Pāriet uz saturu

Jozefs Šumpēters

Vikipēdijas lapa
Jozefs Šumpēters
Joseph Schumpeter
Jozefs Šumpēters
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 8. februārī
Tršeštja, Austroungārija
(Jihlavas apriņķis, Visočinas apgabals, Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1950. gada 8. janvārī (66 gadi)
Solsberija, Konektikuta, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nodarbošanās ekonomists

Jozefs Aloizs Šumpēters (vācu: Joseph Alois Schumpeter; dzimis 1883. gada 8. februārī, miris 1950. gada 8. janvārī)[1] bija austriešu ekonomists un politologs, dzimis Morāvijā (toreiz daļa no Austroungārijas, tagad Čehijas Republika). Savas dzīves laikā ekonomikā popularizēja tādu terminu kā "radošā iznīcināšana" (angļu: creative destruction)[2]

Dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Tršeštjā, Morāvijā, Šumpēters sāka savu karjeru ar tieslietu studijām Vīnes Universitātē, kur viņa pasniedzējs bija austriešu skolas teorētiķis Eižens fon Bēma-Baverka (Eugen von Böhm-Bawerk). 1906. gadā ieguva doktora grādu. Pēc dažiem studiju izbraukumiem 1909. gadā, viņš kļuva par ekonomikas profesoru Čerņivcu Universitātē, bet 1911. gadā pārcēlās uz Grācas Universitāti, kur strādāja līdz Pirmā pasaules kara sākumam. No 1919. līdz 1920. gadam viņš pildīja Austrijas finanšu ministra pienākumus, bet no 1920. līdz 1924. gadam viņš strādāja par privātās Bīdermana bankas prezidentu. Laikā, kad liela daļa šā reģiona ekonomikas un banku sabruka, Šumpēters 1924. gadā bankrotēja.

Turpmākās dzīves gaitas no 1925. līdz 1932. gadam ekonomists pavadīja, strādājot Bonnas Universitātē Vācijā. Vēlāk Šumpēters pasniedza Hārvarda Universitātē no 1927. līdz 1928. gadam un 1930. gadā. Pieaugot nacisma izpausmēm Vācijā, Šumpēters emigrēja uz ASV, kur pasniedza lekcijas no 1932. gada līdz pat savai nāvei 1950. gadā.

Laikā, kad Šumpēters pasniedza lekcijas Hārvarda Universitātē, viņš netika uzskatīts par izcilu mācībspēku[nepieciešama atsauce], bet laika gaitā viņam izveidojās lojālu sekotāju pulks. Viņa idejām nebija daudz atbalstītāju, jo Šumpēters aizstāvēja tādas idejas, kas bija pretrunā ar tajā laikā populāro keinsismu. Šumpētera dzīves laikā viņa viedokli uzskatīja par novecojušu, lai gan savu ideju izpētei ekonomists veltīja milzu darbu. Bija maz tādu cilvēku, kas tajā laikā spēja saprast un atzīt viņa pamattēzes.[nepieciešama atsauce]

Lai arī Šumpēters pulcināja ap sevi jaunos ekonomistus-matemātiķus, un kādu laiku bija šīs ekonometristu apvienības prezidents (1940—1941), pats Šumpēters nebija matemātiķis, bet gan ekonomists un centās integrēt savu socioloģisko sapratni savās ekonomikas teorijās. Pēc ekonomista nāves pētnieki apgalvoja, ka ar tā laika matemātiskajām metodēm nav bijis iespējams pierādīt Šumpētera teorijas par ekonomikas attīstību un ciklu teoriju.

Šumpēters apgalvoja, ka viņš savā dzīvē noteicis trīs mērķus: kļūt par vislabāko ekonomistu pasaulē, kļūt par vislabāko jātnieku Austrijā un kļūt par vislabāko mīlētāju Vīnē. Viņš apgalvoja, ka ir sasniedzis divus no savas dzīves mērķiem, bet nekad neatzinās, kurus.[3]

Biznesa cikli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šumpētera attiecības pret citu ekonomistu idejām bija diezgan sarežģītas, jo viņa ievērojamākā teorija bija biznesa ciklu teorija. Teorijas pamatā bija tēze, ka galvenais iemesls ekonomiskajai attīstībai ir inovācija, kas izpaužas kā jauni tehnoloģiskie, saimnieciskie un cita veida risinājumi, ko uzņēmēji pielieto sava biznesa attīstībai.[4] Šī teorija aizstāv ideju, ka ekonomiskā attīstība ir iespējama tikai cikliskā formā, kas balstīta un jaunu zināšanu radīšanu un izmantošanu jeb inovāciju. Lai gan Šumpētera devums inovāciju pētniecībā ir neaizvietojams, viņa dzīves laikā vēl netika veikti plaši pētījumi par inovācijam nacionālās inovāciju sistēmas kontekstā.

