Jura (periods)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Juras laikmets)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jura
199.6 – 145.5 miljoni gadu
J
170Marect.jpg
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 26 % apjoma
(130% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 1950 ppm
(7 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā ap 16.5 °C
(3 °C virs mūsdienu līmeņa)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 199,6 miljoniem gadu, ildzis 54 miljonus gadu un beidzies pirms 145,5 miljoniem gadu. Juras perioda iežus pirmo reizi aprakstījis Aleksandrs Humbolts 18. gadsimtā pamatā no kaļķakmens veidotajos Juras kalnos Šveicē un Francijā.

Juras perioda laikā Pangejas superkontinents sadalījās ziemeļu superkontinentā Laurāzijā un dienvidu Gondvānā. Atlantijas okeāna ziemeļdaļa juras periodā bija relatīvi šaura, bet dienviddaļa atvērās tikai sekojošajā krīta periodā. Klimats bija silts, bez apledojumu pazīmēm.

Juras periodā starp jūras mugurkaulniekiem dominēja zivis un reptiļi. Starp pēdējiem minami ihtiozauri, kas bija savā daudzveidības virsotnē, pleziozauri, pliozauri un jūras krokodili. Uz sauszemes dominēja lielie zālēdāji arhozauri. Perioda beigās parādījās pirmie putniarheopteriksi, kā arī agrīnie zīdītāji.

Nogulumieži Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juras periodā jūra klāja vienīgi Latvijas rietumdaļu, tādēļ šī perioda nogulumi atrodami vienīgi Ventas baseinā Kurzemē. Pārsvarā šos slāņus var sastapt Loses, Zaņas un Ventas krastos, tie iedalās viduskellovejā un augškellovejā. Viduskelloveja nogulumi sastāv no pelēka kaļķakmens, pelēka irdena smilšakmens un mālainām smiltīm. Augškelloveja nogulumi sastāv no māla, smiltīm, smilšakmens, kaļķakmens, ko pārsedz melns māls. Šie nogulumiem ir atrodami kā ledāja atrauta masa. Tajos juras laikmeta nogulumos, kuri veidojušies upju grīvās, jūrā un piekrastē, ir atrodamas iedzeltenas, pelēkas vai baltas smiltis, dažreiz var atrast arī kvarca smiltis, tiem ir mazs laukšpata un vizlas piejaukums, kā arī tumšs māls, kurā starpslāņu veidā mēdz būt markazīta ieslēgumi. Tur, kur atrodamas brūnogļu iegulas, to biezums sasniedz līdz pat 25 m.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Eiduks, M. Kalniņš. Latvijas PSR derīgie izrakteņi un to izmantošana. Rīga. Latvijas Valsts izdevniecība, 1961. 430. lpp.