Krievu lamuvārdi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Neoficiāls krievu alfabēta burts "Ёб"

Krievu lamuvārdi (krievu: Русские ругательства) jeb mātesvārdi (krievu: Русский мат, матерщина) ir krievu valodā parasti dzimumorgāniem veltīti lamuvārdi, kas vēlāk aizgūti arī dažās citās valodās, tostarp latviešu valodā. Rupjākie no šiem vārdiem un izteicieniem ir kopīgi visām slāvu tautām un izsekojami līdz dziļai senatnei, tomēr dažiem no tiem laika gaitā mainījusies nozīme vai rupjuma pakāpe. Reizēm šī pakāpe mainās arī, pārejot uz citu — ne radniecisku valodu, kurā ne visi pārzina vārda etimoloģiju; tā, ivritā bez seksuālām konotācijām iegājies vārds "kibenimat", apzīmējošs tālu nomali, uz kuru var pasūtīt bez īpašas rupjības.[1]

Lietojot necenzēto leksiku, runātājs parasti nevēlas kādu personiski aizvainot — viņa mērķis ir padarīt savu runu emocionālāku, tai skaitā pozitīvā nozīmē.[2][3] Pateicoties krievu valodas vārdformu veidošanai, kurā iespējams pārveidot katru vārdu plašos apmēros, nezaudējot tā jēgu un unikālumu, lamas var brīvi aizvietot gandrīz jebkuru citu valodas vārdu, saglabājot tā abstrakto nozīmi.[4] Pateicoties tam, "mātes valoda" attīstītā kultūrā ir svarīgs literārās izteiksmes līdzeklis.[5] Arī pats lamuvārdu termins ir neskaidrs. Valodniecībā vispār nelieto tādus jēdzienus kā "rupjība", lieto jēdzienu "vulgārisms", kura nozīme ir daudz plašāka.[3]

Statuss Krievijā

Atšķirībā no vairākām citām valodām (piemēram, spāņu, kur necenzēta seksuālā leksika arī ir ļoti izplatīta un daudzveidīga), krievu valodā šī valodas sastāvdaļa līdz 20. gadsimta beigām tika stingri tabuēta un Krievijas autoriem pētījumus vai apkopojumus par to bieži nācās izdot ārzemēs vai samierināties ar cenzūras izgriezumiem.[6]

Krievu valodā oficiālās Krievijas iestādes ir atzinušas par likumu pārkāpjošiem četrus vārdus un no tiem darinātos daudzveidīgos atvasinājumus: блядь (bļaģ — vieglas uzvedības sieviete), ебать (jebaķ — stāties dzimumsakaros), пизда (pizda — sievietes ģenitālijas), хуй (hui — vīrieša dzimumloceklis).[7] Pirmais no tiem reizēm tiek atdalīts no citiem kā uz dzimumsakariem tikai netieši attiecināms un kā vēsturiski veidojies uz cita pamata. Pie šīm saknēm daudzi pieskaita vēl 3: муде (mude — sēklinieki, pauti), манда (manda — sievietes ģenitālijas), елда (jelda — vīrieša dzimumloceklis). Pēdējie divi ir retāk lietoti par saviem "lielā četrinieka" analogiem, taču pēc pamatnozīmes ir identiski tiem.[8]

Krievu, tāpat kā latviešu valodā, tiek nodalītas vienkārši rupja lamāšanās (бранная лексика — piemēram, ar fekālijām un attiecīgo procesu saistītie izteicieni) un necenzēta lamāšanās (обсценная лексика — ar aizliegto vārdu lietošanu), taču reizēm ir grūti nodalīt aizliegtos vārdus no to mazāk rupjajiem sinonīmiem.[6]

