Azovas bataljons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov"
Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov"
Vienības logo
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Pastāvēšanas laiks 2014. gada 5. maijs—pašlaik
Karaspēka veids žandarmērija, nacionālā drošība
Krāsas zila un zelta
Karavīru skaits 900—1500[1]
Jubileja 5. maijs
Militārās operācijas

Donbasa karš

Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Komandieri
Pašreizējais komandieris Deniss Prokopenko
Komandieri Andrijs Bileckis (2014. gada maijs-oktobris)
Ihors Mosijčuks
Vadims Trojans

Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov" (ukraiņu: Окремий загін спеціального призначення «Азов»), zināms arī kā Azovas pulks (ukraiņu: Полк Азов) vai Azovas bataljons (ukraiņu: батальйон «Азов») ir Ukrainas Iekšlietu ministrijas Nacionālās gvardes vienība, kas bāzējas Mariupolē, Azovas jūras piekrastes reģionā. "Azov" tika izveidots kā brīvprātīgie paramilitāristi 2014. gada maijā un kopš tā laika cīnījies ar Krievijas un tās sabiedroto dumpinieku spēkiem Donbasa karā. Pirmo reizi "Azov" cīnījās Mariupoles atgūšanā no Krievijas spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem 2014. gada jūnijā. Sākotnēji viņi darbojās kā brīvprātīgā policijas rota, līdz 2014. gada 11. novembrī tika oficiāli iekļauta Nacionālās gvardes sastāvā. Daudzi avoti un cilvēktiesību organizācijas apvainoja "Azov" neonacismā[2] un kara noziegumos,[3] ko Ukrainas valdība un "Azov" pārstāvji noraidīja.[4][5] Šādu attieksmi izraisīja arī "Azov" lietotā simbolika, kas atgādina agrāk vācu armijā lietoto.[6] Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā bataljons ieguva jaunu uzmanību, jo Krievija apgalvojumus par neonacismu izmantoja kā vienu no ieganstiem, lai censtos attaisnot iebrukumu, un pēc tam Mariupoles aplenkuma laikā ar savu lomu pilsētas aizsardzībā.

Bataljona pārstāvji un Ukrainas valdība publiski noraidīja tā saistību ar nacisma vai neonacisma ideoloģiju,[4][5] cita starpā norādot, ka tā karotāju vidū ir ebreji, arī ultraortodoksālie jūdaisti.[7] Tāpat bataljona vadība savulaik apgalvoja, ka nacisti ir tikai 10-20% no vienības sastāva.[8] Tomēr, situācijai saasinoties, bataljonā tika iekļauti vairāki cilvēki, kuri neslēpa savas neonacistiskās simpātijas. Tas sagādāja problēmas vienības tēlam presē, toties piesaistīja jaunus brīvprātīgos.[9] Bataljona dalībnieki ir no 22 valstīm un dažādas izcelsmes. 2017. gadā tā kopskaits tika lēsts vairāk nekā 2500 cilvēku apmērā, bet 2022. gadā tika vērtēts, ka karotāju skaits tajā ir 900.

Noteikums 2018. gada Konsolidēto apropriāciju likumā, ko pieņēma ASV Kongress, bloķēja militāro palīdzību "azoviešiem" apsūdzību dēļ par to saistību ar balto pārākuma ideoloģiju; 2015. gadā Kongress atcēla līdzīgu aizliegumu.

2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azovas bataljons lielu uzmanību ieguva Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gadā.[10] Jau pirms šī konflikta "Azov" bija propagandas kara priekšmets, ko Krievija izmantoja, lai Ukrainas valdību un karaspēku attēlotu kā nacistisku vai nacistu kontrolē esošu.[11][12] No savas puses arī "Azov" veica sekmīgu propagandu, publicējot labi uzņemtus dronu video un citus materiālus plašsaziņas līdzekļos par savām militārajām darbībām. The Telegraph nosauca "Azov" par "labi ieeļļotu publicitātes mašīnu".[13] Mediji regulāri savos materiālos atsaucās uz bataljona pārstāvju sniegto informāciju.[14][15]

"Azov" demonstrē KrAZ Shrek MRAP 2021. gadā.

