrnieks no 1784. gada. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis (1791). Krēsla meistars un 6.grāda ložas skotu lielmeistars (1793—1797).
  • Kollins (Collins), Viljams (1755—1824). Skotu izcelsmes tirgotājs, Melngalvju brālības vecākais (1778). Rīgas ložas „Kastors” dibinātājs un 2.pārraugs (1778), ložas meistara vietnieks (1781—1782). Izstājies 1784., bijis Rīgas ložas „Asträa” dibinātājs, 1.pārraugs (1785), 2.pārraugs (1791), krēsla meistars.
  • Kolmens (Coleman), Fredriks V.B. (1874—1947). ASV sūtnis Latvijā (1922—31). Piedalījies Rīgas ložas "Jāņuguns" uguns ienešanas svinībās Lielajā ģildē (1925), un apsveicis tās brāļus Amerikas brīvmūrnieku vārdā.
  • Konradi (Conradi), Frīdrihs (1881—). Latvijas Augstākās tiesas senators. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1927), ložas goda padomes loceklis.
  • Kopsikers (Kopsicker), Helmuts (1886—). Veikalvedis Šverinā (Vācijā). Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1821), Šverinas ložas “Harpokrates zur Morgenröte” brālis. Brīvmūrniekos uzņemts 1907.
  • Kopss, Johans Jakobs (). Titulārpadomnieks Pērnavā un Rīgā (1817—21). Sv. Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” brālis.
  • Korella, Johans (). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778—1785).
  • fon Korfs (von Korff), Ferdinands, barons (). Uzņemts brīvmūrniecībā 1779. gadā, Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ mantzinis 1816. gads, vēlāk Tallinas ložas „Trīs āmuri“ mantzinis 1818—1821. gads
  • fon Korfs (von Korff), Johans Albrehts, barons (1697—1766). Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts, grāmatmīlis — viņa personīgajā bibliotēkā bija ap 36 tūkstošiem grāmatu. 1728. gads Kurzemes hercogienes Annas Joanovnas galmā, 1734.—1740. Sv. Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents, no 1740. gada Krievijas sūtnis Dānijā, Hamburgā, Brēmenē un Lībekā. 1743. gada decembrī uzņemts Kopenhāgenas ložā „Svētais Martins”, 1749. gadā viens no Dānijas un Norvēģijas Provinciālās ložas dibinātājiem un tās lielmeistars. Kopenhāgenā atbalstījis Gotharda Frīdriha Stendera, vēlākā latviešu laicīgās rakstniecības dibinātāja, uzņemšanu brīvmūrniecībā.
  • fon Korfs (von Korff), Johans Gothards, barons (). Jelgavas adopcijas ložas „Loge d’Adoption des trois Cœurs couronnés“ sekretārs 1780. gads
  • fon Korfs (von Korff), Ulrihs Kazimirs Heinrihs, barons (1765—1823). Kurzemes muižnieks, diplomāts. Prūsijas kambarkungs, pēc tam Krievijas kambarkungs un sūtnis Zviedrijā, vēlāk valsts padomnieks, landrāts, Vidzemes, Igaunijas un Somijas tiesu kolēģijas prezidents, no 1819. gada senators un slepenpadomnieks. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ goda loceklis no 1818. gads
  • Korneliuss, Johans Ādams (). Literāts, mācītājs (1821). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Kraftings, Johans Kristofors (). Kalpotājs (1778), kalpojis Sv.Pētera draudzē (1784—85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Krastkalns, Andrejs (1868—1939). Zvērināts advokāts un sabiedrisks darbinieks. Jaunībā atradies Kr.Valdemāra ideju stiprā ietekmē. Studentu korporācijas "Fraternitas Moscoviensis" ("Fraternitas Lettica" no 1920) dibinātājs. Rīgas Latviešu biedrības sekretārs, priekšnieka biedrs, priekšnieks (1898—1919). Pirmais latvietis Rīgas pilsētas valdē (1907), Rīgas pilsētas galvas biedrs (1916—17), Vidzemes komisārs Pagaidu valdības laikā (1917). Kopā ar Fr.Veinbergu iestājās par Baltijas valsts dibināšanu un ticis ievēlēts Vidzemes landesrātā, panācis latviešu valodas atļaušanu miertiesās (1918). A.Niedras valdībā ieņēmis apgādes ministra vietu, pēc lielinieku padzīšanas palīdzējis apgādāt ar pārtiku bada cietējus Rīgā (1919). Latvijas 3. Saeimas deputāts no Kristīgās Nacionālās savienības. Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1928). Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārraugs (1924—1939), palīdzējis reģistrēt tās statutus. Vadījis Liepājas ložas "Enkurs" aizstāvību sakarā ar apsūdzību atkarībā no Vācijas lielložas (1926—27). Andreja ložas meistars (1931).