Vēsture

Slāvu valodu veidošanās periods

Pēc daļas lingvistu viedokļa, protoslāvu valodā daudziem rupjiem vārdiem bija arī cita, praktiska pamatnozīme. Tā slāvu sākotnē jebti apzīmēja arī "sist" vai "krāpt" (šīs nozīmes kā perifērās arī tagad saglabājušās — jobnuķ po golove krieviski nozīmē stipru triecienu pa galvu, objebaķ, najebaķ — apkrāpt), huj apzīmējis arī baltu valodām radniecīgo "skuju", pisjda — urinēšanas orgānu. Tomēr šim viedoklim ir arī oponenti, kas norāda uz vienādu šo vārdu seksuālo nozīmi vēlākos laikos un šādas sinhronizācijas neticamību viduslaiku apstākļos. Citi autori norāda uz senākiem praindoeiropiešu pisd-eH (vulva) un ebh (kopoties).[6][9] Visām slāvu valodām ir kopīgs līdzīgs izteiciens ar jēgu "drāžu tavu māti" (krievu: Job tvaju maķ), kas sākotnēji varētu būt saistījies ne tik daudz ar seksuālo kā dominējošo saimniecisko nozīmi — "es tagad valdu jūsu saimniecībā".[9][10] Līdzīga dominēšanas nozīme manāma arī citos līdzīgos izteicienos, kā Dienvidslāvijas valodās biežais "drāžu tavu dievu". Vēlāk parādās dominēšanas jēdziens pār veselu dzimtu, kas izpaužas tās noniecināšanā ar izcelsmi no suņiem — "kuces dēls", "kuces dēli" (sukin syn, sukiny ģeķi), salīdzinājumam arī poļu psia krew ("suņa asins"). Populāra gan ir arī versija, ka izteiciens par māti sākotnēji skanējis kā "suns drāzis tavu māti" (пёс ёб твою мать) un tiek norādīts uz suņa kopību ar "senslāvu" darbības vārdu "pisti", kura nozīme latviešiem ir saprotama arī bez senslāvu valodas pārzināšanas.[11] Arī pizda dažās valodās saglabājusi savu seno nozīmi — piemēram, bulgāriski šajā vārdā sauc jebkuru atveri klintī, no kuras iztek ūdens.[9]

Liela daļa autoru uzskata arī, ka šiem vārdiem bijusi sakrāla nozīme, kas vēl ilgi saglabājusies māņticīgos reģionos. Literatūrā aprakstīts, kā serbu zemnieki mēģinājuši izsaukt lietu, metot gaisā cirvi un pie tam lamājoties. Kaut kādā mērā šādu vārdu aizlieguma iemesls kristietībā bijusi cīņa ar šādiem pagāniskiem ticējumiem, nevis cīņa ar rupjību, kura tolaik nav uzskatīta par tādu.[12] Tamlīdzīgi paradumi Balkānos vietām bija saglabājušies vēl 20. gadsimtā.

Atsevišķi stāv bļaģ, kas neapšaubāmi bijis lamuvārds ar pilnīgi citu pamatnozīmi — senos rakstos tas bieži lietots kā apvainojums melībā vai ķecerībā.[6][2] Seksuālo papildnozīmi "palaistuve" viņš rakstu pieminekļos iegūst tikai 13.—15. gadsimtā, būdams maz atšķirams no līdzīgā vārda bluģiķ — "nomaldīties" (senkrievu блясти), tai skaitā morāli, līdz izlaidībai un promiskuitātei.[9][13] No šīs pašas "bļaģ" saknes latviski radies vārds "blēdis".[3]

Senkrievu valoda

12. gadsimta tāss vēstule no senās Novgorodas: Якове брате, еби лежа, ебехото, аесово
Senās Novgorodas 13. gadsimta tāss vēstule: meitai iesaka precēties un novēl veiksmīgu laulības dzīvi, lai "dzer peža un klitors"- пеи пизда и сѣкыль

15.—16. gadsimtā Krievijas dokumentos atzīmēts desmitiem upīšu un apdzīvotu vietu, kuru nosaukumi radušies no tā saucamajiem lamuvārdiem — piemēram, upes Bļaģeja, Jebotenka un Najebuha.[14]