Nozīmīgākie darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Über die mathematische Methode der theoretischen Ökonomie", 1906, ZfVSV.
  • "Das Rentenprinzip in der Verteilungslehre", 1907, Schmollers Jahrbuch
  • Wesen und Hauptinhalt der theoretischen Nationalökonomie (angļu: The Nature and Essence of Theoretical Economics), 1908.
  • "Methodological Individualism", 1908, [3]
  • "On the Concept of Social Value", 1909, QJE
  • Wie studiert man Sozialwissenschaft, 1910 (transl. by J. Z. Muller, "How to Study Social Science", Society, 2003)
  • "Marie Esprit Leon Walras", 1910, ZfVSV.
  • "Über das Wesen der Wirtschaftskrisen", 1910, ZfVSV
  • Theorie der wirtschaftlichen Entwicklung (transl. 1934, The Theory of Economic Development: An inquiry into profits, capital, credit, interest and the business cycle) 1911.
  • Economic Doctrine and Method: An historical sketch, 1914. [4]
  • "Das wissenschaftliche Lebenswerk Eugen von Böhm-Bawerks", 1914, ZfVSV.
  • Vergangenkeit und Zukunft der Sozialwissenschaft, 1915.
  • The Crisis of the Tax State, 1918.
  • "The Sociology of Imperialisms", 1919, Archiv für Sozialwissenschaft und Sozialpolitik [5]
  • "Max Weber's Work", 1920, Der österreichische Volkswirt
  • "Carl Menger", 1921, ZfVS.
  • "The Explanation of the Business Cycle", 1927, Economica
  • "Social Classes in an Ethnically Homogeneous Environment", 1927, Archiv für Sozialwissenschaft und Sozialpolitik. [6]
  • "The Instability of Capitalism", 1928, EJ
  • Das deutsche Finanzproblem, 1928.
  • "Mitchell's Business Cycles", 1930, QJE
  • "The Present World Depression: A tentative diagnosis", 1931, AER.
  • "The Common Sense of Econometrics", 1933, Econometrica
  • "Depressions: Can we learn from past experience?", 1934, in Economics of the Recovery Program
  • "The Nature and Necessity of a Price System", 1934, Economic Reconstruction.
  • "Review of Robinson's Economics of Imperfect Competition", 1934, JPE
  • "The Analysis of Economic Change", 1935, REStat.
  • "Professor Taussig on Wages and Capital", 1936, Explorations in Economics.
  • "Review of Keynes's General Theory", 1936, JASA
  • Business Cycles: A theoretical, historical and statistical analysis of the Capitalist process, 1939.
  • "The Influence of Protective Tariffs on the Industrial Development of the United States", 1940, Proceedings of AAPS
  • "Alfred Marshall's Principles: A semi-centennial appraisal", 1941, AER.
  • "Frank William Taussig", 1941, QJE.
  • Capitalism, Socialism and Democracy, 1942.
  • "Capitalism in the Postwar World", 1943, Postwar Economic Problems.
  • "John Maynard Keynes", 1946, AER.
  • "The Future of Private Enterprise in the Face of Modern Socialistic Tendencies", 1946, Comment sauvegarder l'entreprise privée
  • Rudimentary Mathematics for Economists and Statisticians, with W. L.Crum, 1946.
  • "Capitalism", 1946, Encyclopaedia Britannica.
  • "The Decade of the Twenties", 1946, AER
  • "The Creative Response in Economic History", 1947, JEH
  • "Theoretical Problems of Economic Growth", 1947, JEH
  • "Irving Fisher's Econometrics", 1948, Econometrica.
  • "There is Still Time to Stop Inflation", 1948, Nation's Business.
  • "Science and Ideology", 1949, AER.
  • "Vilfredo Pareto", 1949, QJE.
  • "Economic Theory and Entrepreneurial History", 1949, Change and the Entrepreneur
  • "The Communist Manifesto in Sociology and Economics", 1949, JPE
  • "English Economists and the State-Managed Economy", 1949, JPE
  • "The Historical Approach to the Analysis of Business Cycles", 1949, NBER Conference on Business Cycle Research.
  • "Wesley Clair Mitchell", 1950, QJE.
  • "March into Socialism", 1950, AER.
  • Ten Great Economists: From Marx to Keynes, 1951. [7][novecojusi saite]
  • Imperialism and Social Classes, 1951 (reprints of 1919, 1927)
  • Essays on Economic Topics, 1951.
  • "Review of the Troops", 1951, QJE.
  • History of Economic Analysis, (published posthumously, ed. Elisabeth Boody Schumpeter), 1954.
  • "American Institutions and Economic Progress", 1983, Zeitschrift fur die gesamte Staatswissenschaft
  • "The Meaning of Rationality in the Social Sciences", 1984, Zeitschrift fur die gesamte Staatswissenschaft
  • "Money and Currency", 1991, Social Research.
  • Economics and Sociology of Capitalism, 1991.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Joseph Alois Schumpeter: Biogrāfija
  2. ↑ Brad Stone, Ashlee Vance. «$200 Laptops Break a Business Model». The New York Times, 2009. gada 25. janvāris. Skatīts: 2009-01-27. Indeed, Silicon Valley may be one of the few places where businesses are still aware of the ideas of Joseph Schumpeter, an Austrian economist who wrote about business cycles during the first half of the last century. He said the lifeblood of capitalism was “creative destruction.” Companies rising and falling would unleash innovation and in the end make the economy stronger.
  3. ↑ George Viksnins, Economic Systems in a Historical Perspective, ISBN 0787233765 [1]
  4. ↑ [2] Šumpēters par inovācijām (latviski)