Iebrukuma sākumā lielākā daļa no "Azov" vienības atradās Mariupolē. 2022. gada martā Deutsche Welle ziņoja, ka bataljons bija galvenā vienība, kas aizstāvēja Mariupoli tās aplenkumā.[16] Cīņām turpinoties, "Azov" kļuva ievērojami ar savu sīvo pilsētas aizsardzību. 9. martā Krievija veica gaisa triecienu dzemdību namam, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus, un bombardēšanu pamatoja ar "Azov" kaujinieku klātbūtni ēkā,[17] tāpat 16. martā Krievijas aviācija sabombardēja Mariupoles Drāmas teātri, kurā atradās civiliedzīvotāji. Atbilstoši Ukrainas ziņojumam, Krievijas sabombardētajā teātrī, pie kura bija izvietoti labi saskatāmi uzraksti "Bērni", dzīvību zaudēja 300 cilvēku. Pēc starptautiskā sašutuma viļņa, Krievija atkal apvainoja "Azov", šoreiz — ka tā kaujinieki teātri uzspridzinājuši paši.[18] EDSO 13. aprīlī publicētajā atskaitē konstatēts, ka Krievijas puse viltojusi pierādījumus pirmajā gadījumā un nav tādus iesniegusi otrajā, attiecīgi nekāds "Azov" sakars ar šiem kara noziegumiem nav konstatēts.[19]

2022. gada 19. martā prezidents Zelenskis piešķīra Ukrainas varoņa titulu "Azov" komandierim Mariupolē majoram Denisam Prokopenko.[20] 22. martā tika ieņemts tobrīd jau atstātais "Azov" militārais štābs ziemeļu Kalmjuskas rajonā.[21]

Aprīļa sākumā Azovas bataljons kopā ar citiem vietējiem ukraiņu spēkiem sāka atkāpties uz "Azovstaļ" dzelzs un tērauda rūpnīcu, milzīgā metalurģijas uzņēmumā, kas celts, lai varētu pretoties militāriem uzbrukumiem un bombardēšanai. Līdz 21. aprīlim lielākā daļa ukraiņu spēku bāzējās "Azovstaļ", un Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu saviem spēkiem nevis iebrukt kompleksā, bet gan bloķēt to.[22]

"Azov" demonstrē bruņutransportieri BTR-80 2021. gadā.

Nākošajās dienās turpinājās rūpnīcas apšaude un bombardēšana.[23]

Azovas bataljons piedalījās arī Kijivas ofensīvas Brovari kaujā, kur viņi un Ukrainas armijas 72. mehanizētā brigāde uzbruka un iznīcināja krievu tanku pulku, kas virzījās uz Brovari pilsētu.[24]

22. aprīlī Mariupoles aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērās industriālajā kompleksā "Azovstaļ". Mariupoles mērs lūdza vispārēju evakuāciju, taču humānie koridori bīstamības dēļ netika atvērti.[25]

28. aprīlī pulka komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars teica, ka Krievijas karaspēks veikuši ap 50 aviācijas triecienu pret Mariupoles aizstāvjiem, kas patvērušies rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā, tikušas izmantotas arī fosfora bumbas.[26]

30. aprīlī komandiera vietnieks S. Palamars sacīja, ka no Krievijas spēku aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē sestdien izvestas 20 sievietes un bērni. "Mēs ceram, ka šie cilvēki dosies paredzētajā virzienā, proti, uz Zaporižju, uz Ukrainas kontrolē esošo teritoriju," viņš sacīja. Palamars pauda cerību, ka galu galā no "Azovstaļ" izdosies evakuēt visus civiliedzīvotājus, kā arī daudzos ievainotos karavīrus.[27]

1. maijā S. Palamars informēja, ka rūpnīcā "Azovstaļ" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdzējuši izkļūt ārā civiliedzīvotājiem – gados vecākiem cilvēkiem, sievietēm un bērniem.[28]

3. maijā S. Palamars sarunā ar Ukrainas mediju “Ukrainska pravda” pavēstīja: "Visu nakti bombardēja ar aviācijas bumbām, gāja bojā divas civiliedzīvotājas. Bet pašlaik notiek “Azovstaļ” sturmēšana."[29]

