Kauņas dzelzceļa tunelis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kauņas dzelzceļa tunelis
Tuneļa būvniecība

Kauņas dzelzceļa tunelis (lietuviešu: Kauno geležinkelio tunelis) ir viens no diviem Lietuvas dzelzceļa tuneļiem un vienīgais tunelis Baltijas valstīs, kas paredzēts tikai dzelzceļam. Caur šo tuneli iet pasažieru pārvadājumu līnija starp Viļņu un Kauņu. Tuneļa garums ir 1285 metri, augstums – 6,6 metri, platums – 8,8 metri. Kauņas dzelzceļa tunelis kopš 1996. gada ir iekļauts Lietuvas aizsargājamo kulturvēsturisko pieminekļu sarakstā.[1]

Aizsākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Krievijas Impērijas zaudējuma Krimas karā, aktuāla kļuva moderno tehnoloģiju ieviešana ikdienā, viena no tādām tehnoloģijām bija dzelzceļš. 1851. gada februārī cariskās Krievijas valdība izlēma būvēt dzelzceļa līniju no Sanktpēterburgas uz Varšavu, kuras garums būtu 1250 kilometri. Sliežu ceļš tika izveidots pēc Krievijas sliežu platuma standarta. Kopš 1858. gada dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, kas savienoja Sanktpēterburgu un Varšavu tika celta diezgan intensīvi. Prūsijas valdība lūdza atļauju Krievijai sākt dzelzceļa izbūvi no Virbales, kas atradās netālu no tās robežas, uz Lentvari caur Kauņu. Tomēr Kauņas centra apkaime bija pārāk kalnaina un nebija pateicīga taisna dzelzceļa sliežu ceļa izbūvei. Galvenie un sarežģītākie infrastruktūras objekti bija tunelis un Lietuvas garākais dzelzceļa tilts pāri Nemunas upei. Tuneļa būvniecība sākās 1859. gada 15. maijā, savukārt tilta būvniecība sākās agrāk, tā paša gada aprīļa beigās. Līdztekus tika būvēta līnija no Virbales uz Kauņu.

Būvniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kauņas dzelzceļa tuneli būvēja no 1859. līdz 1861. gadam. Būvi apsekoja franču inženieris G. F. Perots un poļu-lietuviešu inženieris Staņislavs Kerbedzis.[2] Būvniecības darbiem tika nolīgta kompānija no ParīzesErnest Goüin et Cie.. Tunelis tika rakts vienlaicīgi no abām pusēm 30 metrus augstam apbūvētam kalnam. Tunelis pēc formas veido pakavu. Tā augšējā daļā veidota no ķieģeļiem, bet apakšējā no granīta akmeņiem.[3] Tuneļa būvniecības laikā tika izveidotas septiņas šahtas, caur kurām tvaika mašīnas nogādāja laukā izrakto zemi. Ernest Goüin et Cie Kauņas pilsētā uzbūvēja divus ķieģeļu cepļus, jo tuneļa arkām, ūdens renēm un citām svarīgām konstrukcijām bija nepieciešami augstas kvalitātes ķieģeļi. 1860. gada vasara bija lietaina, tādēļ daudzi saražotie ķieģeļi neatbilda būvniecības prasībām. Lai neapturētu būvniecību, nepieciešamos ķieģeļus iepirka no Nīderlandes un Vācijas. Tuneļa būvniecību beidza 1861. gada 15. novembrī.[4] Tiltu pāri Nemunai atklāja 1862. gada 4. februārī, tuneli sāka izmantot 1862. gada pavasarī.

Kalpošanas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Satiksmei tuneli atvēra 1862. gadā. Pirmā pasaules kara laikā vācieši tunelī sliežu platumu pārbūvēja uz standarta sliežu platuma izmēru. 1944. gada 30. jūlijā vācu karaspēks atkāpjoties tuneli saspridzināja. Lielākais sprādziens sabojāja 100 metrus garu tuneļa posmu. Padomju armija, vēlāk tajā pašā gadā, atjaunoja tuneli pusotra mēneša laikā.[5] Sprādzieni ietekmēja tuneļa hidroloģisko stāvokli. Ūdens sāka deformēt tuneli jau 1947. - 1948. gados. Nelieli rekonstrukcijas darbi tika veikti 1949. gadā. 1963. gadā tunelī atgadījās vilciena sadursme. Pēc šī gadījuma, 1964. gadā tika nolemts tunelī atstāt tikai vienu sliežu ceļu. 1975. gadā lokomotīves aizstāja elektrolokomotīves. Tā kā pēdējie remontdarbi tunelī bija 1972. gadā, tas tika atzīts par bīstamu un vilcienu satiksmes ātrums tajā tika samazināts līdz 40 km/h. No 2002. līdz 2003. gadam dāņu kompānija Niras veica tuneļa stāvokļa analīzi un tika iegūts Eiropas Savienības līdzfinansējums tuneļa rekonstrukcijas projektam, kas sākās 2007. gadā.[6]

Tunelis tika rekonstruēts laika posmā no 2008. līdz 2009. gadam. 2008. gada 1. februārī tika slēgta vilcienu satiksme caur tuneli, un pasažieriem, kas vēlējās doties Viļņas virzienā, Kauņas dzelzceļa stacijas vietā bija jāizmanto neliela stacija citā pilsētas daļā.[6] Tuneļa sienās un arku savienojumos iemontēja dzelzsbetona daļas, pārbūvēja portālus un uzlaboja ūdens drenāžas sistēmu.[6] Rekonstrukcijas laikā tunelī tika uzstādīts apgaismojums, dūmu un ūdens sensori, kas savienoti ar ugunsdzēsības signalizāciju un pievienoti centrālajai kontroles pultij.[3] Tāpat tunelī iebūvēta jaudīga ugunsdzēšanas sistēma. Tuneli pēc lielās rekonstrukcijas atklāja 2009. gada 17. novembrī. Pēc tuneļa atvēršanas vilcienu ātruma ierobežojums tika paaugstināts līdz 83 km/h.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] The Registry of Immovable Cultural Heritage Sites: Unique object code: 16656. Retrieved on 12 May 2010.
  2. [2] Kaunas: Dates and Facts. Under the Rule of Tsarist Russia. Retrieved on 12 May 2010.
  3. 3,0 3,1 [3] Lithuanian Railways. The History of the Tunnel. Retrieved on 12 May 2010.
  4. [4] The History Pages of Lithuanian Railways. Kaunas Tunnel. Retrieved on 13 May 2010.
  5. [5] Kaunas Railway Tunnel Will Be Reopened for Traffic on Tuesday. Retrieved on 12 May 2010.
  6. 6,0 6,1 6,2 [6] For the Cultural Heritage Object – the Light at the End of a Tunnel. Retrieved on 12 May 2010.
  7. [7] Fima's Engineering Solutions Make Kaunas Tunnel Safer. Retrieved on 13 May 2010.

Koordinātas: 54°53′30″N 23°56′31″E / 54.89167°N 23.94194°E / 54.89167; 23.94194