Kālija dihromāts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kālija dihromāts
Kaliumdichromaat.png
Kālija dihromāta formulvienības struktūrformula
Potassium-dichromate-unit-cell-3D-balls.png
Kālija dihromāta kristālrežģis
Potassium dichromate crystals.jpg
Kālija dihromāta kristāli
Citi nosaukumi kālija bihromāts, hrompiks
CAS numurs 7778-50-9
Ķīmiskā formula K2Cr2O7
Molmasa 294,185 g/mol
Blīvums 2676 kg/m3
Kušanas temperatūra 398 °C
Viršanas temperatūra 500 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī 4,9 g/100 ml (0 °C)
102 g/100 ml (100 °C)

Kālija dihromāts (K2Cr2O7) ir dihromskābes kālija sāls. Tā ir spilgti oranža kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot oranžu šķīdumu. Kālija dihromāts ir samērā spēcīgs oksidētājs. Tāpat kā visi sešvērtīgā hroma savienojumi, kālija dihromāts ir visai kaitīgs veselībai. Labi šķīst ūdenī, nešķīst spirtā. Kristalizējas triklīnajā singonijā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija dihromāts veido retu minerālu — lopesītu.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija dihromātu rūpnieciski iegūst, 1000 līdz 1300 °C temperatūrā sakausējot kālija karbonātu ar Cr2O3 vai hroma dzelzsrūdu. Laboratorijas vajadzībām kālija dihromātu var iegūt, izgulsnējot to no nātrija dihromāta šķīduma ar KCl[1] (kālija dihromāts ir ūdenī mazāk šķīstošs nekā nātrija dihromāts).

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija dihromāts ir oksidētājs, ko izmanto dažādās ķīmiskās reakcijās. Tas iedarbojas maigāk, nekā kālija permanganāts. Spirtus kālija dihromāts vispirms oksidē līdz aldehīdiem, bet permanganāts dod uzreiz karbonskābes. No sekundārajiem spirtiem ar dihromāta palīdzību var iegūt ketonus, piemēram, no mentonamentolu.[2] Trešējos spirtus kālija dihromāts nespēj oksidēt.

Stipri karsējot, sadalās, izdalot skābekli:

4K2Cr2O7 → 4K2CrO4 + 2Cr2O3 + 3O2

Sārmainā vidē oranžsarkanais kālija dihromāta šķīdums kļūst dzeltens, jo veidojas kālija hromāts:

K2Cr2O7 + K2CO3 → 2K2CrO4 + CO2

Šī reakcija ir apgriezeniska, t.i., skābā vidē no hromāta rodas dihromāts.

Iedarbojoties uz kālija dihromātu ar atdzesētu sērskābi, rodas sarkani hroma (VI) oksīda (CrO3) kristāli:

K2Cr2O7 + 2H2SO4 → 2CrO3 + 2KHSO4 + H2O

Karstā sērskābē notiek oksidēšanās-reducēšanās reakcija un izdalās skābeklis:

2K2Cr2O7 + 8H2SO4 → 2K2SO4 + 2Cr2(SO4)3 + 8H2O + 3O2

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieto krāsvielu ražošanā, ādu miecēšanā, sērkociņu ražošanā, pirotehnikā, fotogrāfijā, glezniecībā. Kālija dihromāta šķīdumu sērskābēhroma maisījumu — lieto laboratorijas trauku mazgāšanai.

Kālija dihromāta sērskābu šķīdumu lieto redzamā un ultravioletā diapazona spektrofotometru pārbaudei.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 364. lpp.
  2. L. T. Sandborn, "l-Menthone", Org. Synth.; Coll. Vol. 1: 340