Baldriānskābe
| Baldriānskābe | |
|---|---|
 n-Baldriānskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C5H10O2 |
| Molmasa | 102,13 g/mol |
| Blīvums | 930 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | –35 °C |
| Viršanas temperatūra | 186 °C |
Baldriānskābe (n-pentānskābe, butānkarbonskābe, С4Н9СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Baldriānskābe ir bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Baldriānskābes sāļus un esterus sauc par valerātiem (latīņu: valeriana - baldriāns).
Baldriānskābei ir 4 struktūrizomēri:
- n-pentānskābe (n-baldriānskābe) СН3–СН2–СН2–СН2–COOH
- 3-metilbutānskābe (izobaldriānskābe) СН3–СH(СН3)–СН2–СООН
- 2-metilbutānskābe (metiletiletiķskābe) СН3–СН2–СH(СН3)–СООН (optiski aktīva)
- 2,2-dimetilpropānskābe (trimetiletiķskābe) СН3–С(СН3)2–СООН
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baldriānskābe nelielā daudzumā atrodas koka etiķī, brūnogļu pārtvaices produktos, stearīnskābes un rīcineļļas oksidēšanās produktos. Tā rodas arī, baktērijām iedarbojoties uz kalcija laktātu. Izobaldriānskābi ievērojamā daudzumā satur ārstnieciskā baldriāna saknes, kā arī (esteru veidā) dažādas ēteriskās eļļas.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baldriānskābi iegūst, oksidējot n-amilspirtu. To var iegūt arī, reducējot levulīnskābi СН3–CO–СН2–СН2–COOH ar nātrija amalgamu.
Izobaldriānskābi var iegūt, destilējot baldriāna saknes ar ūdens tvaiku, vai oksidējot atbilstošo amilspirta izomēru.
Tāpat, oksidējot atbilstošo amilspirta izomēru (optiski aktīvo amilspirtu), iegūst metiletiletiķskābi.
Trimetiletiķskābi iegūst, oksidējot pinakolīnu СН3–С(СН3)2–СО–СН3.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izobaldriānskābi izmanto dažu farmaceitisku preparātu, piemēram, validola sintēzei. Izobaldriānskābes izoamilesteri lieto pārtikas rūpniecībā kā sintētisko ābolu esenci. Arī izobaldriānskābes etilesteri un allilesteri lieto kā smaržvielas.
|