Juris Imants Aivars

Juris Imants Aivars Personīgā informācija Dzimis 1941. gada 17. jūnijā Jēkabpils, Latvijas PSR (tagad Latvija) Miris 2016. gada 14. jūnijā (74 gadi) Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna bioloģija (cilvēka un dzīvnieku fizioloģija) Akadēmiskais amats profesors Alma mater Rīgas Medicīnas institūts Ļeņingradas Valsts universitāte

Juris Imants Aivars (dzimis 1941. gada 17. jūnijā Jēkabpilī, miris 2016. gada 14. jūnijā) bija latviešu ārsts, fiziologs, LZA emeritēts zinātnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1941. gada 17. jūnijā Jēkabpilī tā laika Jēkabpils slimnīcas direktora un ķirurga Pētera Aivara un želsirdīgās māsas Elvīras Aivares ģimenē. Ģimenē auga arī vecākais brālis Andris. Māte mira agri, brāļu bērnībā. 1944. gadā, nostiprinoties Sarkanai armijai Jēkabpilī un tai vajājot nacionāli noskaņotus cilvēkus, tēvs ar abiem dēliem pārcēlās uz dzīvi Aizputē, kur kopā ar saviem kolēģiem no Jēkabpils slimnīcas, kas no padomju varas bija bēguši kopā ar Pēteri Aivaru, Aizputē izveidoja slimnīcu.

Bērnība pagāja Aizputē, ģimenē kopā ar tēva otro dzīvesbiedri Skaidrīti. Bērnībā un pusaudža gados Jurim Aivaram bija daudzveidīgas aizraušanās, gan darinot paštaisītus tehnikas modeļus, gan spēlējot klavieres un akordeonu. Viņš pabeidza Aizputes vidusskolu (1958), arī Aizputes mūzikas skolu un pāris gadus mācījās Liepājas Mūzikas vidusskolā. Tomēr ģimenes tradīcijas medicīnā ņēma virsroku un, līdzīgi kā vecākais brālis Andris, arī Juris 1958. gadā uzsāka medicīnas studijas Rīgas Medicīnas institūtā, ko pabeidza 1964. gadā. Gan ārsta prakses laikā, gan obligātā karadienesta laikā viņš praktizējās ārsta arodā gan Latvijā, gan Padomju Savienībā: ārsta prakse ķirurģijā Algas rajona slimnīcā Kazahijā, prakse anestezioloģijā Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā, iecirkņa ārsta darbs obligātā karadienesta laikā Turkmēnijā.

No 1966. līdz 1969. gadam Juris Aivars studēja aspirantūrā Ļeņingradas Valsts universitātē, Bioloģijas un augsnes fakultātes Biofizikas katedrā, un studiju noslēgumā aizstāvēja disertāciju "Vardes Rana temporaria olšūnu membrānas potenciāla izpēte" (15.05.1969; vadītājs profesors P.Makarovs, specialitāte — biofizika), iegūstot bioloģijas zinātņu kandidāta grādu (pielīdzināts (nostrificēts) LR bioloģijas zinātņu doktora grādam 1992. gadā). Aspirantūras laiks Ļeniņgradā bija nozīmīgs posms viņa personīgajā dzīvē un akadēmiskajā izaugsmē, iepazīstoties un zinātniski bagātinoties ar Ļeņingradā studējošiem latviešu laikabiedriem — ģenētikas profesoru Jēkabu Raipuli, bērnu ķirurgu Valdi Randi, biofizikas profesori Noru Švinku (1936—2010) u.c.

1985. gadā Ļeņingradā Juris Aivars PSRS ZA I.Šečenova vārdā nosauktā Evolucionārās fizioloģijas un bioķīmijas institūtā aizstāvēja disertāciju "Nieru asinsvadu gludās muskulatūras šūnu funkcionālās īpašības" (specialitāte — cilvēka un dzīvnieku fizioloģija), iegūstot bioloģijas doktora grādu (1992. gadā tika pielīdzināts LR Bioloģijas habilitētā zinātņu doktora grādam). Viņa oponenti bija tā laika PSRS vadošie asinsrites fizioloģijas speciālisti — J.Moskaļenko, A.Nozdračevs, V. Ovsjaņikovs.

Līdzās pētnieciskam darbam Juris Aivars uzsāka akadēmisko darbību Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), Normālās fizioloģijas katedrā kā asistents (1969—1975), vēlāk kā docents (1976—1985). 1986. gadā Juris Aivars saņēma uzaicinājumu kļūt par katedras vadītāju un docētāju Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā. Pieņemot uzaicinājumu, 1986. gadā viņš uzsāka strādāt kā docents, kopš 1992. gada kā profesors, vadot zinātnisko un akadēmisko darbu Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā kā katedras vadītājs no 1986. līdz 2013. gadam. 1992. līdz 1994. gadam Juris Aivars kā vieslektors lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības cilvēka fizioloģijā Monte San Savino Starptautiskās universitātes centrā Itālijā un nodarbības psihes bioloģiskajos pamatos starptautiskajā akadēmiskās izglītības programmā Latvija—Polija—Itālija.

