Juris Palcmanis
| ||||||||||||||

Juris (Georgs) Aleksandrs Palcmanis (1895—1918) bija latviešu publicists un politiķis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1895. gada 5. februārī Umurgas pagastā lauksaimnieka Pētera Palcmaņa ģimenē. Mācījās Umurgas-Sāruma ministrijas skolā, tad Limbažu apriņķa skolā un vidusskolā Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā viņu mobilizēja latviešu strēlnieku pulkā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada vasarā darbojās Latviešu nacionāldemokrātu partijā,[1] publicējās laikrakstos "Jaunā Dienas Lapa", "Rīts" un "Dzimtenes Atbalss" Maskavā.
1917. gada novembrī Juri Palcmani no Latvju kareivju nacionālās savienības (LKNS) Latviešu pagaidu nacionālās padomes pirmajā sesijā Valkā ievēlēja par valdes priekšsēža biedru. Latviešu pagaidu nacionālās padomes otrajā sesijā Pēterpilī 1918. gada 28.-31. (15.—18.) janvārī viņu pārvēlēja LPNP valdes sastāvā par priekšsēdētāja biedru, bija laikraksta "Vārds" redaktors. Neilgi pirms Vācu armijas iebrukuma 1918. gada februārī lielinieki viņu apcietināja un kopā ar 170 ķīlniekiem aizveda uz Krieviju. Miris mocekļa nāvē septembrī.[2]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- K. Upītis. Latvijas neatkarības doma bēgļu laikos (1939)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ādolfs Šilde. Latvijas vēsture 1914-1940. Stokholmā: Daugava, 1976.
- ↑ Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Biogrāfiskā archiva apgāds, 1939., 562 lpp.