Jēkabs Plūme

Jēkabs Plūme;
Jēkabs Plūme.
Personīgā informācija
Dzimis	1855. gada 22. februārī ; Launkalnes pagasts, Krievijas impērija (Tagad Latvija)
Miris	1931. gada 3. jūlijā (76 gadi);
Tautība	latvietis
Bērni	Arnolds, Leo
Militārais dienests
Dienesta laiks	1877–1914
Valsts	Krievijas impērija
Struktūra	Krievijas impērijas armija
Vienība	116. Malojaroslavļas kājnieku pulks
Cits darbs	namu pārvaldnieks

Jēkabs Plūme (1855. gada 22. februāris — 1931. gada 3. jūlijs)^[1] bija viens no pirmajiem latviešu ģenerāļiem (no 26.06.1910) Krievijas Impērijas armijā.

Dzīvesgājums

Ģenerālis Jēkabs Plūme dzimis 1855. gadā Launkalnes pagastā, Smiltenes draudzē. Pēc mērnieku skolas pabeigšanas 1877. gadā, iestājās Sanktpēterburgas junkurskolā. Pēc tās vairāk kā 20 gadus dienēja cietokšņos tagadējā Turkmenistānā, Taškentā un Kuškā. 1880. gadā piedalījās karā Aizkaspijā, kur tuksnesī veicis uzmērīšanas un maršrutu sastādīšanas darbus vairāk kā 700 kilometru garumā.^[2] No 1902. gada dienēja Rīgā 116. Malojaroslavļas kājnieku pulkā. 1906. gadā ieguva pulkveža pakāpi, vēlāk paaugstināts par ģenerālmajoru. 1914. gadā atvaļinājies no dienesta.^[3] Pēc dienesta ievēlēts par direktoru 5. Rīgas savstarpējā kredītbiedrībā.

Pirmā pasaules kara laikā piedalījies latviešu strēlnieku organizēšanā.^[4] 1918. gada 8. novembrī kopā ar Kārli Moricu Lejiņu, Paulu Lejiņu, Jāni Bisenieku, Andreju Krastkalnu, Eiženu Laubi, Alfrēdu Ģīmi un citiem iesaistījās Baltijas hercogistes Zemes komitejas sastāvā.^[5]

Pēdējos dzīves gadus bija piecu Latvijas tirdzniecības un rūpniecības bankas namu pārvaldnieks.^[2] Miris 1931. gadā, apbedīts Rīgas Meža kapos.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Latviešu nekropole (P)». Biographien. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. martā. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.
↑ ^2,0 ^2,1 «Uz pēdējo dusu». "Latvijas Kareivis". 1931. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.^{[novecojusi saite]}
↑ Valters Ščerbinskis Ēriks Jēkabsons. «Latvieši armijā un policijā 1905. gada revolūcijas laikā». 1905. gada simtgade. Latvijas Arhīvi, 2005. gada 15. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. martā. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.
↑ Uldis Ģērmanis. «V latviešu strēlnieku bataljona tapšana». Zemgaliešu komandieris. "Jaunā Gaita". Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. martā. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.
↑ Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija? Jānis Stradiņš, Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[ne-1] 1,0 ^1,1 «Latviešu nekropole (P)». Biographien. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. martā. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.

[lk-2] 2,0 ^2,1 «Uz pēdējo dusu». "Latvijas Kareivis". 1931. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.^{[novecojusi saite]}

[3] Valters Ščerbinskis Ēriks Jēkabsons. «Latvieši armijā un policijā 1905. gada revolūcijas laikā». 1905. gada simtgade. Latvijas Arhīvi, 2005. gada 15. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. martā. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.

[4] Uldis Ģērmanis. «V latviešu strēlnieku bataljona tapšana». Zemgaliešu komandieris. "Jaunā Gaita". Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. martā. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.

[5] Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija? Jānis Stradiņš, Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]