Vēlajos viduslaikos Krievijā jau vairs nebija nekādu šaubu ne par šo vārdu nepieklājīgo nozīmi, ne par to, ka tos var lietot brīvi un masveidīgi. Vācu ceļotājs Ādams Oleārijs 1647. gadā pēc ceļojuma caur Krieviju rakstīja:

"Dusmu uzliesmojumos un lamājoties viņi nelieto, diemžēl, pārlieku pie mums izplatītos lāstus ar svēto priekšmetu pieminēšanu, sūtīšanu pie velna, apsaukāšanas par neliešiem u. tml. Tā vietā viņiem lietā iet daudzi apkaunojoši, pretīgi vārdi un apsmiekli, kurus es — ja to neprasītu vēsturiskais patiesīgums — nekad nebūtu pavēstījis šķīstām ausīm. Viņiem nav nekā parastāka uz mēles, kā „блядин сын, сукин сын, собака, ёб твою мать, ебёна мать“, kuri tiek papildināti ar "kapā, pats sevi, acī" un citiem līdzīgiem riebīgiem teicieniem. Saka tos ne tikai lieli un veci, bet arī mazi bērni, kuri vēl neprot nosaukt ne Dievu, ne tēvu, ne māti...[15]

1666. gadā reliģiskais strīdnieks protopops Avakums bez kautrēšanās uzrakstīja rupjību carienei Irinai Romanovai par baznīcas reformu: "Vai gan labāk nav ar Kristu samierināties un veco ticību atzīt, kuru vectēvs tavs un tēvs pieturējās, bet jauno maucību puvekļos noslēpt?" "не лучше ли со Христом помиритца и взыскать старая вера, еже дед и отец твои держали, а новую блядь [Никона] в гной спрятать?"[13]

Leģendas par floti

18. gadsimtā par leģendu kļuva cara Pētera I izrunāšanās,[16][17] tomēr nav iespējams novērtēt viņa daiļrunību tālaika pierakstu trūkuma dēļ. Gan viņam, gan bocmaņiem mūsdienās pierakstītie lamu "izlocījumi" — "zagibi" oriģinālos neeksistē. Tomēr zināms, ka tajos laikos eleganta, ilgstoša lamāšanās bez atkārtošanās starp jūrniekiem tika augstu vērtēta un tika uzskatīta par mākslas paveidu.[18][19] Skaitījās, ka mazajam bocmaņa izlocījumam jāilgst bez atkārtošanās tik, cik vajadzīgs, lai nolaistu ūdenī laivu, bet lielajam — lai pagūtu sagatavot braucienam jahtu.

Krievu valoda

19. gadsimtā strauji attīstījās krievu literatūra, un tā kā lamuvārdus masveidīgi lietoja ne tikai vienkāršā tauta, bet arī tālaika intelektuāļi, tad attiecīgi šie termini nokļuva arī literatūrā, un lai gan cenzūra centās tos izgriezt no teksta, lasītāji arī no izgriezumiem saprata, kas tiek domāts.[6] Bieži, lai pārvarētu cenzūru, literatūrā tika lietoti sinonīmi, kā arī to pašu nozīmējošie citvalodu vārdi (piemēram, hui tika aizvietots ar ģermāņu "her" vai tjurku "jelda"). Puškins žēlojās par cara cenzūru, kas no viņa darbiem izgriežot lamas krievu un franču valodās.[9]

Kad Krievijā parādījās pilsoniska vidusšķira, tā izrādījās vislielākā lamuvārdu pretiniece: uz to laiku Krievijā daudz lamājās tikai vai nu zemākās šķiras, vai intelektuāļi un aristokrāti. Vidusšķira neredzēja sev vietu starp šīm grupām un sāka attīstīt pati savas normas.[20]

