Jānis Ziemeļnieks
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Jānis Ziemeļnieks, īstajā vārdā Jānis Krauklis, (dzimis 1897. gada 24. decembrī Bānūžu muižā, miris 1930. gada 18. jūlijā Rīgā) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jānis Ziemeļnieks dzimis 1897. gada 24. decembrī (pēc jaunā stila) Bānūžu muižā Bilskas pagastā pie Smiltenes, muižas stārasta ģimenē. Agri zaudējis tēvu.
1908. gadā uzsāka mācības Plāņu pagasta skolā Sarkaņos. 1912. gadā ģimene pārcēlās uz Strenčiem. J. Ziemeļnieks uzsāka mācības Strenču elementārskolā un 1913. gadā turpināja mācības Strenču ministrijas skolā.
Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem apgūt kurpnieka un aptiekāra amatus, Jānis Ziemeļnieks 1914. gadā sāka strādāt Strenču fotodarbnīcā. No sākuma par mācekli, un vēlāk par fotogrāfu. Paralēli darbam sāka rakstīt dzeju. 1916. gadā "Dzimtenes Vēstnesī" publicēts pirmais J. Ziemeļnieka dzejolis. Tajā pašā gadā smagas nieru slimības dēļ viņam pirmo reizi ārsts izrakstīja opija devu. Tas lēnām pārvērtās atkarībā, kas kopā ar dzejnieka vājo veselību vēlāk noveda pie pāragras nāves. 1918. gadā ārstējies nervu klīnikā no nervu sabrukuma un narkomānijas.
1919. gadā tika iesaukts Sarkanajā armijā, nodienējis mēnesi Pleskavā un Rēzeknē, viņš tika demobilizēts vājās veselības dēļ.[2]
1920. gadā uzsāka dzīvi Rīgā. Tajā pašā gadā kā eksterns pabeidza vidusskolu.
Strādājis Izglītības ministrijas mākslas departamentā, Latvju rakstniecības un žurnālistu arodbiedrībā. No 1925. līdz 1930. gadam bija redakcijas loceklis laikrakstā "Jaunākās Ziņas" un žurnālā "Atpūta". Regulāri publicējās šajos izdevumos.
1930. gadā par dzejoļu krājumu "Naktis" saņēmis vienu no četrām literatūras Kultūras fonda godalgām.
Jānis Ziemeļnieks miris savās mājās Rīgā, 1930. gada 18. jūlijā, no sirdstriekas.[3] Apglabāts Rīgas Otrajos Meža kapos.[1]
Literārā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jānis Ziemeļnieks pazīstams kā liriķis. Izkopa romantiskās dzejas tradīcijas, papildinot to ar melanholiskā, rezignējošā un arī pašironiskā cilvēka pasaules redzējumu. Dzejas galvenā tematika ir mīlestība. Ziemeļnieka dzejas formas vienkāršība, melodiskums, un intimitāte noteikusi tās popularitāti dažādu laikmetu un paaudžu lasītāju vidū. Rakstījis arī prozu, humoristiskus dzejoļus un apcerējumus par dažādiem sava laika latviešu māksliniekiem.
Dzejas krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aizejošais. Rīga: Ed.Alaiņa izdevums, 1923.
- Nezināmai. Rīga: Lapsene, 1923.
- Skūpsts. Rīga: Valters un Rapa, 1928.
- Naktis. Rīga: Valters un Rapa, 1929.
- Zvērnīca. [bērnu dzeja] Rīga: Valters un Rapa, 1929.
- Cirks. [bērnu dzeja] Rīga: Valters un Rapa, 1929.
- Lai mīlestības nepietrūktu... Rīga: Liesma, 1987.
Kopoti raksti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kopotas dzejas. Rīga: Valters un Rapa, 1931.
- Jāņa Ziemeļnieka raksti divos sējumos. Rīga: Valters un Rapa, 1933-1934.
- Kopotas dzejas. Mineapolisa: Sēļzemnieka apgāds, 1959.
- Kopoti stāsti. Mineapolisa: Sēļzemnieka apgāds, 1960.
Izlases
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dzejas mīlai. Melburna: Grāmatnieki, 1951.
- Dzeja. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960.
- Apmātais. Ann Arbor: Jaunatnes Apgāds Ceļinieks, 1975.
- Melnā doma. [stāsti un noveles] Rīga: Daugava, 1995.
- Kur gan dvēsele mieru reiz dod? Rīga: Paraugtipogrāfija, 1996.
- Izlase. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
- Tev padots neprāts mans. Rīga: Daugava, 2003.
- Divi gudrie satiekas. Rīga: Daugava, 2003.
- Vīzija naktī. Rīga: Avots, 2003.
- Jānis Ziemeļnieks. Lirika. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Jānis Ziemeļnieks». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-22.
- ↑ «Letonika.lv. Literatūras bibliotēka. Ziemeļnieks Jānis». www.letonika.lv. Skatīts: 2022-03-22.
- ↑ «Jānis Ziemeļnieks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 28. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|