Kā profesors un vadošais pētnieks Juris Aivars Latvijas Universitātē strādāja līdz pat aiziešanai mūžībā 2016. gada 14. jūnijā. Apbedīts dzimtas kapos Rīgā, Ziepniekkalna kapos.

Zinātniskā darbība

Juris Aivars bija fiziologs ar ļoti plašu un dziļu interešu spektru visdažādākos fizioloģijas jautājumos. Viņa izpētes objekts bija asinsvadu sieniņa, to veidojošo šūnu funkcionālās pazīmes — asinsvadu gludās muskulatūras reaktivitāte dažādās asinsrites gultnēs, endotēlijs kā polifunkcionāli audi. Viņam pieder fiziologu aprindās zināmais izteiciens par asinsvadu sieniņu: "Asinsvada sieniņa — tā ir vesela pasaule pasaulē (organismā)".

Zinātnieka karjeras sākumā, veicot elektrofizioloģiskos pētījumus aspirantūras studiju laikā (1966—1969) par vardes Rana temporaria olšūnu membrānas potenciāla izpēti, tika pētīta jonu nozīme darbības potenciāla izcelsmē. Izmantojot mikroelektrodu tehniku, 20 sērijās ar atšķirīgu kālija, nātrija un hlora jonu šķīdumu koncentrāciju, tika noteiktas membrānas potenciāla ģenerēšanas likumsakarības ovocītos dažādās nobriešanas stadijās. Pirmā nozīmīgā publikācija par to tika publicēta 1969. gadā žurnālā Биофизика.

Piecpadsmit darba gados RMI Normālās fizioloģijas katedrā Juris Aivars piedalījās tematiskajās konferencēs ar 17 publikācijām, kas saistītas ar asinsriti, sfigmogrāfiju, augoša organisma asinsrites īpatnībām, muskuļdarbības servisa funkciju nodrošinājumu, kustību aktivitāti un sirds-asinsvadu sistēmu. Laika posmā no 1975. līdz 1984. gadam Juris Aivars publicēja 26 populārzinātniskus rakstus un rakstus enciklopēdijās. Jura Aivara daudzu gadu (1971—1984) galvenā zinātniskā sistemātisko pētījumu tēma bija nieru asinsvadu gludās muskulatūras šūnu funkcionālās īpatnības, kas tika aprakstītas 27 zinātniskās publikācijās. Starp tām visnozīmīgākā ir nodaļa par nieres asinsapgādi grāmatā "Asinsrites fizioloģija. Asinsvadu sistēmas fizioloģija" (krievu val., izdevn. “Zinātne”, Ļeņingrada, 1984, 501-522 lpp.). Jura Aivara zinātņu doktora disertācija bija par nieres asinsvadu gludās muskulatūras funkcionālām īpatnībām.

Izpētot 589 paraugus no vēdera aortas, kopējās miega artērijas, ciskas, nieres starpdaivu un loka artērijām, tika pierādīta universāla likumsakarība — sazarojoties asinsvadam ievērojami pieaug asinsvada sienas relatīvais biezums, galvenokārt uz muskuļslāņa rēķina. Pētījumi par nieres asinsvadu gludās muskulatūras specifiskajām īpatnībām liecināja par spēju noteiktos apstākļos ģenerēt ritmisku aktivitāti. Juris Aivars bija viens no pirmajiem, kas pētīja un aprakstīja jaunu fenomenu — spontānu ritmisku aktivitāti un norādija, ka tā ir saistīta ar gludās muskulatūras oksidatīvo metabolismu. Viņa pētījumi liecināja par korelāciju starp cirkulāro sienas saspringumu un gludās muskulatūras kontraktilitāti visā arteriālā asinsspiedienu pārmaiņu fizioloģiskajā diapazonā. Vēlāk, 2009. gadā, ASV autoru kolektīva pētījums aprakstīja asinsvadu gludās muskulatūras kontrakcijas molekulāro mehānismu.

Jura Aivara pētījumi liecināja, ka biomehānikas datus var izmantot maģistrālo asinsvadu ķirurģiskai rekontrukcijai un funkcionālai diagnostikai. Pētījuma dati tika izmantoti arī izstrādājot neinvazīvu metodi sirds-asinsvadu sistēmas funkcionālā stāvokļa novērtējumam. Pieteikums izgudrojumam N 3408521/13 saņēma pozitīvu lēmumu 1985. gadā un patentu 1986. gadā. Jurim Aivaram savā pētījumā izdevās noskaidrot un aprakstīt visu morfoloģisko, fizikālo un fizioloģisko īpatnību kopumu, kas atšķir nieru arteriālos asinsvadus no citu orgānu asinsvadiem un nodrošina nierēm to pamatfunkcijām atbilstošu asins apgādi.