19. gadsimtā parādījās teorija, ka krievu lamas esot patapinātas no mongoļiem un līdz tam krievi lamājušies neesot. Teorija tika apsmieta, jo šīs lamas bija raksturīgas arī tiem slāviem, līdz kuriem mongoļi neaizgāja. Vēlāk šo teoriju galīgi apglabāja Novgorodā atrastie pirmsmongoļu teksti uz bērza tāsīm, kur bija tādi izteicieni kā "Якове, брате, еби лежа" (Jēkab, brāl, kopojies guļus" — t. i., neāksties).[21] Tomēr vēl 1989. gadā, kad avīze "Atmoda" nopublicēja Timura Kibirova dzejoli ar dažiem necenzētiem vārdiem, padomju patriotiskais žurnālists Zorins to nosauca par "tatāra vēstuli ebrejiem".[22] Senākos gadsimtos Krievijā par šīs leksikas ieviešanu daži apvainoja arī ebrejus.[23] Starp ebrejiem savukārt dažkārt pastāvēja pretējais viedoklis: jau 13. gadsimtā Čerņigovas rabīns rakstījis, ka starp ebrejiem tolaik biežās levirāta laulības (atraitnes iziešana pie vīra radinieka) nosaukums ivritā yibbum cēlies no senkrievu yebum, kas apzīmē galveno laulības aspektu.[24]

Mūsdienu situācija

21. gadsimtā kārtējais politkorektuma vilnis Krievijā un arī citur ar tautas atbalstu novedis pie jauniem gan necenzētās, gan cenzētās leksikas aizliegumiem.[25] Bet oficiālās personas drīkst to, ko nedrīkst pilsoņi. Krievijas ārlietu ministram Lavrovam pie nejauši (?) neizslēgta mikrofona tas netraucēja nokomentēt savu tikšanos ar Sauda Arābijas pārstāvjiem ar vārdiem Дебилы, блядь![26] Un tas netraucēja Krievijas parlamenta Sabiedriskās kultūras padomes loceklim Sergejam Šnurovam televīzijā izgāzt kaudzi necenzētu izteicienu kopā ar citiem studijā esošiem pilsoņiem. Aizliegumi attiecas tikai uz ar varas iestādēm neintegrētām personām.[27][28]

Lietošana latviešu valodā

Literārā valoda

Latviešu literatūrā nepieciešamība pēc krievu lamām rodas tad, kad jāatveido krievu vai citas valodas izteicieni, kuriem trūkst piemērotāku analogu latviešu valodā,[29] vai precīzi jāatveido tās latviešu valodas formas, kurās šie izteicieni ir dabiska sastāvdaļa. Tā kā latviešu valodas uzbūve maz atšķiras no krievu valodas, tad arī daudzveidīgās krievu lamuvārdu formas iespējams pārnest uz latviešu valodu tiešā tulkojumā, tomēr vairumā gadījumu vārds tiek pārņemts krievu valodas gramatiskajā formā. Angļu valodas vārdi līdzīgā situācijā bieži tiek pārveidoti latviskā formā.[30]

2010. gada janvārī izcēlās skandāls par latviešu valodas vidusskolas mācību grāmatu, kurā iekļauts fragments ar vairāku krievu lamuvārdu skaidrojumu no valodnieces Intas Urbanovičas priekšlasījuma „Stilistiski pazeminātā leksika internetā” konferencē „Mātes valoda publiskajā telpā”. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija no grāmatas norobežojās, bet grāmatas autores Iluta Dalbiņa un Inese Lāčauniece iekļautos lamuvārdus skaidroja kā mēģinājumu izveidot „reāli interesantu mūsdienīgu mācību grāmatu, kas atbilstu jauniem mācību standartiem”.[31][32][33]

Sarunvaloda

Latviešu valodā krievu lamuvārdi tiek lietoti plaši, bet vienveidīgi. Viens no iemesliem šādai aizgūšanai ir svešvalodu lamuvārdu mazāka rupjuma sajūta, salīdzinot ar latviešu valodas vārdiem, kuri visi raisa savas asociācijas, kamēr ārzemju aizguvumi šķiet neitrālāki.[34]

