Roķišķi
| Roķišķi | |||
|---|---|---|---|
| Pilsēta | |||
| Rokiškis | |||
|
| |||
| |||
| Koordinātas: 55°57′14″N 25°35′31″E / 55.95389°N 25.59194°EKoordinātas: 55°57′14″N 25°35′31″E / 55.95389°N 25.59194°E | |||
| Valsts |
| ||
| Pašvaldība | Roķišķu rajona pašvaldība | ||
| Pirmo reizi minēta | 1499 | ||
| Pilsētas tiesības | 1920 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 22,0 km2 | ||
| Augstums | 133 m | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 11 606 | ||
| • blīvums | 560,8/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | LT-42001 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
|
| |||
Roķišķi (lietuviešu: Rokiškis) ir pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā netālu no Latvijas—Lietuvas robežas, apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Utenas. Roķišķu rajona centrs, Cēsu sadraudzības pilsēta.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Roķišķi atrodas vēsturiskās Sēlijas zemes dienvidu daļā.[2] 13.—15. gadsimtā tā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Pirmo reizi rakstos minēti 1499. gadā, vēlāk kā kņazu Krošinsku (lietuviešu: Krošinskiai, poļu: Kroszinski) rezidence Viļņas vaivadijas ziemeļu pierobežā. 1715. gadā to ieguva Tīzenhauzenu dzimta (poļu: Tyzenhauz), kas uzbūvēja skaistu neogotiskā stilā celtu Svētā Mateja baznīcu un muižu, kura mūsdienās ir labi saglabājusies. Tagad muižā atrodas Roķišķu reģionālais muzejs. Pilsētu pārbūvēja klasicisma stilā.
Roķišķi bija Polijas-Lietuvas kopvalsts daļa līdz pat 1795. gadam, kad Lietuvu pēc Polijas dalīšanas anektēja Krievijas impērija. Pilsētu sākotnēji iekļāva Lietuvas guberņā, pēc tās sadalīšanas 1801. gadā Viļņas guberņā, beidzot 1843. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Kauņas guberņā.
Roķišķi strauji attīstījās pēc 1873. gada, kad caur to tika uzbūvēts Daugavpils-Radvilišķu dzelzceļš.
1915. gadā Vācijas impērijas armija okupēja pilsētu. Pēc kara teritorija ap Roķišķiem kļuva par jaunizveidotās Lietuvas Republikas daļu. 1920. gadā Roķišķiem piešķīra pilsētas tiesības.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Roķišķi ir Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska (Algirdas Brazauskas, 1932-2010) un Liepājas bīskapa Antonija Urbša (1879-1965) dzimtā pilsēta.
Nosaukums
[labot | labot pirmkodu]Leģenda par Roķišķu dibināšanu stāsta par kādu mednieku, kura vārds bija Roko, kurš medīja zaķus (lietuviešu: kiškis).
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Iedz. |
|---|---|
| 1823 | 200 |
| 1868 | 529 |
| 1897 | 2 700 |
| 1899 | 3 000 |
| 1923 | 4 325 |
| 1931 | 4 630 |
| 1939 | 5 480 |
| 1959 | 5 500 |
| 1970 | 9 153 |
| 1976 | 11 800 |
| 1979 | 13 192 |
| 1989 | 17 826 |
| 2001 | 16 746 |
| 2010 | 15 325 |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
- ↑ Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Roķišķi.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
| Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|