Papildu literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "The Theory of Economic Development: An Inquiry into Profits, Capital , Credit, Interest, and the Business Cycle". Was firstly published in German in 1911. See major works above
  • Cheung, Edward "Baby Boomers, Generation X and Social Cycles" "The latest findings on Schumpeter's Creative Destruction."
  • Harris, S. E. (ed.), 1951. Schumpeter: Social Scientist. Harvard University Press.
  • Robbins, L. C., 1955, "Schumpeter's History of Economic Analysis," Quarterly Journal of Economics 69: 1-22.
  • Muller, Jerry Z., 2002. The Mind and the Market: Capitalism in Western Thought. Anchor Books.
  • Groenewegen, Peter, 2003. Classics and Moderns in Economics: Essays on Nineteenth And Twentieth Century Economic Thought: Vol. 2. Routledge. Chpt. 22, pp 203+.
  • McCraw, Thomas K., 2007. Prophet of Innovation: Joseph Schumpeter and Creative Destruction. Belknap Press.
  • Carayannis, E. G. and Ziemnowicz, C., 2007. Rediscovering Schumpeter. Palgrave Mcmillan. ISBN 978-1-4039-4241-8.
  • Harry Dahms 1995. "From Creative Action to the Social Rationalization of the Economy: Joseph A. Schumpeter's Social Theory." Sociological Theory 13 (1): 1-13.
  • Richard Swedberg, Schumpeter: A Biography. Princeton: Princeton Uni Press, 1991.
  • Michaelides, P. and Milios, J. (2005), Did Hilferding Influence Schumpeter?, History of Economics Review, Vol. 41, Winter, pp. 98—125.
  • Michaelides, P. and Milios, J. (2004), Hilferding’s Influence on Schumpeter: A First Discussion, European Association for Evolutionary Political Economy Proceedings of the 16th Annual International Conference, Crete, Greece, 28-31 October (CD-ROM).
  • Michaelides, P., Milios, J. and Vouldis, A. (2007), Schumpeter and Lederer on Economic Growth, Technology and Credit, European Association for Evolutionary Political Economy, Proceedings of the 19th Annual International Conference, Porto, 2007, 1—3 November (CD-ROM)...

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikicitātu projektā ir citātu kolekcija par tēmu. Skatīt: Jozefs Šumpēters
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jozefs_Šumpēters&oldid=4160270"