Statuss Latvijā

Krievu valodai Latvijā nav nekāda oficiāla statusa un attiecīgi nekādi valodas ierobežojumi uz to nevar attiekties, tomēr praksē likums vēršas ar savu bardzību pret tiem, kas publiski lamājas krievu valodā (bet ne, piemēram, armēņu valodā). Diskriminācija šai jautājumā ir acīmredzama un nav izraisījusi redzamus sabiedrības protestus. Neraugoties uz to, latviešu literatūrā un tulkojumos šos vārdus vismaz mīkstajās formās pagaidām izdodas lietot.[29]

Svarīgākie krievu lamuvārdi un to atvasinājumi

Jebkurš no vārdiem var tikt pārnests uz jebkuru nolamājamu personu, parādību vai procesu, pie tam pilnīgi vai vismaz daļēji zaudējot savu tiešo nozīmi.

B*

  • Bļaģ (блядь) — mūsdienās lamuvārds vai parazītvārds. Lamuvārda nozīmē — izlaidīga sieviete, kas piekopj seksuāli brīvu dzīvesveidu ar vairāk kā vienu vīrieti, parasti baudas, nevis finansiālos nolūkos. Iespaidīgākā formā — bļaģina (блядина).[2] Attiecinot uz vīrieti — bļadun (блядун).
  • Bļa, bļē (бля) — parazītvārds bez saglabājušās lamuvārda nozīmes.
  • Bļadskij (блядский) — īpašības vārds, retāk apzīmē izlaidīgu dzīvesveidu, biežāk jebkuru runātājam netīkamu lietu. Tāpat bļadstvo (блядство) — izlaidība kā stāvoklis vai process reti attiecas uz seksuālām lietām.[2]
  • Bļin (блин) — lamuvārdu mīkstinoši maskējoša forma. Burtiskā nozīmē — pankūka.

G*

  • Gavno (говно) — sūds

H*

  • Huiņa (хуйня) — jebkura lieta, process vai to kombinācija. Var būt neitrāls norādāmais vietniekvārds vai novērtējums kā lieka vai maz saprotama būšana.[2]
  • Ahujenijs (охуенный) — lielisks. Ahujenno (охуенно) — lieliski vai ļoti. Ahujeķ (охуеть) — apstulbt.[35]
  • Hujovo (хуёво) — slikti.
  • Her (хер) — dzimumloceklis. Mīkstināts hui aizvietotājs. Nācis no ģermāņu valodām, kurās nozīmē "kungs" un vienlaikus arī ar humora pieskaņu — dzimumlocekli. Taču krievu valodā jau pirms tam burts "h" (х) tika apzīmēts ar šo pašu vārdu, un tā krusta formas dēļ šim vārdam bija paildnozīme: "poheriķ" (похерить) — pārsvītrot, palaist vējā. Šīs nozīmes devušas vārdam īpatnēju pieskaņu. Pašlaik tas hui aizlieguma dēļ to aizvien biežāk aizstāj un tāpēc kļūst aizvien rupjāks, tuvojoties necenzēta vārda nozīmei.[12]
  • Pohuj/pohui (похуй) — vienalga. Po hui (по хуй) — ne gluži tas pats, jo burtiski nozīmē "līdz jostas vietai". Pohujisms (похуизм) — vienaldzība, nerēķināšanās ar kaut kā sekām (parasti savas rīcības). Aģin hui (один хуй) — vienalga, visi vienādi. Odnohuistvenno (однохуйственно) — tas pats humoristiskā formā (pseidoantīks "tulkojums" — monopenisuāli).[2]
  • Nahui/nahuj (нахуй) — erotiska ceļojuma virziens, kurā norādītajai personai nepieciešams doties.

J*

(bieži aizstājošie vārdi: trahaķsja (трахаться) — tā pati nozīme; grebļa (гребля) — airēšana.)

