Kipčaku—kumānu valodas

Kipčaku—kumānu valodas
Ģeogrāfiskā izplatība	Eirāzija
Ģenētiskā klasifikācija	Tjurku valodas Galvenās tjurku valodas Kipčaku valodas Kipčaku—kumānu valodas
Atzari	Krimas tatāru-urumu Karaīmu valoda Kaukāza kipčaku
ISO 639-5	—
Kipčaku valodu izplatība; kipčaku-kumānu valodas izceltas zaļā krāsā

Kipčaku—kumānu valodas, arī rietumkipčaku valodas, ir tjurku valodu saimes kipčaku valodu viena no apakšgrupām, kurā ietilpst 6 dzīvās valodas ar kopējo runātāju skaitu ap 1,6 miljoniem. Izplatītas sporādiski Ziemeļkaukāzā, Krimā un Austrumeiropā (Lietuvā un Galīcijā). Lielākās valodas pēc runātāju skaita ir Krimas tatāru valoda (580 tūkstoši), kumiku valoda (450 tūkstoši) un karačaju-balkāru valoda (310 tūkstoši).

Grupas valodas cēkušās no senās kipčaku valodas kumānu dialekta. Pie grupas pieder arī mūsdienās mirušās mameluku-kipčaku valoda, kas 13.—15. gadsimtā bija tirgotāju un amatpersona lingua franca Osmaņu pārvaldītajā Sīrijā un Ēģiptē, kā arī 14.—15. gadsimta Krimas tjurkizēto armēņu valoda.

Klasifikācija

Viena no vispārpieņemtajām klasifikācijas versijām:

• Tjurku valodas
  • Oguru valodas
  • Galvenās tjurku valodas
    • Kipčaku valodas
      • Rietumkipčaku valodas (kipčaku-kumānu)
        • Karaīmu valoda (80)
        • Krimiešu-urumu valodas
          • Urumu valoda (185 000)
          • Krimiešu valodas
            • Krimas tatāru valoda (580 000)
            • Krimčaku valoda (200)
        • Kaukāza kipčaku valodas
          • Karačaju-balkāru valoda (310 000)
          • Kumiku valoda (450 000)
          • Mamluku-kipčaku valoda †
          • Armēņu-kipčaku valoda †
        • Kumānu (pečeņegu) valoda †