Pāriet uz saturu

Jānis Lejnieks

Vikipēdijas lapa
Jānis Lejnieks
Dzimis 1951. gadā
Valsts karogs: Padomju Savienība Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskais institūts
Mākslas virziens modernisms

Jānis Lejnieks (1951) ir latviešu modernisma arhitekts, žurnāla „Latvijas Architektūra“ galvenais redaktors, bijis Latvijas arhitektūras muzeja direktors un dibinātājs 1995. gadā, Latvijas Arhitektu savienības biedrs (no 1978). Izstrādājis virkni pilsētu plānojumu un dzīvojamo ēku projektu, kā arī veicis vēsturisko celtņu izpētes. Publicējis grāmatas par dažādiem arhitektūras vēstures jautājumiem.[1]

Dzimis 1951. gadā. 1975. gadā absolvēja studijas Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā. Projektu galvenais arhitekts projektēšanas institūtā "Pilsētprojekts".[2]

Lielvārdes, Rojas, Subates u.c. ģenerālie plāni, Kalnciema-Lielirbes ielas telpiskās organizācijas projekts un dzīvojamās mājas Rīgā, Miera ielā 80, 82, Valmieras Brāļu kapi (autoru kolektīvā). Vadījis Jūrmalas ģenerālā plāna izstrādi.[2]

Kopš 1978. gada publikācijas par 20. gadsimta Latvijas arhitektūru. 1989. gadā sagatavots albums "Rīgas arhitektūra" (kopā ar fotogrāfu I. Stūrmani).[2]

2018. gadā izdevis grāmatu "Juris Monvīds Skalbergs, Divkāršais kūlenis. Modernisms — Postmodernisms."

  1. «Jānis Lejnieks, ICOMOS biedrs».
  2. 2,0 2,1 2,2 Pīlēns; Apsītis; Dripe; Krastiņš; Lejnieks; Neilands; Plēsums; Purviņš. Latvijas Arhitektūra. Rīga : Latvijas Arhitektu Savienība, 1989.