Krievu—turku karš (1686—1700)

Krievu-turku karš (1686-1700)
	Daļa no Krievu-turku kariem
	; Azovas ieņemšana. Holandiešu 17. gadsimta gravīra
Datums	1686—1700
Vieta	Azovas jūra, Azova, Krima, Melnā jūra
Iznākums	Konstantinopoles līgums
Karotāji
Krievijas cariste	Osmaņu impērija, ; Krimas haniste
Komandieri un līderi
Pēteris I; Patriks Gordons; Fransuā Leforts; Fjodors Golovins; Aleksejs Šeins; Boriss Šeremetjevs	Osmaņu impērija Elmazs Mehmed Pašā

Krievu-turku karš (1686—1700) bija Eiropas valstu kopēji centieni mazināt Osmaņu impērijas ietekmi. Lielāku savstarpēju konfliktu starp eiropiešiem un turkiem sauc par Lielo turku karu.

Krievu-turku karš sākās uzreiz pēc tam, kad Krievijas cariste 1686. gadā pievienojās eiropiešu aliansei pret turkiem (Austrija, Lietuva-Polija un Venēcija). Kara laikā krievi sarīkoja karagājienus pret Krimu (1687 un 1689) un pret Azovu (1695 un 1696). Tā kā Krievija gatavojās karam ar Zviedriju un pārējās valstis noslēdza ar Osmaņu impēriju 1699. gadā Karlovicas līgumu, krievu valdībai arī nācās piekrist 1700. gadā noslēgt Konstantinopoles līgumu.

Azovas operācijas

Azovas kampaņas, jeb Karagājieni uz Azovu sastāvēja no divām Krievijas Impērijas kara operācijām Azovas ieņemšanai, lai iegūtu pieeju Azovas un Melnajai jūrām. Kampaņas vispārēji vadīja Pēteris I un to mērķis bija Osmaņu impērijas Azovas cietoksnis ar 4000 vīru lielu garnizonu. Cietoksnis tika ieņemts 1696. gadā.