Jūlijs Rozentāls
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Jūlijs Rozentāls (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas apcietināts un nošauts.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1894. gada 1. maijā Kalnciema pagastā. Mācījās Jelgavas reālskolā, studēja agronomiju Rīgas Politehniskajā institūtā, ko Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā evakuēja uz Maskavu. 1916. gada aprīlī viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā un nosūtīja uz Taškentas praporščiku skolu, pēc kuras beigšanas viņš dienēja Ašhabadas kājnieku družīnā Persijas pierobežā. 1917. gada augustā viņu pārcēla uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku. Pēc Oktobra revolūcijas dienēja Sarkanajā armijā, operācijas "Dūres sitiens" laikā 1918. gada februāra kaujās pie Pleskavas krita vācu gūstā, aprīlī kopā ar vecākiem atgriezās dzimtenē, dzīvoja Bēnes pagastā.
Latvijas brīvības cīņu laikā Rozentāls 1919. gada 4. jūlijā iestājās Latgales papildu bataljonā, Bermontiādes laikā kā rotas komandieris leitnanta pakāpē piedalījās Liepājas aizstāvēšanā 1919. gada novembrī. Pie Liepājas karostas viņa rota atsita Rietumkrievijas armijas vācu daļu uzbrukumu pie Šķēdes tilta. Pēc brīvības cīņu beigām 1920. gada novembrī paaugstināts par 10. Aizputes kājnieku pulka sakaru komandas priekšnieku virsleitnanta pakāpē. 1923. gadā viņš beidza sakaru virsnieku kursus un paaugstināts par kapteini. 1928. gadā Rozentāls beidza kara akadēmiskos kursus un tika pārcelts uz 4. Zemgales divīzijas pārvaldi, kur bija štāba operatīvās daļas adjutants. 1932. gadā pārcelts uz karaskolu kursu priekšnieka amatā, pēc tam Armijas štāba apmācības kursu priekšnieks pulkveža leitnanta pakāpē (1933). 1934. gada aprīlī viņu iecēla par 2. Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. 1939. gadā pulkvedis Rozentāls bija žurnāla "Militārais Apskats" redaktors.[1]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī viņu iecēla par Sarkanās armijas 24. Latvijas teritoriālā korpusa 181. divīzijas štāba priekšnieku. 1941. gada 20. maijā pulkvedi Rozentālu apcietināja, 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.[2]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Lāčplēša Kara ordenis III šķira[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «LKOK nr.3/58». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. augustā. Skatīts: 2019. gada 9. septembrī.
- ↑ timenote.info[novecojusi saite]