Lieljumpravas draudzes novads
(Pāradresēts no Jumpravas draudzes novads)
.jpg)
Lieljumpravas draudzes novads jeb Jumpravas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Jungfernhof) bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sēlijas dalīšanas līgumā 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, Rīgas domkapituls un Vācu ordeņa vicemestrs Ludvigs Rīgā vienojās, ka Rīgas [Marijas Magdalēnas cisterciešu] klostera jumpravas patur to jūdzi garo un plato starpgabalu, kas atrodas iepretim Koknesei Sēļu zemē starp arhibīskapa un ordeņa daļām.[1]
Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1826. gadā Jumpravas draudzes novadā bija mācītājmuiža un Lieljumpravas muiža ar pusmuižām:[2][3]
- Lieljumpravas muiža (Gross-Jungfernhof) ar Mazjumpravas pusmuižu (Klein-Jungfernhof, kreisajā Daugavas krastā), Silamuižu (Sillemuische), Langmaņa un Skoteles pusmuižām
-
Lieljumpravas baznīca (Broce) -
Lieljumpravas muižas vējdzirnavas -
Lieljumpravas muižas karte
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 67–75. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments nr. 432.[novecojusi saite]
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 225. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 67–75. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
| ||||||||||