Kolkas bāka
Kolkas bāka | |
Atrašanās vieta | Kolkas pagasts, Latvija |
---|---|
Koordinātas | Koordinātas: 57°48′08.6095″N 22°38′02.2528″E / 57.802391528°N 22.633959111°E |
Uzbūvēta | 1875. gadā |
Torņa augstums | 21 metrs |
Mantojums | valsts nozīmes industriālais piemineklis |
Pirmo reizi iedegta | 1884. gada |
Fokusa augstums | 20 metrs |
Diapazons | 10 nmi (19 km; 12 mi) |
Gaismas raksturojums | Fl(2) W 10s |
Admiralitātes nr. | C3478 |
NGA nr. | 116-12212 |
ARLHS nr. | LAT006 |
Signāls | ||
---|---|---|
Signāls
1s + 1s + 1s + 7s |
||
Krāsa | balta | |
Redzamības virziens grādos | 0°—360° | |
Redzamība jūras jūdzēs | 9.3[1] |
Kolkas bāka ir Latvijas bāka ziemeļos no Kolkas raga uz Latvijas vienīgās mākslīgi veidotas salas.[2] Bāka iezīmē Irbes šauruma austrumpusi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais bākas koka tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs, minēts 1532. gadā. 16. gadsimta vidū te bijušas divas bākas, kas veidoja vaduguņu līniju pa sēkļa asi.[3]
1818. gadā ugunskurus aizstāja ar eļļas lampām - gaisma bija nepārtraukta. Tolaik Kolkas bāku ekspluatāciju par vairāk nekā 3 tūkstošiem sudraba rubļu gadā bija uzņēmies Dundagas muižas īpašnieks Ostensakens. Krimas kara laikā britu jūrnieki izdemolējuši bākas.[3]
1858. gadā torņus remontēja un nostiprināja krastu pie Ziemeļu bākas torņa. Divdesmit gadus vēlāk torni sagāza jūra un tas pilnīgi izzuda. Dienvidu tornī ierīkoja kuģu kustības un ledus novērošanas punktu. Mūsdienās no Vecās bākas ir saglabājušies tikai drupu fragmenti.[3][2]
No 1858. gada kuģniecībai bīstamo Kolkas sēkli iezīmēja arī ar noenkurotu ugunskuģi. Kuģi vairākkārt apdraudēja peldošais ledus, tāpēc to pārtrauca uzstādīt 1875. gadā.[3]
Mūsdienu bākas būvniecība bija sākusies 1872. gadā, bet gaismu pagaidu koka bākas tornī iededzināja jau 1875. gada jūnijā.[4] Tolaik bākas tornī tika uzstādīta no Parīzes atvesta miglas taure.[3] Pats pašreizējais bākas tornis tika pabeigts un atklāts 1884. gada 1. jūlijā.[5][6] Bāka ir veidota uz mākslīgi uzbērtas salas 6 km attālumā no Kolkasraga (celšanas laikā tā atradās 5 km no krasta), tā zemūdens smilšainā sēkļa galā.[4] Tā atrodas jūrā - 5,14 kilometrus no vecās bākas drupām. Salu veidoja no laukakmeņiem, ko veda laivās vai ragavās no Kurzemes un Igaunijas Sāmsalas.[3][7] Bākas tornis tika izgatavots Pēterburgā un nogādāts uz salu pa daļām.[2]
1884. gadā miglas taure tika aizstāta ar tvaika sirēnu, bet 1915. gadā ar nekustīgo lēcu – ar gaismu, bet 1934. gadā par kvēlgaismas avotu kļuva starmetēju lēcas, novietotas uz rotējoša galda. Padomju okupācijas laikā bāka kļuva par augstākās slepenības militāro objektu.[8] Sešdesmitajos gados bāku atkal modernizēja, savukārt, 1979.gadā bāka sāka darboties automātiski, bez apkalpes.[5][3]
Salas akmeņu bērumu nepārtraukti izskaloja viļņi un straume, tāpēc koka aizsargsienas aizstāja ar betona mūri, vēlāk visapkārt tika sakrauti dzelzsbetona tetrapodi, starp kuriem salika akmeņus un maisus ar cementu.[5]
1994.gadā tika uzstādītas saules baterijas, un 2006.gadā tika veikti bākas rekonstrukcijas darbi.[8]
2003. gada 17. oktobrī Latvijas pasts izdeva pastmarku un pirmās dienas aploksni ar Kolkas bākas attēlu.
2011. gada vasarā uz bākas izcēlās ugunsgrēks un daļēji nopostīja ēkas. Vēlāk ēkas tika atjaunotas.[2]
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bākas augstums ir 21 m.[4] Bāku veido apaļš, akmens mūra tornis ar dubultu galeriju un laternu.[8] Tornis ir sarkans, laternas jumts melns. Bākas uguns augstums ir 19,6 m virs jūras līmeņa, bet gaisma redzama 9,3 jūras jūdžu jeb 17.2 km attālumā. Bākas saliņa veidota kā regulārs astoņstūris ar 42 m attālumu starp pretējām malām.[2] Uz salas atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas.[4]
Gaisma balta (1 sekundi deg, 1 sekundi pārtraukums, 1 sekundi deg, 7 sekundes pārtraukums). Bāka darbojas visu gadu diennakts tumšajā laikā.
Sala ir iecienīta migrējošo jūras putnu, īpaši kaiju un jūraskraukļu atpūtas vieta. 2017. gada jūlijā Kolkas bākas mākslīgajā saliņā pirmo reizi pierādīta lielā alka ligzdošana Latvijā.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Seakayak.lv. «Kolkas bāka» (lv-LV). Skatīts: 2023-03-05.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Seakayak.lv. «Kolkas bāka». Seakayak.lv Laivu noma Kurzemē (latviešu). Skatīts: 2024-06-11.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 «Zudusī Latvija - Kolka. Bāka». zudusilatvija.lv. Skatīts: 2024-06-11.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 LLTA Lauku Celotajs. «Kolkas bāka». www.celotajs.lv (angļu). Skatīts: 2024-06-11.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Kolkas bāka - Visit Talsi» (lv-LV). 2023-02-28. Skatīts: 2024-06-11.[novecojusi saite]
- ↑ «30 interesentu unikālā braucienā pēta Kolkas bākas salu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-11.
- ↑ «FOTO: Kolkas bāka - vienīgā Latvijas sala Baltijas jūrā. Kā tur ir?». tv3.lv (latviešu). 2018-06-16. Skatīts: 2024-06-11.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 «Kolkas bāka». Industrial Heritage for Tourism (latviešu). Skatīts: 2024-06-11.
- ↑ Lielais alks Arhivēts 2019. gada 4. decembrī, Wayback Machine vietnē. Putni.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|