Jānis Krūmiņš (basketbolists)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par basketbolistu. Par marksistu skatīt rakstu Jānis Krūmiņš (marksists).
Jānis Krūmiņš
Jānis Krūmiņš
Personas dati
Dzimis 1930. gada 30. janvārī
Raiskuma pagasts
Miris 1994. gada 20. novembrī (64 gadu vecumā)
Rīga
Augums 218 cm
Svars 141 kg
Sporta veids basketbols
Pozīcija Centrs
Profesionāļa
karjera
1954—1969
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
  Flag of Padomju Savienība PSRS
Jāņa Krūmiņa izcīnītā sudraba medaļa 1964. gada Olimpiskajās spēlēs

Jānis Krūmiņš (dzimis 1930. gada 30. janvārī Raiskuma pagastā, miris 1994. gada 20. novembrī Rīgā) bija latviešu basketbolists, metālmākslinieks, trīskārtējs Eiropas čempions, trīskārtējs Eiropas čempionvienību kausa ieguvējs Rīgas ASK komandas rindās un četrkārtējs PSRS čempions. Spēlējot basketbolu, Jānis Krūmiņš aizvadīja dzīves 15 gadus, kļūstot, kā sporta žurnālistikā viņu dēvē, par "visu laiku slavenāko latviešu basketbolistu".[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1930. gadā Cēsu apriņķa Raiskuma pagasta "Miķeļkalnu" mājās[2] (māte Emīlija Krūmiņa). Strādāja par mežstrādnieku (atsveķotāju). 23 gadu vecumā 218 cm garais jauneklis sāka nodarboties ar basketbolu,[3] sākumā viņam pietrūka izveicības, tādēļ treniņos un laukumā viņam visu vajadzēja darīt vairāk nekā citiem.

1960. gada 31. decembrī apprecējās ar Inesi Sirgedu, viņie piedzima trīs bērni (Ivars, Juris un Irēna).[4] Brīvajā laikā aizrāvās ar kalēja darbiem, kas ļāva pēc karjeras sportā strādāt kombinātā "Māksla" par metālmākslinieku.[5]

Rīgas Motormuzejā eksponēta automašīna "Volga", ko basketbolists saņēma no valdības par uzvaru Tokijā (1960).

Miris Rīgā 1994. gada 20. novembrī. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Karjera sportā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1958. līdz 1960. gadam Rīgas ASK komandas sastāvā (komandas citi vadošie spēlētāji bija Maigonis Valdmanis, Valdis Muižnieks, Oļģerts Hehts, Gunārs Siliņš, Juris Kalniņš, Ivars Vērītis, Gundars Muižnieks, Teobalds Kalherts un Jānis Dāvids). Sākot ar 1957./58. gada sezonu, kad notika vēsturē pirmais Eiropas basketbola klubu turnīrs, 3 reizes ieguva Eiropas čempionu (tagadējās Eirolīgas) kausu.[6] Savukārt PSRS čempionātā 1955., 1956., 1957. un 1958. gados izcīnīja PSRS čempiona titulu. PSRS izlases sastāvā viņš izcīnīja trīs sudraba medaļas — 1956. gada Melburnas, 1960. gada Romas un 1964. gada Tokijas vasaras olimpiskajās spēlēs.

Savā karjerā viņam iznāca sacensties arī ar tādu basketbola leģendu kā Bills Rasels, kas tolaik jau spēlēja NBA.

Komandas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sasniegumi un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andris Rupais. Basketbola leģendas pusgadsimta svētkos Rīgā! // TVNET , 05. novembris (2007)
  2. J. Krūmiņa dzimtās mājas var redzēt braucot ārā no Cēsīm pāri pār Gaujas tiltam, burtiski pārdesmit metrus aiz tilta kreisajā pusē lejā pļavā.
  3. Visu laiku garākie basketbolisti. // Apollo, 18. marts (2008)[novecojusi saite]
  4. «Inese Krūmiņa. Jānim Krūmiņam — šogad būtu 75.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. decembrī. Skatīts: 2009. gada 4. augustā.
  5. Vecrīgā, ejot pa Pils ielu un nogriežoties šaurajā Anglikāņu ieliņā, joprojām var atrast stilizēto mednieku bāru "Lāsīte", kurā ieroču imitācijas pie sienām ir J. Krūmiņa kaltas.
  6. Arī 1960./61. gada sezonā ASK spēlēja finālā, kur tomēr divu spēļu summā bija spiesti piekāpties Maskavas CSKA.
  7. VEF spēlētāji (1958.-1992.)[novecojusi saite]
  8. Guntis Keisels. Latvijas basketbola vēsture. Jumava, 1998. 304. lpp. ISBN 9984-05-187-0.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ošiņš Ivars. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. - Lauku Avīzes apgāds: Rīga, 2008., - 240 lpp. ISBN 9789984827070

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]