Jānis Brigaders
| ||||||||||||||||||
Jānis Brigaders (dzimis 1856. gada 12. septembrī, miris 1936. gada 27. februārī)[1] bija latviešu izdevējs un aktieris.
Viņa māsa Anna Brigadere bija rakstniece.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1873. līdz 1876. gadam Brigaders mācījās Jelgavas reālģimnāzijā, taču tēva nāves dēļ nepabeidza pēdējo klasi.[1] Skolas laikā sāka nodarboties ar teātra spēli un dziedāšanu.[1] 1876. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja grāmatu veikalā.[1] Pēc uzņēmuma paplašināšanās Brigaders kļuva par filiāles vadītāju, ko 1892. gadā pārņēma savā īpašumā un sāka izdot grāmatas.[1] Brigaders izdeva dažādu latviešu rakstnieku, tai skaitā māsas Annas Brigaderes, darbus.[1] Tulkoja lugas ar skatuves vārdu J. Lauma.[1]
No 1885. līdz 1899. gadam Brigaders bija aktieris Rīgas Latviešu teātrī,[1] bija precējies ar aktrisi Annu Veinbergu (skatuves vārds — Maija).[1] No 1902. līdz 1905. gadam Brigaders bija laikraksta "Vārds" līdzizdevējs, no 1908. līdz 1909. gadam bija redaktors laikrakstā "Latvija", no 1906. līdz 1914. gadam — līdzizdevējs.[1] 1911. gadā viņa izdevniecība pārgāja "Valters un Rapa" īpašumā.[1]
Pēc Februāra revolūcijas Brigaderu ievēlēja Rīgas pilsētas domē. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā kopā ar citiem latviešu domniekiem (A. Krastkalnu, Fr. Veinbergu, K. Pēkšēnu, K. Lejiņu, A. Freiju u.c.) Brigaders pieprasīja 3 vēsturiskajām Baltijas guberņām pievienot arī Vitebskas guberņas latviešu daļu (Latgali).
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1926. gadā Brigaderu atbalvoja ar IV šķiras un 1934. gadā - 
ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņiem.[1][2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