  • Jebaķ (ебать) — stāties dzimumsakaros no dominējošas vīrieša pozīcijas, bieži ar varmācības nokrāsu, ko rada vārda senā nozīme "sist". Job (Ёб) — tas pats pagātnes formā.[2] Arī — asi kritizēt, darīt to pašu ar smadzenēm: jebaķ mozg (ебать мозг). Ņe jebu (Не ебу) — nesaprast, vai vienalga.
  • Jebļa (ебля) — dzimumsakars.
  • Dojobivaķsja (доёбываться) — piekasīties, mēģināt kādu izvest no pacietības. Dojobaķsja (доёбаться) — tas pats, arī veiksmīgi to izdarīt. Dojobalsja (доёбался) — pēc šī procesa smagi ciest no savas darbības sekām.[2]
  • Jebalo (ебало) — mute. Parasti piemin kā uzaicinājumu "Aizver muti!" Vārda lietošana ir mājiens uz to, ka šo orgānu tā īpašnieks lieto galvenokārt orāliem dzimumsakariem.[2]
  • Jebanuķsja (ебануться) — nojūgties, jukt prātā. Jebanutijs (ебанутый) — persona, ar kuru tas jau noticis.
  • Najebnuķsja (наебнуться) — salūzt, nokrist. Arī — nenotikt plānotajam vai cerētajam.
  • Zajobs (заёб) — kā lietvārds salīdzinoši neliels prāta aptumsums vai dīvains paradums. Darbības vārds pagātnes formā zajob (заёб) vai ujebal (уебал) — kādu nosita vai kaut ko salauza.[2]
  • Jebanuķ (ебануть) — sist pa kaut ko, iegāzt. Nereti — priekšmetam, lai tas sāktu darboties. Arī — radīt skaļu blīkšķi (ебанула молния). Jobnuķ (ёбнуть) — apmēram tas pats, bet var būt arī dzimumsakars.
  • Jebašiķ (ебашить) — kaut ko enerģiski darīt.[2]
  • Zajebaķ (заебать) — apriebties kādam. Arī aizmest/aizsūtīt kaut ko pēc iespējas tālāk. Zajebaķsja (заебаться), ujebaķsja (уебаться) — nogurt līdz galīgam apnikumam.[2]
  • Zajebis (заебись) — super, lieliski. Arī ironiskā nozīmē.[36]
  • Podjobka (подъёбка) — paķircināšana, robežās no humora līdz meliem.[2]
  • Pojebeņ (поебень) — kaut kas nesaprotams, mazvērtīgs vai nevajadzīgs. Retāk — dzimumsakari.
  • Vijebons (выебон) — no vijobivaķsja (выёбываться), apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu/viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu.[2]
  • Ujobišče (уёбище) — fiziski vai morāli ļoti neglīts cilvēks.[37]
  • Hitrovijebannijs (хитровыебанный) — īpašības vārds. Kā cilvēks blēdīgs egoists, kā priekšmets sarežģīts, grūti saprotams.

M*

  • Mudaks (мудак) — sociāli mazattīstīts cilvēks, kurš sava sliktā rakstura dēļ sagādā problēmas apkārtējiem un neuztver kritiku.[38][39] Viņam līdzīgs ir dalbajobs (долбоёб), kura regulārās kļūmes ir iespaidīgākas, taču raksturs mazāk asociāls.

P*

  • Pizda/pīzda (пизда) — sievietes ārējie dzimumorgāni vai kopa ar maksti kā viens veselums. Būt pizdā (быть в пизде) — piedzīvot neveiksmi, būt nepatikšanās.[40] Bez pizdi! (без пизды!) — nemeloju![2]
  • Pizģecs (пиздец) — katastrofāla neveiksme. Galīgā forma — pilnīgs pizģecs (полный пиздец). Bieži tiek lietots pārspīlējot. Var demonstrēt arī apstulbuma pakāpi.[10]
  • Pizdato (пиздато) — izcili labi. Pizdatijs (пиздатый) — foršs, uzticams.[2]
  • Pizģīt (пиздить) — sist, (пиздеть) — runāt muļķības, melot. Daķ pizdjuļei (дать пиздюлей) — piekaut.
  • Pizdobols, pizdabols (пиздобол, пиздабол) — pļāpukule, arī deputāts vai propagandists.[2]
  • Pizdovaķ (пиздовать) — doties kaut kur vai tikt turp pasūtītam. Raspizģajs (распиздяй) — bezatbildīgs cilvēks, neakurāts vai slaists.
  • Spizģīt (спиздить) — nozagt.

