Jānis Šulcs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Šulcs
Jānis Šulcs
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 22. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lielstraupes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1979. gada 7. septembrī (94 gadi)
Graftona, Ziemeļdakota, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Tērbatas universitāte

Jānis Frīdrihs Šulcs (1885-1979) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1937–1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1941-1943), aktīvs sabiedrisks darbinieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1885. gada 22. augustā Lielstraupes pagastā Straupes mācītājmuižas[1] zemnieka Jāņa Šulca un viņa sievas Kristīnes ģimenē. Mācījās Straupes draudzes skolā (1894-1898) un Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1898-1905). Studēja medicīnu Vīnes un Cīrihes universitātēs (1906-1908), Tērbatas universitātē (1908-1911) pie Vernera Cēges fon Manteifela. Pēc diploma iegūšanas bija ārsts Straupes pagastā (1912–1915). Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impērijas armijas kara ārsts okupētajā Galīcijā un Rumānijā (1915–1917), tad Ukrainas Tautas Republikas armijā (1918), Sarkanajā armijā (1919-1920)[2] un Latvijas armijā (1921).[3]

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes jaunākais asistents (1921), pēc Dr. med. grāda iegūšanas (1926) kļuva par privātdocentu (1928) un LU Hospitālās ķirurģijas klīnikas vadītāju (1929), docentu (1934), profesoru (1937). Veselības veicināšanas biedrības sekcijas priekšnieks, Latviešu ārstu biedrības priekšnieks (1938). 1940. gada aprīlī J. Šulcu ievēlēja par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas Fakultātes ķirurģijas klīnikas vadītāju, bet 1941. gada jūlijā par slimnīcas direktoru.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur piedalījās Baltijas universitātes dibināšanā. 1949. gadā izceļoja uz ASV, kur strādāja par ķirurgu Graftonā Ziemeļdakotas pavalstī. Miris 1979. gada 7. septembrī Graftonā, ASV.[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Medicīnas doktora disertācija "Eksperimentāli materiāli jautājumam par lielās tauku plēves pielietošanu vēdera orgānu plastikai" (1926)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca, XXI. sējuma 41917-41918 slejas
  2. Arnis Vīksna. Latvijas ķirurģijas profesori. Rīga: 2010
  3. biographien.lv
  4. death-record.com[novecojusi saite]