Modris Plāte

Vikipēdijas lapa
Modris Plāte
Baznīca LELB
Kārtas
Ordinācija 1979
Personiskā informācija
Dzimis 1951
Valsts karogs: Latvijas PSR Ventspils, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Nodarbošanās Mācītājs

Modris Plāte (1951) ir latviešu emeritētais luterāņu mācītājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Ventspilī 1951. gadā Popes – Rindas – Selgas luterāņu draudzes mācītāja Nikolaja Plātes (1915-1983) un viņa sievas Modras, dzimušas Augstkalnes, ģimenē.[1] 1975. gadā viņš absolvēja fizikas studijas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, strādāja Salaspils atomreaktorā par zinātnisko līdzstrādnieku (1972-1978). Tad līdz 1982. gadam studēja teoloģiju Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Teoloģijas seminārā, līdztekus bija LELB Konsistorijas sekretārs, kancelejas vadītājs (1978-1982). Ordinēts 1979. gadā, bija palīgmācītājs Rīgas Sv. Jāņa luteriskajā draudzē (1980-1981). 1982. gadā viņš pievienojās sešu luterāņu mācītāju (Aivara Beimaņa, Erberta Bikšes, Andreja Kavača, Modra Plātes, Ata Vaickovska un Jēkaba Dzeguzes) grupai, kas nostājās opozīcijā tālaika LELB vadībai,[2]

Vēlāk bija Kuldīgas Sv. Annas luteriskās draudzes un Ēdoles luteriskās draudzes mācītājs (1982-1991), Kuldīgas iecirkņa prāvests (1985-1991). 1987. gadā bija viens no kustības "Atdzimšana un atjaunošanās" dibinātājiem. 1988. gada 19. aprīlī Modris Plāte teica kapa runu pie Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras kapa. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docētājs (1991-1992).

1991. gadā Modris Plāte kļuva par Jēkabpils Sv. Miķeļa evaņģēliski luteriskās draudzes un Krustpils evaņģēliski luteriskās draudzes (līdz 2007) mācītāju, Sēlpils iecirkņa prāvests (1993-2004). Jēkabpils pilsētas domes deputāts (1994-1997). 1995. gada 7. novembrī viņš kļuva par 6. Saeimas deputātu no saraksta "Tautas kustība Latvijai", bet jau 27. novembrī nolika mandātu.[3] Mācītājs emeritus (2019).[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Iesākumā Dievs, 3. Modra Plātes sprediķi". Sakārtojis Juris Rubenis (2003)

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]