  • Krauze, Ernsts Johans (). Apriņķa ārsts Cēsīs (1784—85). Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Krauze, Frīdrihs (). Aptiekārs, Sv.Pēterburgas farmaceitiskās biedrības loceklis (1822). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1819—1821.
  • Krauze, Johans Gotlībs (). Mākslinieks dārzkopis Kurzemē (1786). Tērbatas ložas „Morgenstern” brālis.
  • Krauze (Krause), Pauls (1869—). Tirgotājs, Paragvajas konsuls Ķīlē (Vācijā). Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1921), Ķīles ložas “Alma an der Ostsee” brālis. Brīvmūrniekos uzņemts 1897.
  • Krēgers (Kröger), Johans Georgs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Krēgers (Krüger), Johans Jakobs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis.
  • Krekers, Īzaks (1767—). Aktieris. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Krēmers (Kraemer), Wilhelm (1882—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1929).
  • Krempins, Johans (). Juriskonsults (1793). Galma padomnieks, Liepājas muitas vadītājs (1812). Monpeljē ložas „Savienotās sirdis” brālis (1781), Sv.Pēterburgas Grand Orient de France ložas „De la Reunion des èlus du Nord” ceremonijmeistars (1784—85). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ goda loceklis.
  • Krickis (Krützky), Vilhelms Heinrihs (1886—). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1922). Uzņemts Iekšējā orientā 11.01.1929.
  • Krīgers (Krüger), Kārlis Jakobs (1752—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis ekonoms (1790).
  • Krīgers (Krüger), Kārlis Johans Gotfrīds (). Ķirurgs Sv.Pēterburgā (1817—21), titulārpadomnieks (1817—23). Kādas Rīgas ložas loceklis XVIII gs. Sv.Pēterburgas ložas „Pelikāns” brālis (1810—1820) un ložas „Elizabete pie labdarības” brālis (1817—22).
  • Krigsmanns, Nikolajs (1760—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ 1.pārraugs (1790). 4.grāds.
  • Krooks, Johans Kārlis (). Majors (1791). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Kronbergs, Alfreds (1884—). Tirgotājs, ‘Baltic Chartering Co.’ direktors. Rīgas ložas „Jāņuguns” 1.pārraugs, sekretārs, brālis ievedējs (1924). Andreja ložas meistars (1931). Brīvmūrniekos uzņemts 1922. gadā.
  • Kruskops, Matiass (). Rīgas ložas „Asträa” brālis no 1785.
  • Krūze, Miķelis (). Bārddzinis (1793—95). Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Krūze, Kārlis Vilhelms (1765—1834). Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas vēstures profesors. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs (1815). Jelgavas ložas „Zu den drey gekrönten Schwerdtern“ brālis.
  • Kruzenšterns, Nikolajs (1884—). Dzimis Daugavpilī. Komersants, pēc 1.pasaules kara emigrējis uz Franciju. Parīzes krievu ložas „Astreja” brālis Francijas lielložas sastāvā (1936—1939).
  • Kukke, K.J.F. (1764—). Aptiekārs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • fon Kuļņevs, Mihails (1773—). Krievijas armijas virsnieks. Ludzas pilsētas vecākais (1797—1801), Rēzeknes apriņķa muižniecības deputāts (1808). Tallinas ložas „Trīs āmuri“ brālis (1819).
  • Kuraus (Kurau), Ed. (). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis.
