Krievijas Tautu Lielais Austrums

Krievijas Tautu Lielais Austrums (krievu: Великий Восток народов России) bija Krievijas Impērijas brīvmūrnieku lielloža, kas darbojās no 1912. līdz 1917. gadam un tās vadītāji pēc Februāra revolūcijas izveidoja Krievijas pagaidu valdību. Viņu pasludinātais mērķis bija "tās locekļu morālā izaugsme un viņu centienu apvienošana cīņai par Krievijas politisko atbrīvošanu".

Struktūra

Krievijas Tautu Lielo Austrumu veidoja atsevišķas ložas Krievijas Impērijas guberņās, kurās nedrīkstēja būt vairāk kā 12 locekļi. Ja ložas locekļu skaits sasniedza 14, tad tā bija jāsadala divās ložas ar septiņiem locekļiem. Vienīgi ložas vadītājs (godājamais meistars) zināja visu ložas dalībnieku vārdus, un vienīgi viņam bija tiesības uzturēt sakarus ar lielložas vadību Maskavā. Lielložu vadīja Augstākā Padome, kuras priekšgalā bija ģenerālsekretārs. Zināmi tikai atsevišķu ložu vadītāju vārdi.

Ģenerālsekretāri

• Nikolajs Ņekrasovs (Н. В. Некрасов, 1912, 1914-1916)
• Aleksandrs Koļubakins (А. М. Колюбакин, 1913-1914)
• Aleksandrs Kerenskis (А. Ф. Керенский, 1916-1917)
• Aleksandrs Halperns (А. Я. Гальперн, 1917)

Ložas

• Harkiva
• Kauņa
• Kijiva — 7 ložas
• Kutaisi
• Jekaterinburga
• Maskava — 2 ložas
• Minska
• Ņižņijnovgoroda — 2 ložas
• Odesa
• Pēterburga — 11 ložas, ieskaitot Krievijas Valsts domes ložu "Roze"
• Poltava
• Rīga
• Samāra
• Saratova
• Tallina
• Tbilisi
• Tvera
• Viļņa
• Vitebska

Rīgas loža

Tā kā jebkādus pierakstus veikt bija noliegts, tad Krievijas arhīvos nav atrodami ložas locekļu vārdi. Vienīgi zināms, ka kontaktus ar lielložas vadību uzturēja ložas godājamais meistars Gustavs Zemgals, kas pēc krievu-japāņu kara bija demobilizējies un strādāja par žurnālistu. Vairums no viņa tā laika domubiedriem bija Maskavas Universitātes studentu biedrības "Fraternitas Moscoviensis" ("Maskavas brālība") filistri, kas iekšējo domstarpību rezultātā 1914. gadā izveidoja tāda paša nosaukuma studentu korporāciju un biedrību "Orients" (tagad - akadēmiskā vienība "Austrums"). Kopā ar Arvedu Bergu, Augustu Deglavu un vairākiem citiem politiskiem darbiniekiem viņš nodibināja Latviešu Demokrātisko partiju. No 1912. līdz 1914. gada beigām Zemgals bija žurnāla "Domas" atbildīgais redaktors. Pēc Februāra revolūcijas Gustavu Zemgalu 1917. gada 23. aprīlī ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu un īsu brīdi viņš bija arī Vidzemes guberņas komisāra Andreja Krastkalna vietnieks. 1918. gadā Zemgals iesaistījās Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) darbībā, kur pārzināja okupēto Latvijas apgabalu lietas, kā arī pildīja LPNP sakarnieka funkcijas ar Demokrātisko bloku. No radikāldemokrātu partijas viņš tika deleģēts Tautas padomē un vēlāk tika ievēlēts par Tautas padomes priekšsēdētāja otro biedru. Ieņemot šo amatu, viņš vadīja 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas proklamēšanas sēdi.

Ārējās saites

• В. С. Брачев, Масоны в России: от Петра I до наших дней. Глава 13. Переворот 1910 года в русском масонстве и образование Великого Востока народов России (1912 г.) (krieviski)
• В. С. Брачев, Масоны в России: от Петра I до наших дней. Глава 14. Великий Восток Народов России в 1912-1916 гг. Масоны и Департамент полиции (krieviski)
• В. С. Брачев, Масоны в России: от Петра I до наших дней. Глава 16. Масоны у власти: Верховный совет Великого Востока народов России и Временное правительство (март-октябрь 1917) (krieviski)
• Krievijas Tautu Lielā Austruma ievērojamākie locekļi (angliski)