Jānis Lejnieks
| Jānis Lejnieks | |
|---|---|
| Dzimis |
1951. gadā Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskais institūts |
| Mākslas virziens | modernisms |
Jānis Lejnieks (1951) ir latviešu modernisma arhitekts, žurnāla „Latvijas Architektūra“ galvenais redaktors, bijis Latvijas arhitektūras muzeja direktors un dibinātājs 1995. gadā, Latvijas Arhitektu savienības biedrs (no 1978). Izstrādājis virkni pilsētu plānojumu un dzīvojamo ēku projektu, kā arī veicis vēsturisko celtņu izpētes. Publicējis grāmatas par dažādiem arhitektūras vēstures jautājumiem.[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1951. gadā. 1975. gadā absolvēja studijas Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā. Projektu galvenais arhitekts projektēšanas institūtā "Pilsētprojekts".[2]
Autordarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielvārdes, Rojas, Subates u.c. ģenerālie plāni, Kalnciema-Lielirbes ielas telpiskās organizācijas projekts un dzīvojamās mājas Rīgā, Miera ielā 80, 82, Valmieras Brāļu kapi (autoru kolektīvā). Vadījis Jūrmalas ģenerālā plāna izstrādi.[2]
Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 1978. gada publikācijas par 20. gadsimta Latvijas arhitektūru. 1989. gadā sagatavots albums "Rīgas arhitektūra" (kopā ar fotogrāfu I. Stūrmani).[2]
2018. gadā izdevis grāmatu "Juris Monvīds Skalbergs, Divkāršais kūlenis. Modernisms — Postmodernisms."
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Jānis Lejnieks, ICOMOS biedrs».
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Pīlēns; Apsītis; Dripe; Krastiņš; Lejnieks; Neilands; Plēsums; Purviņš. Latvijas Arhitektūra. Rīga : Latvijas Arhitektu Savienība, 1989.
|