Kirilo Budanovs
| Kirilo Budanovs Кирило Буданов | |
|---|---|
 | |
| Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks | |
|
Amatā 2020. gada 5. augustā — pašlaik | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
| Premjerministrs | Deniss Šmihaļs |
| Priekštecis | Vasiļs Burba |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1986. gada 4. janvārī Kijiva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad  Ukraina) |
| Tautība | ukrainis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Marianna Budanova |
| Profesija | militārpersona |
| Augstskola | Odesas Militārā akadēmija |
| Militārais dienests | |
|---|---|
| Dienesta pakāpe | ģenerālleitnants |
| Dienesta laiks | 2007 — pašlaik |
| Valsts | Ukraina |
| Struktūra | Ukrainas bruņotie spēki |
| Kaujas |
Krievijas—Ukrainas karš: * Karš Donbasā * Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |
| Apbalvojumi |
Ukrainas varonis "Cīņas nopelnu krusts" Ordenis "Par drosmi" Medaļa "Tēvijas aizstāvis" |
Kirilo Budanovs (ukraiņu: Кирило Олексійович Буданов; dzimis 1986. gada 4. janvārī Kijivā) ir ukraiņu militārpersona, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs (kopš 2020. gada 5. augusta),[1] ģenerālleitnants (kopš 2023. gada 7. septembra).[2] Ukrainas varonis (2024).[3]
2022. gada oktobrī viņš, saskaņā ar mediju aptauju, iekļuva 25 ietekmīgāko Ukrainas militārpersonu sarakstā.[4]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Militāro izglītību ieguvis Odesas Militārās akadēmijas Sauszemes spēku institūtā (2007), pēc tam dienējis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes speciālajās vienībās.[4]
Krievijas-Ukrainas karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 2014. gada viņš piedalās Krievijas—Ukrainas karā[5] un vairākas reizes ticis ievainots. 2018.—2020. gadā viņš veicis īpašus uzdevumus, par kuriem informācija ir klasificēta.[4]
2020. gada vidū viņš kļuva par Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta departamenta direktora vietnieku un drīz vien vadīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galveno izlūkošanas pārvaldi, Karagūstekņu ārstēšanas un izlūkošanas koordinācijas štābu un komiteju Ukrainas prezidenta pakļautībā.
2022. gada septembrī Budanovs piedalījās lielākajā gūstekņu apmaiņas operācijā starp Ukrainu un Krieviju, kad mājās atgriezās 215 ukraiņu aizstāvji, tostarp vairāk nekā 100 pulka "Azov" karavīru un komandieru.[4]
2022. gada oktobrī viņš kādā intervijā prognozēja uzvaru pār Krieviju līdz 2023. gada vasarai, kam sekos Federācijas sabrukums.[6]
Atentāta mēģinājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gada 4. aprīlī Budanova automašīnu Chevrolet Evanda uzspridzināja kāds Krievijas pilsonis ar dokumentiem uz Alekseja Lomaka vārda, kurš uzstādīja mīnu, taču tā priekšlaicīgi detonēja. Uzbrucējs un sabotāžas grupa, kurai vajadzēja uzspridzināt Ukrainas izlūkdienesta priekšnieku, tika aizturēti.[5][7]
Militārās pakāpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Leitnants (2007)
- Vecākais leitnants (2010)
- Kapteinis (2013)
- Majors (2016)
- Pulkvežleitnants (2018)
- Pulkvedis (2020)
- Brigādes ģenerālis (2021. gada 24. augusts)[8]
- Ģenerālmajors (2022. gada 3. aprīlis)[9]
- Ģenerālleitnants (2023. gada 7. septembris)[2]
Balvas un apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ukrainas varoņa tituls ar Zelta Zvaigznes ordeni (2024. gada 8. februāris)[3]
- "Cīņas nopelnu krusts" (2022. gada 23. augusts) — par ievērojamiem personīgiem nopelniem Ukrainas valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībā, nesavtīgu kalpošanu Ukrainas tautai, lojalitāti militārajam zvērestam[10][11]
- Ordenis "Par drosmi" — I, II, III šķ.
- Medaļa "Tēvijas aizstāvis"
- Ukrainas Aizsardzības ministrijas apbalvojumi — krūšu zīme "Par militāro varonību", krūšu zīme "Goda zīme", medaļa "Par personīgiem sasniegumiem" II šķ., piemiņas nozīmīte "Par militāro varonību"
- Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka apbalvojums — krūšu zīme "Antiteroristiskās operācijas dalībnieks"
- Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās Izlūkošanas pārvaldes veicinošā balva "Par drosmi īpašu uzdevumu veikšanā"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №308/2020 — Офіційне інтернет-представництво Президента України». web.archive.org. 2020-08-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-09. Skatīts: 2022-10-29.
- ↑ 2,0 2,1 «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №564/2023».
- ↑ 3,0 3,1 «Указ Президента України від 8 лютого 2024 року № 57/2024».
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Генерали перемоги. НВ називає 25 найвпливовіших українських військових». nv.ua. Skatīts: 2022-10-29.
- ↑ 5,0 5,1 «Воєнна розвідка України отримала нового очільника | Defense Express». web.archive.org. 2020-09-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-24. Skatīts: 2022-10-29.
- ↑ «До літа війна має завершитись, далі – розпад РФ, – Буданов». novynarnia.com (ukraiņu). 2022-10-18. Skatīts: 2022-10-29.
- ↑ «Крим, Донбас, гібридні війни, дезінформація: новий начальник ГУР назвав завдання на посаді - Новинарня». web.archive.org. 2021-11-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-11-20. Skatīts: 2022-10-29.
- ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №428/2021 — Офіційне інтернет-представництво Президента України». web.archive.org. 2021-08-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-25. Skatīts: 2022-10-29.
- ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №207/2022 — Офіційне інтернет-представництво Президента України». web.archive.org. 2022-04-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-03. Skatīts: 2022-10-29.
- ↑ «Указ Президента України від 23 серпня 2022 року № 591/2022 Про нагородження відзнакою Президента України "Хрест бойових заслуг"».
- ↑ «Володимир Зеленський вручив високі державні нагороди людям, завдяки яким Україна зберігає свою незалежність».