Pasaules čempionāts korespondencšahā
Pasaules čempionāts korespondencšahā ir korespondencšaha turnīrs, kura uzvarētājs iegūst titulu "Pasaules čempions korespondencšahā". To rīko Starptautiskā Korespondencšaha federācija (ICCF) un tas notiek četros posmos: priekšsacīkstes, pusfināli, kandidātu turnīri un fināls.[1]
No 1965. gada ICCF rīko arī Pasaules dāmu čempionātus korespondencšahā un tie notiek divos posmos: pusfināli, fināls.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ideju izveidot nosaukumu "Pasaules čempions korespondencšahā" 1936. gadā izvirzīja Aleksandrs Aļehins un to atbalstīja Starptautiskā Korespondencšaha savienība IFSB,[P 1] tomēr iespēja noorganizēt sacensības radās tikai pēc Otrā pasaules kara. 1945. gadā dibinātās Starptautiskās Korespondencšaha asociācija[P 2] noorganizētie 1. Pasaules čempionāta pusfināli sākās 1947.gadā, bet fināls 1950. gadā.[1] No Latvijas šahistiem Pasaules Koresondencšaha čempionātu finālos ir spēlējuši uz Austrāliju emigrējušais Lūcijs Endzelīns (2. čempionāts—2. vieta; 3. čempionāts—7. vieta; 5. čempionāts—8. vieta) un Jānis Vitomskis (15. čempionāts - 12.-13. vieta), bet dāmu čempionātos Ingrīda Priedīte (5. čempionāts—2. vieta; 6. čempionāts—8. vieta).
Pasaules čempioni korespondencšahā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasaules dāmu čempiones korespondencšahā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čemp. № | Fināls no ... līdz ... |
Čempione | Valsts |
---|---|---|---|
1 | 1968–72 | Olga Rubcova | PSRS |
2 | 1972–77 | Lora Jakovļeva | PSRS |
3 | 1978–84 | Ļuba Kristola | Izraēla |
4 | 1984–92 | Ludmila Belaveņeca | PSRS |
5 | 1993–98 | Ļuba Kristola | Izraēla |
6 | 2000–05 | Alesandra Rīglere | Itālija |
7 | 2002–06 | Olga Suhareva | Krievija |
8 | 2007–10 | Olga Suhareva | Krievija |
9 | 2011–14 | Irina Perevertkina | Krievija |
10 | 2014–17 | Irina Perevertkina | Krievija |
11 | 2017–20 | Irina Perevertkina | Krievija |
12 | 2020–23 | Irina Perevertkina | Krievija |
ICCF Pasaules kauss
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]N° | Gadiem | Čempions | Valsts |
1 | 1973-77 | Karls Mēders | Vācija |
2 | 1977-83 | Genādijs Nesis | PSRS |
3 | 1981-86 | Nikolais Rabninovičs | PSRS |
4 | 1984-89 | Alberts Popovs | PSRS |
5-A | 1987-94 | Aleksandrs Frolovs | Ukraina |
5-B | 1987-94 | Gerts Timmermans | Nīderlande |
6 | 1994-99 | Olita Rause | Latvija |
7 | 1994-01 | Aleksejs Ļepikhovs | Ukraina |
8 | 1998-02 | Horsts Štaudlers | Vācija |
9 | 1998-01 | Edgars Prangs | Vācija |
10 | 2001-05 | Frenks Šrēders | Vācija |
11 | 2008-11 | Reinhards Mols | Vācija |
12-E | 2005-07 | Reinhards Mols | Vācija |
12-P | 2009-13 | Matiass Gleihmans | Vācija |
13 | 2009-12 | Reinhards Mols | Vācija |
14 | 2009-12 | Reinhards Mols | Vācija |
15 | 2012-15 | Klemens Sivičs | Slovēnija |
16 | 2013-16 | Uve Noga | Vācija |
17 | 2014-17 | Matiass Gleihmans | Vācija |
18 | 2015-19 | Reinhards Mols - Stefans Ulbigs | Vācija |
19 | 2014-16 | Tomass Herfüts | Vācija |
20 | 2017-20 | Sergejs Kiškins | Vācija |
21 | 2019-21 | Matiass Gleihmans | Vācija |
22 | 2021-23 | Dmitrijs Morozovs Matiass Gleihmans |
Krievija Vācija |
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 453.lpp. ISBN 5-85 270-005-3
- ↑ Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 454.lpp. ISBN 5-85 270-005-3