4. maijā tika zaudēti sakari ar Mariupoles aizstāvjiem metalurģijas uzņēmumā "Azovstaļ".[30]

5. maijā pulka “Azov” vadība informēja, ka Krievijas spēkiem izdevies ielauzties rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijā.[31]

8. maijā „Azovstaļ” esošie Mariupoles aizstāvji kritizēja Ukrainas valdību par nespēju aizsargāt nopostīto pilsētu.[32]

9. maijā Mariupoles aizstāvji paziņoja, ka "Azovstaļ" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudējot gan ukraiņu, gan krievu karavīri un, ka rūpnīcas teritorijā atrodās aptuveni 600 ievainoti ukraiņu karavīri, kurus steidzami esot nepieciešams evakuēt, kā arī tās teritorijā esot milzīgs skaits līķu, kas ar pavasara iestāšanos sākot sadalīties.[33]

11. maijā Romas pāvests Francisks Vatikānā tikās ar Mariupoles aizstāvju sievām.[34]

12. maijā „Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris Serhijs Volina ar sociālā tīkla „Twitter” starpniecību vērsās pie tā īpašnieka Īlona Maska ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti. S. Volina savā vēstījumā rakstīja, ka Masks mācot pasaules iedzīvotājus ticēt neiespējamajam, tāpēc tikai viņš varot palīdzēt karavīriem izkļūt no „Azovstaļ”.[35]

14. maijā vienības komandiera vietnieks S. Palamars paziņoja, ka Mariupoles aizstāvji līdz šim iznīcinājuši aptuveni 6000 krievu iebrucēju, tostarp arī vienu ģenerāli. Iznīcināti arī 78 krievu tanki un vairāk nekā simts cita veida bruņutehnikas vienību. Viņš norādīja, ka krievu iebrucējiem visu laiku bijis gan skaitliskais, gan bruņojuma pārsvars un, ka krievu karotāju skaits sasniedzis aptuveni 14 000, kuru vidū bijuši arī bēdīgi slavenā privātā militārā uzņēmuma "Vagner" kaujinieki.[36]

17. maijā tika ziņots, ka no aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. 53 smagi ievainotie tika evakuēti uz medicīnas iestādi Novoazovskā, bet vēl 211 karavīri pa humāno koridoru tika aizvesti uz Olenivku.[37]