Jura Aivara vadībā tika sagatavoti un vadīti daudzu zinātnisko pētījumu projekti — gan Latvijas, gan Eiropas Struktūrfondu projekti. Latvijas Zinātnes Padomes finansēto pētījumu tēmas bija par olnīcu un kaulu asinsvadu reaktivitāti (1987—1993), asinsvadu reaktivitātes modulatoru regulatoro ietekmju mehānismiem (1997—2000), artēriju un arteriolu vazomociju — izcelsmi un to ietekmējošiem faktoriem (2001—2003), mikrocirkulācijas asinsvadu vazomociju — magnētisko lauku un temperatūras ietekmi (2004—2008), dzīvnieku un cilvēka audu adaptīvām reakcijām barības vielu un fiziskas slodzes stresa apstākļos (2009—2013).

Kopumā — vairāk nekā 120 zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas, daudz recenzētu un konsultētu zinātnisko darbu, neskaitāmi mācību līdzekļi.

Profesionālā darbība

• Ārvalstu eksperts un doktorantūras komitejas loceklis Kauņas Medicīnas akadēmijas Biomedicīnisko pētījumu institūtā (1996—1998)
• Latvijas Fiziologu biedrības priekšsēdētājs (1991—2001)
• Latvijas Universitātes Bioloģijas habilitācijas un promocijas padomes loceklis, Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas habilitācijas un promocijas padomes loceklis, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta habilitācijas un promocijas padomes loceklis (1990—1998)
• Žurnālu redkolēģijas loceklis: žurnālā Laboratorye Zhyvotnye, no 1997.g. žurnāls pārdēvēts par Baltic Journal of Laboratory Animal Science (1994 - 1997); žurnālā Latvijas Universitātes raksti: Bioloģija", tagad Environmental and Experimental Biology (2000—2016)
• Latvijas Zinātnes padomes loceklis (1991—1996)
• Latvijas Zinātnes padomes eksperts (1990—2016)
• Latvijas Universitātes senators (1992—2007)
• Latvijas Universitātes Bioloģijas promocijas padomes loceklis, Latvijas Universitātes Bioloģijas profesoru padomes loceklis, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes domes loceklis un domes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Bioloģijas studiju padomes loceklis
• Latvijas Universitātes 2012. gada "Gada balvas zinātnē" laureāts par zinātniskās skolas izveidošanu cilvēka un dzīvnieku fizioloģijā
• Astoņu doktora disertācijas pētījumu vadītājs

Patenti

• Z.Marcinkevičs, E.Kviesis, J.Aivars, J. Spīgulis “Method and apparatus for continuous and non-invasive, measurement of blood pressure”, LR patents (LV13791, 2009-01-20)
• Z.Marcinkevičs, M.Grēve, R. Erts, J. Aivars, J.Spīgulis “A method and a device for non-invasive, continuous measurement blood pressure”, LR patents (LV 13582, 2007-12-20)
• P. Gustsons, I.Birznieks, J.I. Aivars „Ierīce galvas smadzeņu darbības traucējumu magnētterapijai” LR patents (LV 12285 B, 1999-09-20)
• Способ измерения параметров сердечно-сосудистой системы (патент), Бюллетень изобретений в СССР -1986. - N 18. - C.26.

Nozīmīgākās publikācijas

• Paparde A, Plakane L, Circenis K, Aivars JI. Effect of acute systemic hypoxia on human cutaneous microcirculation and endothelial, sympathetic and myogenic activity. Microvasc Res. 2015 Nov;102:1-5. doi: 10.1016/j.mvr.2015.07.005. Epub 2015 Jul 26. PMID: 26211848
• Paparde A, Nēringa-Martinsone K, Plakane L, Aivars JI. Nail fold capillary diameter changes in acute systemic hypoxia. Microvasc Res. 2014 May;93:30-3. doi: 10.1016/j.mvr.2014.02.013. Epub 2014 Mar 6. PMID: 24607833
• Tretjakovs P, Jurka A, Bormane I, Mackevics V, Mikelsone I, Balode L, Reihmane D, Stukena I, Bahs G, Aivars JI, Pirags V. Relation of inflammatory chemokines to insulin resistance and hypoadiponectinemia in coronary artery disease patients. Eur J Intern Med. 2009 Nov;20(7):712-7. doi: 10.1016/j.ejim.2009.08.004. Epub 2009 Sep 6. PMID: 19818293
• Veliks V, Ceihnere E, Svikis I, Aivars J. Static magnetic field influence on rat brain function detected by heart rate monitoring. Bioelectromagnetics. 2004 Apr;25(3):211-5. doi: 10.1002/bem.10186. PMID: 15042630
• Айвар Ю. Кровоснабжение почек. Физиология кровообращения. Физиология сосудистой системы. - Ленинград: Наука с. 501 - 522: рис. - Библиогр.: с.520 - 522.