Pasaules čempionāts korespondencšahā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pasaules čempionāts korespondencšahā ir korespondencšaha turnīrs, kura uzvarētājs iegūst titulu "Pasaules čempions korespondencšahā". To rīko Starptautiskā Korespondencšaha federācija (ICCF) un tas notiek četros posmos: priekšsacīkstes, pusfināli, kandidātu turnīri un fināls.[1]
No 1965. gada ICCF rīko arī Pasaules dāmu čempionātus korespondencšahā un tie notiek divos posmos: pusfināli, fināls.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ideju izveidot nosaukumu "Pasaules čempions korespondencšahā" 1936. gadā izvirzīja Aleksandrs Aļehins un to atbalstīja Starptautiskā Korespondencšaha savienība IFSB,[P 1] tomēr iespēja noorganizēt sacensības radās tikai pēc Otrā pasaules kara. 1945. gadā dibinātās Starptautiskās Korespondencšaha asociācija[P 2] noorganizētie 1. Pasaules čempionāta pusfināli sākās 1947.gadā, bet fināls 1950. gadā.[1] No Latvijas šahistiem Pasaules Koresondencšaha čempionātu finālos ir spēlējuši uz Austrāliju emigrējušais Lūcijs Endzelīns (2. čempionāts—2. vieta; 3. čempionāts—7. vieta; 5. čempionāts—8. vieta) un Jānis Vitomskis (15. čempionāts - 12.-13. vieta), bet dāmu čempionātos Ingrīda Priedīte (5. čempionāts—2. vieta; 6. čempionāts—8. vieta).

Pasaules čempioni korespondencšahā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čemp. № Fināls
no ... līdz ...
Čempions Valsts
1 1950–53 Sesils Purdi Karogs: Austrālija Austrālija
2 1956–59 Vjačeslavs Ragozins Karogs: Padomju Savienība PSRS
3 1959–62 Alberiks O'Kelli Karogs: Beļģija Beļģija
4 1962–65 Vladimirs Zagorovskis Karogs: Padomju Savienība PSRS
5 1965–68 Hanss Berliners Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
6 1968–71 Horsts Ritners Karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika VDR
7 1972–76 Jakovs Estrins Karogs: Padomju Savienība PSRS
8 1975–80 Jorns Slots Karogs: Dānija Dānija
9 1977–83 Tenu Eims Karogs: Padomju Savienība PSRS
10 1978–84 Viktors Palčausks Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
11 1983–89 Fricis Baumbahs Karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika VDR
12 1984–91 Grigorijs Sanakojevs Karogs: Padomju Savienība PSRS
13 1989–98 Mihails Umanskis Karogs: Padomju Savienība PSRS
14 1994–00 Tenu Eims Karogs: Igaunija Igaunija
15 1996–02 Gerts Timmermans Karogs: Nīderlande Nīderlande
16 1999–04 Tunčs Hamarats Karogs: Austrija Austrija
17 2002–07 Ivars Berns Karogs: Norvēģija Norvēģija
18 2003–05 Jops van Osteroms Karogs: Nīderlande Nīderlande
19 2004–07 Kristofs Leotards Karogs: Francija Francija
20 2004–11 Perti Lehikoinens Karogs: Somija Somija
21 2005–08 Jops van Osteroms Karogs: Nīderlande Nīderlande
22 2007–10 Aleksandrs Dronovs Karogs: Krievija Krievija
23 2007–10 Ulrihs Stefans Karogs: Vācija Vācija
24 2009–11 Marjans Šemrls Karogs: Slovēnija Slovēnija
25 2009-13 Fabio Finočjāro Karogs: Itālija Itālija
26 2010–14 Rons Langevelds Karogs: Nīderlande Nīderlande
27 2011–14 Aleksandrs Dronovs Karogs: Krievija Krievija
28 2013–16 Leonardo Ļubičičs Karogs: Horvātija Horvātija
29 2015–18 Aleksandrs Dronovs Karogs: Krievija Krievija

Pasaules čempiones korespondencšahā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čemp. № Fināls
no ... līdz ...
Čempione Valsts
1 1968–72 Olga Rubcova Karogs: Padomju Savienība PSRS
2 1972–77 Lora Jakovļeva Karogs: Padomju Savienība PSRS
3 1978–84 Ļuba Kristola Karogs: Izraēla Izraēla
4 1984–92 Ludmila Belaveņeca Karogs: Padomju Savienība PSRS
5 1993–98 Ļuba Kristola Karogs: Izraēla Izraēla
6 2000–05 Alesandra Rīglere Karogs: Itālija Itālija
7 2002–06 Olga Suhareva Karogs: Krievija Krievija
8 2007–10 Olga Suhareva Karogs: Krievija Krievija
9 2011–14 Irina Perevertkina Karogs: Krievija Krievija
10 2014–17 Irina Perevertkina Karogs: Krievija Krievija

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Starptautiskā Korespondencšaha savienība IFSB (1928-1939) bija ICCF priekštece.
  2. Starptautiskās Korespondencšaha asociācijas bija sākotnējais ICCF nosaukums līdz 1951. gadam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 453.lpp. ISBN 5-85 270-005-3
  2. Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 454.lpp. ISBN 5-85 270-005-3

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]