Miera iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Miera iela
Miera iela
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime Brasa, Centrs
Garums 2173 m[1]
Vēsturiskie
nosaukumi
Jaunā Mirušo iela, Rēveles iela, Vecā Mirušo iela, Karlīnes iela, Lielā Lāču iela
Joslu skaits 2
Segums asfalts
Sabiedriskais transports
Autobuss 9.
Tramvajs 11.
Miera iela Vikikrātuvē

Miera iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā un Centrā. Tā sākas krustojumā ar Matīsa, Brīvības un Šarlotes ielu un beidzas uz Brasas tilta. Visā garumā iela klāta ar segumu no Brīvības ielas līdz Tallinas ielai ar bruģi, tālāk asfaltēta ar bruģētu tramvaja klātni, tās kopējais garums ir 2173 metri.[1]

Miera iela Centrā

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākais nosaukums ir Jaunā Mirušo iela. 1846. gadā tā atzarojās no Aleksandra (Brīvības) ielas un aiz Blieķu (tag. Aristida Briāna) ielas nogriezās pa labi un veda uz pilsētas kapiem. 1859. gadā pārdēvēta par Miera ielu; nosaukums saistīts ar to, ka sākotnēji bija ceļš, kas veda uz jaunierīkotajiem kapiem - miera vietu. 1885. gadā posms no Lielās Aleksandra ielas līdz Blieķu ielai nosaukts par Rēveles (Tallinas) ielu. Posmā no Blieķu ielas līdz Beķerejas (tag. Maiznīcas) ielai saukta par Veco Mirušo ielu. 1859. gadā Vecā Mirušo iela pārdēvēta par Karlīnes ielu. Beķerejas iela ar loku iesniedzās Lielajā Aleksandra ielā, kavējot Karlīnes ielas savienošanos ar Lielo Aleksandru ielu (1867). 1905. gadā Beķerejas ielas posms no Karlīnes ielas līdz Aleksandra ielai likvidēts un Karlīnes iela pagarināta līdz Aleksandra ielai. 1937. gadā Karlīnes iela un Lielā Lāču iela (no Miera ielas līdz dzelzceļam) nosaukta par Miera ielu.[2]

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miera iela ir 2,173 km gara vietējas nozīmes iela Brasas apkaimes rietumos un Centra apkaimes ziemeļaustrumos. Tā sākas krustojumā ar Matīsa, Brīvības un Šarlotes ielu un virzās austrumu virzienā kā bruģēta iela ar tramvaja sliedēm brauktuves vidū. Iela krustojas ar Maiznīcas, Annas, Palīdzības, Aristida Briāna un Tallinas ielām. Pēc tam brauktuvi klāj asfalta segums, bet tramvaja līnija iet abās ielas malās. Tālāk tās savienojumi ir ar Alojas, Ēveles, Mēness un Hospitāļu ielām. Šaja posmā ir daudz sabiedrisku ēku: Dzemdību nams, Tabakas fabrika (Jaunā Rīgas teātra pagaidu mājvieta), Rīgas Vingrošanas skola un Š. Dubnova Ebreju vidusskola. Nākamie krustojumi ielai ir ar Senču un Zirņu ielu. Tad tā krustojas ar Kluso, Kazarmu, Ieroču, Upes ielu un atkal krustojas ar Kluso ielu. Starp Hospitāļu un Kluso ielu Miera ielas pāra numuru pusē ir vēsturiskais kapu komplekss: Jēkaba kapi un Lielie kapi. Miera iela beidzas uz Brasas tilta, tās turpinājums ir Gaujas iela. Posms no Brasas tilta līdz Kazarmu ielai ir vienvirziena autosatiksmei, pa kuru var braukt tikai uz centra pusi. Savukārt tramvajs brauc abos virzienos.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miera iela ir savienota ar šādām ielām:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. Rīga. Enciklopēdija., 1988, 470. lpp.