18. maijā ziņots, ka no Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “Azovstaļ” tika evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā Doneckas tautas republikā.[38]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dinah Sprinter. «Jewish Ukrainians gear up for fierce Russia fight, alongside the 'neo-Nazis' they say Putin is lying about». Jewish Telegraphic Agency, 2022. gada 4. marts.
  2. Jones, Seth G. (2018). "The Rise of Far-Right Extremism in the United States". csis.org. Retrieved 8 April 2022. ...groups like the Azov Battalion, a paramilitary unit of the Ukrainian National Guard, which the FBI says is associated with neo-Nazi ideology.
  3. Colborne, Michael (12 January 2022). From the Fires of War: Ukraine's Azov Movement and the Global Far Right. BoD — Books on Demand. p. 34. ISBN 978-3-8382-1508-2. Human rights watchers have made several accusations of war crimes committed by Azov soldiers in 2014 and early 2015, which included torture and looting of civilian homes.
  4. 4,0 4,1 «A far-right battalion has a key role in Ukraine's resistance. Its neo-Nazi history has been exploited by Putin». CNN (CNN). 30.03.2022. Skatīts: 30.04.2022.
  5. 5,0 5,1 «ATTENTION! THE AZOV REGIMENT’S RESPONSE TO THE ALLEGATIONS PUBLISHED IN “TIME” MAGAZINE». Skatīts: 30.04.2022.
  6. Walker, Shaun (10 September 2014). "Azov fighters are Ukraine's greatest weapon and may be its greatest threat". The Guardian.
  7. Dinah Spritzer. «Ukrainian Jews push back against Putin’s ‘neo-Nazi’ claim as they gear up for battle». The Times of Israel, 06.03.2022. Skatīts: 26.04.2022.
  8. Dorell, Oren; Today, Usa (10 March 2015). "Volunteer Ukrainian unit includes Nazis". USA Today.
  9. «The Azov Battalion: How Putin built a false premise for a war against "Nazis" in Ukraine». CBS (CBS). 22.03.2022. Skatīts: 30.04.2022.
  10. «Azov Battalion: the far-right Mariupol regiment explained - and are they neo-Nazis?». www.nationalworld.com (angļu). Skatīts: 2022-04-21.
  11. «The Azov Battalion: How Putin built a false premise for a war against "Nazis" in Ukraine». www.cbsnews.com (en-US). Skatīts: 2022. gada 28. marts.
  12. «Ukraine war: Ros Atkins on... Putin's false 'Nazi' claims». BBC News. 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 29. marts.
  13. Our Foreign Staff. «Inside Azov, the far-Right brigade killing Russian generals and playing a PR game in the Ukraine war». The Telegraph (en-GB), 2022-03-18. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2022-04-21.
  14. Dmitro Gordons. «Герой Украины командир полка "Азов" Прокопенко. Ситуация в Мариуполе, уничтожение россиян, драмтеатр». В гостях у Гордона, 30.04.2022. Skatīts: 30.04.2022.
  15. «Krievijas karaspēks naktī veicis 35 aviācijas triecienus “Azovstaļ”». la.lv (la.lv). 26.04.2022. Skatīts: 30.04.2022.
  16. Roman Goncharenko. «The Azov Battalion: Extremists defending Mariupol». Deutsche Welle, 2022. gada 16. marts. Skatīts: 2022. gada 19. marts.
  17. «Lavrov confirms Russia deliberately bombed maternity hospital in Mariupol». Ukrayinska Pravda (angļu). Skatīts: 2022-04-21.
  18. «Russia accuses Ukraine of trying to frame it over Mariupol theatre attack». Reuters (angļu). 2022-03-17. Skatīts: 2022-04-21.
  19. Wolfgang Benedek, Veronika Bílková, Marco Sassòli (April 13, 2022). "Report on Violations of international Humanitarian and Human Rights Law, War Crimes and Crimes against Humanity Committed in Ukraine since 24 February 2022" (PDF). OSCE. Warsaw.
  20. Volodymyr Zelenskyy. «Meaningful talks on peace and security for Ukraine are the only chance for Russia to reduce the damage from its own mistakes». President of Ukraine, 2022. gada 19. marts. Skatīts: 2022. gada 2. aprīlis.
  21. «Elfoglalták az oroszok a rettegett Azov-zászlóalj egyik bázisát». Portfolio.hu (ungāru). Skatīts: 2022-04-21.
  22. Reuters. «Putin calls off plan to storm Mariupol plant, opts for blockade instead». Reuters (angļu), 2022-04-21. Skatīts: 2022-04-21.
  23. "Ukraine war: A dozen crack Russian military units redeployed from Mariupol as Kyiv claims to have rearmed blockaded district with daring night-time helicopter drop". Sky News
  24. «Ukrainian military defeat tank regiment of Russian troops, eliminate commander Zakharov in Brovarsky district - Defense Intelligence». Interfax-Ukraine (angļu). Skatīts: 2022-04-21.
  25. «22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai (Teksta tiešraides arhīvs)». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-02.
  26. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-02.
  27. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 30. aprīlī». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-02.
  28. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 1. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-02.
  29. «Krievijas karaspēks Mariupolē atsācis «Azovstaļ» rūpnīcas sturmēšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03.
  30. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 4. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-04.
  31. «Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 5. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-05.
  32. «Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts – aktuālais Ukrainā 8.maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14.
  33. «Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14.
  34. «Krievijai neizdodas sasniegt savus mērķus Ukrainas austrumos. Aktuālais 11. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14.
  35. «Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14.
  36. «Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14.
  37. «Evakuē ievainotos no «Azovstaļ»; ES piešķirs Ukrainai vēl 500 miljonus eiro. Aktuālais 17. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-17.
  38. «No Mariupoles rūpnīcas «Azovstaļ» izvesta jauna Ukrainas karavīru grupa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-18.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]