Korespondencšaha olimpiāde
Korespondencšaha olimpiāde ir Starptautiskās korespondencšaha federācijas (ICCF) organizēts divu etapu (priekšsacīkstes, fināls) korespondencšaha turnīrs, kurā piedalās ICCF dalībvalstu izlases komandas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korespondencšaha olimpiādes ICCF rīko kopš 1946. gada. Par olimpiādes prototipu kalpoja ICCF priekšteces Starptautiskās Korespondencšaha savienības (IFSB) 1935.—1939. gadā izvestais Eiropas valstu komandu turnīrs, kurš tika izspēlēts divos etapos: pirmais etaps — priekšsacīkstes, kurās, sadalītas trīs grupās, spēlēja 17 komandas no 14 valstīm, otrais etaps — divi fināli. Galvenajā finālā, kurā spēlēja 6 komandas, uzvarēja Ungārija.[1]
Olimpiādes izcīņas kārtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olimpiādes izcīņas kārtību nosaka ICCF turnīru noteikumi.[2] Katrai olimpiādei ir divi posmi: priekšsacīkstes un fināls. Trīs pirmo vietu ieguvējas komandas saglabā tiesības spēlēt nākamās olimpiādes finālā. Valsti var pārstāvēt tikai viena komanda gan priekšsacīkstēs, gan finālā. Izņēmuma gadījumos ar ICCF izpildvaldes atļauju olimpiādē var tikt pielaistas komandas, kuru sastāva ietilpst dalībnieki no vairākām valstīm, kurās korespondencšahs ir vāji attīstīts. Komandā 6 spēlētāji. Atkarībā no pieteikto komandu skaita, priekšsacīkšu grupu skaitu un kvalifikācijas kārtību pirms turnīru sākuma nosaka ICCF titulu turnīru komisārs un apstiprina izpildvalde.
Ja vairākām komandām turnīra noslēgumā ir vienāds punktu skaits, augstāku vietu iegūst komanda:
- — ar lielāku komandas punktu skaitu, kurā par uzvarētu maču komandai ieskaita 2 punktus, par neizšķirtu — 1 punktu;
- — ar labāku rezultātu iesaistīto komandu savstarpējos mačos;
- — ar labāku individuālo rezultātu pie pirmā, tad otrā utt. galdiņa.
Olimpiādes, to finālu norises laiki un uzvarētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olimpiāde | Sakaru veids | Zelts | Sudrabs | Bronza |
---|---|---|---|---|
1. Korespondecšaha olimpiāde (1949—52)[3] | pasts | Ungārija | Čehoslovākija | Zviedrija |
2. Korespondecšaha olimpiāde (1952—55)[4] | pasts | Čehoslovākija | Zviedrija | Rietumvācija |
3. Korespondecšaha olimpiāde (1958—61)[5] | pasts | PSRS | Ungārija | Dienvidslāvija |
4. Korespondecšaha olimpiāde (1962—64)[6] | pasts | PSRS | Austrumvācija | Zviedrija |
5. Korespondecšaha olimpiāde (1965—68)[7] | pasts | Čehoslovākija | PSRS | Rietumvācija |
6. Korespondecšaha olimpiāde (1968—72)[8] | pasts | PSRS | Čehoslovākija | Austrumvācija |
7. Korespondecšaha olimpiāde (1972—76)[9] | pasts | PSRS | Bulgārija | Lielbritānija |
8. Korespondecšaha olimpiāde (1977—82)[10] | pasts | PSRS | Ungārija | Lielbritānija |
9. Korespondecšaha olimpiāde (1982—87)[11] | pasts | Lielbritānija | Rietumvācija | PSRS |
10. Korespondecšaha olimpiāde (1987—95)[12][13] | pasts | PSRS | Anglija | Austrumvācija |
11. Korespondecšaha olimpiāde (1992—99)[14][15] | pasts | Čehoslovākija & Vācija[P 1] | Kanāda & Skotija | |
12. Korespondecšaha olimpiāde (1998—2004)[16][17] | pasts | Vācija | Lietuva | Latvija |
13. Korespondecšaha olimpiāde (2004—09)[18] | e-pasts | Vācija | Čehija | Polija |
14. Korespondecšaha olimpiāde (2002—06)[19] | e-pasts | Vācija | Lietuva | Amerikas Savienotās Valstis |
15. Korespondecšaha olimpiāde (2006—09)[20] | serveris | Norway | Vācija | Nīderlande |
16. Korespondecšaha olimpiāde (2010—16)[21] | pasts | Čehija | Vācija | France |
17. Korespondecšaha olimpiāde (2009—12)[22] | serveris | Vācija | Spānija | Itālija |
18. Korespondecšaha olimpiāde (2012—16)[23] | serveris | Vācija | Slovēnija | Spānija |
19. Korespondecšaha olimpiāde (2016-21)[24] | pasts | Bulgārija | Vācija | Čehija, Polija |
20. Korespondecšaha olimpiāde (2016—19)[25] | serveris | Vācija | Krievija | Spānija |
21. Korespondecšaha olimpiāde (2020-23)[26] | serveris | Vācija | Luksemburga | Amerikas Savienotās Valstis |
