Jans Šadurskis
| ||||||||||||||
Jans Šadurskis (poļu: Jan Szadurski herbu Ciołek; miris 1771. gadā) bija Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas muižnieks, Žečpospolitas valsts darbinieks, Pušas muižas īpašnieks, Jezuītu ordeņa darbības atbalstītājs, jezuītu filozofa Staņislava Šadurska brālis.
Jans Šadurskis bija Inflantijas podstolija Jana Šadurska Vecākā un Jadvigas Hilzenas dēls. Šadurska mātes brāļi bija Inflantijas kastelāns Jans Augusts Hilzens un Smoļenskas bīskaps Ježijs Mikolajs Hilzens. Viņam bija brāļi Staņislavs (jezuītu filozofs), Juzefs (Inflantijas oboznijs) un Ignacs. 1755. gadā Juscijanavā (mūsdienās ciems Vjerhņadzvinskas rajonā, Baltkrievijā) apprecējās ar Inflantijas kastelāna Jana Justiniāna Ņemiroviča-Ščita meitu Dorotu. Laulībā piedzima meita Barbara (kļuva par Brestas vojevodas Mikolaja Tadeuša Lopaciņska dēla Tomasa sievu) un Konstance (kļuva par Koscjuško sacelšanās ģenerālmajora Juzefa Marikoņa sievu).
Janam Šadurskim piederēja plaši zemes īpašumi Latgalē (piederēja Jasmuižas, Mākoņkalna, Malnavas, Pušas, Pušmucovas un citas muižas), ko viņš mantoja no tēva, kā arī paplašināja savus īpašumus. Rezidēja savā Pušas īpašumā, kur miris. Bēres notika Otrā pasaules karā iznīcinātajā Daugavpils Jezuītu baznīcā.
Ieņemtie amati
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- No 1744. līdz 1748. gadam - Inflantijas oboznijs (oboźny)
- No 1752. līdz 1766. gadam - Lietuvas Mazās kancelejas reģents, Inflantijas sekretārs, Inflantijas stolņiks (stolnik)
- No 1758. līdz 1762. gadam - Inflantijas podstolijs (podstoli)
- No 1759. līdz 1762. gadam - Inflantijas apakšstārasts (podstarosta)
- No 1766. līdz 1771. gadam - Inflantijas horunžijs (chorąży)
- Pārstāvēja Inflantiju 1764. gada Konvokācijas sejmā Varšavā, darbojās Inflantijas sejmikā Daugavpili.