Bilskas pagasts

Vikipēdijas lapa
Bilskas pagasts
Novads: Smiltenes novads
Centrs: Bilska
Kopējā platība:[1] 161,0 km2
 • Sauszeme: 158,4 km2
 • Ūdens: 2,6 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 064
Blīvums (2023): 6,7 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Alt-Bilskenshof
krievu: Билькенская
Bilskas pagasts Vikikrātuvē

Bilskas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Smiltenes, Launkalnes, Palsmanes un Grundzāles pagastiem, kā arī Valmieras novada Plāņu pagastu un Valkas novada Vijciema pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā, Trikātas pacēlumā, austrumos piekļaujas Aumeisteru paugurvalnim. Augstākais punkts (121,3 m) atrodas dienvidos no Meimuriem.

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apsiņkalns, Lāčkalns, Lielais kalns, Liepu sala

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bilskas ezers, Sūcis.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltais purvs, Laivas purvs, Nāves purvs, Radzenes purvs, Tīrpurvs.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts aizsardzībā atrodas Bilskas aleja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunbilskas muižas kungu māja 1872. gadā.[4]

Bilskas pagasts izveidojies no Valkas apriņķa Bilskas, Jaunbilskas un Mēru muižu pagastiem. Pēc 1920. gada zemes reformas Vecbilskas muiža (Alt-Bilskenshof) sadalīta 26 vienībās 522 ha kopplatībā, Jaunbilskas muiža (Neu-Bilskenshof) sadalīta 31 vienībā 538 ha kopplatībā, Raudas muiža (Raudiņas, Raudenhof) 15 vienībās 294 ha kopplatībā, bet Bānūzis (Bahnus) 13 vienībās 275 ha, Pāpiņa muiža (Pāpiņas, Papenhof) 7 vienībās 175 ha, Zeltiņa muiža (Selting, Seltingshof) 9 vienībās 77 ha kopplatībā.[5]

1935. gadā tā platība bija 92,6 km² un pagastā dzīvoja 1448 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Bilskas un Kalnāju ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bilskas ciems ietilpis Smiltenes (1949-1959) un Valkas (pēc 1959. gada) rajonos. 1954. gadā Bilskas ciemam pievienoja likvidēto Kalnāju ciemu, 1961. gadā — Aumeisteru ciema kolhoza «Blāzma» teritoriju ar centru Lobērģos. 1971. gadā kolhoza «Draudzība» teritoriju pievienoja Birzuļu ciemam, bet 1977. gadā Birzuļu ciemu likvidēja un tā teritoriju pievienoja Bilskas ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bilskas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Smiltenes novadā.

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 313—    
19591 775−23.3%
19651 660−6.5%
GadsIedz.±%
19791 500−9.6%
19891 531+2.1%
20001 607+5.0%
GadsIedz.±%
20111 200−25.3%
20211 101−8.3%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Bilska (pagasta centrs), Lobērģi, Mēri, Zeltiņi.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās uz 01.01.2017.
  4. Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2402. sleja.
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. OSP