  • fon Kverfeldts, Fridrihs (). Tirgotājs Rīgā (1820—21). Sv.Pēterburgas ložas „Liesmojošā zvaigzne” brālis (1817).

Citvalstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Flag of the Kingdom of Sicily.svg Alesandro Kaliostro (Alessandro Cagliostro), sicīliešu dēkainis.[1]
  • Flag of Mexico.svg Plutarko Kalless (Plutarco Elías Calles), Meksikas prezidents.[2]
  • Flag of Sweden.svg Kārlis XIII (Karl XIII), Zviedrijas un Norvēģijas karalis. Zviedru brīvmūrnieku rituāla izveidotājs un lielmeistars, Striktās Observances brīvmūrnieku sistēmas lielmeistars [3], [4]
  • Flag of Sweden.svg Kārlis XV (Karl XV), Zviedrijas un Norvēģijas karalis. Zviedrijas lielložas lielmeistars [3]
  • Flag of Most Serene Republic of Venice.svg Džakomo Kazanova (Giacomo Casanova), uzņemts kādā Lionas ložā Francijā (1758), uzturējies Jelgavā un Rīgā (1764). Sakarā ar apsūdzību "brīvmurnieciskā musināšanā un Dieva zaimošanā" apcietināts un ieslodzīts Svina kamerā Venēcijā (1755), no kuras mīklainā veidā izbēdzis [5]
  • Flag of Scotland.svg Džeimss Keits (James Keith), Krievijas armijas virsnieks (1728—1748). Piedalījies Krievijas karā pret Zviedriju (1741—43), veicis diplomātiskos uzdevumus Zviedrijā (1743—44), vēlāk komandējis Krievijas armijas spēkus Tallinā un Rīgā (1745—47). Prūsijas armijas ģenerālfeldmaršals un karaļa Frīdriha II. Lielā personīgs draugs (1747—1758). Kritis kaujā Septiņgadu karā pret Krieviju (1758). Anglijas lielložas Provinciāllieložas lielmeistars Krievijā (1740—1747)[6]
  • Flag of the United States.svg Valters Kraislers (Walter Chrysler), automobiļu ražotnes dibinātājs. Apollo Lodge # 297, Elisa, Kanzasa, Fellowship Lodge # 490, Flinta, Mičigana [7]
  • Flag of the United States.svg Nets Kings Kols (Nat King Cole), dziedātājs. Thomas Waller Lodge No. 49, Losandželosa [8]
  • Flag of Belgium.svg Šarls de Kostērs (Charles de Coster), beļģu rakstnieks. Loža "Les Vrais Amis de l'Union et du Progrès Réunis" [9]
  • Flag of Russia.svg Nikolajs Karamzins (Карамзин, Николай Михайлович), krievu vēsturnieks, rakstnieks. Loža "Zelta kronis" Simbirska, loža "Draudzīgā zinību biedrība" Maskava.
  • Flag of Russia.svg Aleksandrs Kerenskis (Александр Фёдорович Ке́ренский), politiķis, jurists. Krievijas Pagaidu valdības premjerministrs. Lielloža Krievijas Tautu Lielais Austrums[10]
  • Flag of Denmark.svg Kristiāns X (Christian 10.), Dānijas karalis. Dānijas lielložas lielmeistars [11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://freemasonry.bcy.ca/biography/esoterica/cagliostro_a/cagliostro_a.html
  2. Denslow, William R. 10,000 Famous Freemasons p. 171 (2004 Kessinger Publishing)ISBN 1-4179-7578-4
  3. 3,0 3,1 sv.wikipedia.org
  4. www.freemasons-freemasonry.com
  5. www.freemasonry.bcy.ca
  6. www.freemasonry.bcy.ca
  7. «www.msana.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 13. jūlijā.
  8. http://[www.freemasonry.bcy.ca/textfiles/famous.html www.freemasonry.bcy.ca]
  9. en.wikipedia.org
  10. Брачев В. С. Масоны в России: от Петра I до наших дней. — С.-Петербург: Стомма, 2000.
  11. da.wikipedia.org