Kretinga

Vikipēdijas lapa
Kretinga
pilsēta
Kretinga
Kretingas centrs
Kretingas centrs
Karogs: Kretinga
Karogs
Ģerbonis: Kretinga
Ģerbonis
Kretinga (Lietuva)
Kretinga
Kretinga
Koordinātas: 55°53′30″N 21°14′50″E / 55.89167°N 21.24722°E / 55.89167; 21.24722Koordinātas: 55°53′30″N 21°14′50″E / 55.89167°N 21.24722°E / 55.89167; 21.24722
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Kretingas rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības 1607
Augstums 25 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 17 207
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.kretinga.lt
Kretinga Vikikrātuvē

Kretinga (lietuviešu: Kretinga) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas rietumos, pilsētas un arī apkārtnes seņūnijas centrs. Atrodas pie Akmenas upes, 11 km uz austrumiem no Palangas, 25 km uz ziemeļaustrumiem no Klaipēdas. Kretinga ir viena no vecākajām pilsētām Lietuvas rietumu daļā, pilsētbūvniecības piemineklis.

Lielākā daļa no pilsētas atrodas Akmenas upes austrumkrastā, kur atrodas pašvaldības ēka, katoļu baznīca (uzcelta 1617. gadā), bernardīniešu klosteris (arī franciskāņu klosteris ar vecāko saglabājušos saules pulksteni Lietuvā — ap 1610. gadu), kapliča, Kretingas evaņģēliski luteriskā baznīca, pareizticīgo Kretingas Dievamātes baznīca, kultūras nams, pasta nodaļa. Ziemeļu daļā atrodas Tiškeviču muižas pils (tajā darbojas Kretingas muzejs) un parks, rajona centrālā slimnīca, poliklīnika, divi ezeri. Akmenas upes labajā krastā atrodas rūpniecības uzņēmumi (elektrības tīkli, celtniecības, santehnikas uzņēmumi, zvērkopības ferma, A/S „Kretingos grūdai“ un citi), pilsētu šķērso dzelzceļš uz Klaipēdu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta pirmoreiz minēta 1253. gadā hronikā kā Cretyn. 1602. gadā hetmanis Jans Karols Hodkevičs uzcēla šeit koka baznīcu un nodibināja klosteri, ap kuru attīstījās pilsēta. 1621. gadā pilsēta nonāca Sapehu kontrolē, bet 1720. gadā — Masaļsku dzimtas īpašumā, kuri 1774. gadā šeit nodibināja ģimnāziju. Pēc Polijas-Lietuvas trešās dalīšanas 1795. gadā Kretinga tika pievienota Krievijai un kļuva par robežpilsētu ar Prūsiju, vēlāk — Vāciju. 1882. gadā no Kretingas uz Pluņģi un Rietavu tika izveidota Lietuvā pirmā telefona līnija. 1875. gadā grāfs Tiškevičs pie pilsētas sāka muižas pils celtniecību. Pirmā pasaules kara laikā vācieši no Kretingas uz Priekuli izbūvēja dzelzceļa līniju.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]