Jānis Bērziņš (diplomāts)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par diplomātu. Par citiem cilvēkiem ar vārdu Jānis Bērziņš skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Bērziņš
Jānis Bērziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 11. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vējavas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1938. gada 29. augustā (56 gadi)
Karogs: Padomju Savienība PSRS Komunarkas masu kapi pie Maskavas (tagad Karogs: Krievija Krievija)

Jānis Bērziņš (dzimis 1881. gada 11. oktobrī, miris 1938. gada 29. augustā), pseidonīmi: Ziemelis, Pāvels Vasiļjevičs, bija latviešu skolotājs, vēlāk revolucionārs, diplomāts, PSRS valsts un Komunistiskās partijas darbinieks.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1901. gadā beidza Valkas skolotāju semināru, līdz 1903. gadam strādāja Cirstu pagasta skolā. 1903. gadā tika apcietināts par revolucionāro darbību un izsūtīts uz Oloņecas guberņu. 1905. gada revolūcijas laikā nelegāli atgriezās Latvijā un piedalījās nemieros.[1]

No 1906. līdz 1907. gadam bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Pēterburgas komitejas loceklis. 1908. gadā emigrēja uz Rietumeiropu, tālāk uz ASV, kur bija redaktora vietnieks Bostonas latviešu laikrakstā "Strādnieks".[1] 1917. gadā atgriezās Krievijā, pēc Oktobra revolūcijas Bērziņš bija Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Šveicē (1918).

Pēc Šveices vēstniecības slēgšanas 1919. gada sākumā Ziemelis atgriezās dzimtenē, Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas SPR tautas izglītības komisārs, 1920. gadā darbojās Kominternes izpildkomitejā, piedalījās Tartu miera līguma slēgšanā starp Padomju Krieviju un Igauniju.

Vēlāk bija Krievijas vēstnieks Somijā un vēstnieka vietnieks Lielbritānijā (1921), tad Austrijā (1925). No 1927. līdz 1932. gadam strādāja PSRS Ārlietu tautas komisariātā. No 1932. gada vadīja PSRS un Krievijas PFSR Centrālo arhīvu pārvaldi, bija žurnāla "Krasnij arhiv" redaktors.[1]

NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1937. gada 24. decembrī apcietināts un 1938. gada 29. augustā pēc ilgstošām pratināšanām nošauts Komunarkas masu kapos,[2] vēlāk reabilitēts.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]