Latvijas dalība korespondencšaha olimpiādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas korespondencšahisti ar savu komandu ICCF olimpiādēs varēja piedalīties tikai pēc neatkarības atgūšanas. 1992.gada 20. septembrī kārtējais ICCF kongress Latvijas korespondencšaha federāciju vienbalsīgi apstiprināja par ICCF locekli. Latvijas komandai pirmais starts olimpiādēs bija dalība 12. olimpiādēs priekšsacīkstēs (1993—1998). Šī olimpiāde līdz šim Latvijas korespondencšahistiem bijusi visveiksmīgākā: pirmā vieta priekšsacīkstēs, trešā — finālā un bronzas medaļas.
Olimpiādes numurs | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vieta priekšsacīkstēs | 1 | 6 | 5 | 1 | 6 | 7 | 6 | 4 | 6 |
Vieta finālā | 4 | — | 12 | — | — | — | 13 | — |
Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Olimpiãde | Sakaru veids | Zelts | Sudrabs | Bronza |
---|---|---|---|---|
1[27] | pasts | PSRS | Rietumvācija | Čehoslovākija |
2[28] | pasts | PSRS | Čehoslovākija | Dienvidslāvija |
3[29] | pasts | PSRS | Čehoslovākija | Ungārija |
4[30] | pasts | Čehija | Krievija | Polija |
5[31] | pasts | Krievija | Vācija | Čehija |
6[32] | e-pasts | Lietuva | Vācija | Itālija |
7[33] | serveris | Slovēnija | Lietuva | Vācija |
8[34] | serveris | Polija | Bulgārija | Itālija |
9[35] | serveris | Krievija | Lietuva | Vācija |
10[36] | serveris | Vācija | Lietuva | Krievija |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1998. gadā ICCF kongress pieņēma lēmumu, ka 11. olimpiādē vienādu punktu gadījumā komandas apbalvos ar identiskām medaļām. ICCF CONGRESS, RIGA, LATVIA, 19th to 24th SEPTEMBER 1998, 6. lpp. (angliski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 455. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
- ↑ «ICCF noteikumi.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 13. maijā. Skatīts: 2020. gada 27. maijā.
- ↑ 1. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 2. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 3. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 4. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 5. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 6. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 7. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 8. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 9. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 10. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 10. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula un galdiņu tabulas
- ↑ 11. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 11. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula un galdiņu tabulas
- ↑ 12. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 12. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula un galdiņu tabulas
- ↑ 13. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 14. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 15. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 16. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 17. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 18. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 19. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 20. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 21. korespondencšaha olimpiādes fināla tabula
- ↑ 1.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
- ↑ 2.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
- ↑ 3.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
- ↑ 4.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
- ↑ 5.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
- ↑ 6.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
- ↑ 7.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
- ↑ 8.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
- ↑ 9.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
- ↑ 10.Sieviešu korespondencšaha olimpiādes
Papildu literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ICCF GOLD. 50thJubilee Celebration (1951—2001), 2002, 376 lpp., ISBN 0-9543752-0-3 (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ICCF oficiālais saits (angliski)