Ž*

  • Žopa (жопа) — pakaļa. Ukraiņu analogs — sraka (срака), kas dod sakni daudziem vārdiem ar attiecīgu nozīmi, kā sranij (сраный) — izkakātais.

Kompleksie izteicieni

Iespējamo vārdu kombināciju skaits ir tuvs bezgalībai. Pastāv arī speciāli Interneta lamu ģeneratori, taču tie darbojas pēc nejaušības (rendom) principa attiecībā uz sagaidāmo rezultātu.[41]

Praktiskajā dzīvē

Asā situācijā lamuvārdi ļoti paātrina kontaktus, ja abi runātāji šo leksiku saprot. Tā, reālistiskā anekdotē pavēles «32-ой! Приказываю немедленно уничтожить вражеский танк, ведущий огонь по нашим позициям» ("32.! Pavēlu nekavējoties iznīcināt ienaidnieka tanku, kurš apšauda mūsu pozīcijas") vietā ir iespēja nokomandēt «32-ой! ёбни по этому хую» ("32.! Iegāz tam pimpim")[18]

Atsauces

  1. Цви Миркин, Занимательная гебраистика
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 2,16 2,17 Словарь мата: Исторические значения матерных слов
  3. 3,0 3,1 3,2 Dr.habil. philol. Janīna Kursīte, Dr.habil. philol. Ojārs Bušs, Dr. philol. Laura Tidriķe, filozofe un redaktore Inta Rozenvalde. Moderē filozofs Artis Svece. Paneļdiskusija „Latviešu valodas nenormatīvās leksikas bagātības”
  4. Зачем русскому языку мат? Лингвист Михаил Осадчий — о противоречиях и загадках ненормативной лексики
  5. Vents Sīlis (2008. gada 18. aprīlis). Mātes valoda Jerofejeva poēmā 'Maskava – Gailīši'. Satori
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 В.М. Мокиенко, РУССКАЯ БРАННАЯ ЛЕКСИКА: ЦЕНЗУРНОЕ И НЕЦЕНЗУРНОЕ, (Русистика. - Берлин, 1994, № 1/2. - С. 50-73)
  7. Владимир Зыков; Александр Кондратьев. Роскомнадзор накажет СМИ только за четыре матерных слова. Известия (25 декабря 2013)
  8. Плуцер-Сарно А. Ю. О семантике слова «мат». // Большой словарь мата. Том 1. Лимбус Пресс, 2005.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 Г. Ф. Ковалев, РУССКИЙ МАТ - СЛЕДСТВИЕ УНИЧТОЖЕНИЯ ТАБУ (Культурные табу и их влияние на результат коммуникации. - Воронеж, 2005. - C. 184-197)
  10. 10,0 10,1 Ilmārs Šlāpins (2008. gada 22. aprīlis). Lamu vārdu funkcionalitāte latviešu un krievu valodās. Satori.
  11. Русский мат как мужской обсценный код: Проблема происхождения и эволюция статуса Михайлин В. Тропа звериных слов: Пространственно ориентированные культурные коды в индоевропейской традиции. - М.: НЛО, 2005, с. 331-360.
  12. 12,0 12,1 Русский мат: история и значение нецензурных слов Лидия Малыгина - доцент кафедры стилистики русского языка факультета журналистики МГУ, научный руководитель системы дистанционного обучения Likbez
  13. 13,0 13,1 На поле брани (происхождение ругательств), часть 1 /В. Грибов (С. Курий)/ "Время Z" №1/2007
  14. Назаров В. Д. «Срамословие» в топонимике России XV—XVI вв. // «А се грехи злые, смертные…»: Любовь, эротика и сексуальная этика в доиндустриальной России (X – первая половина XIX.) / Сб. ст. под ред. Н. Л. Пушкарёвой. — М.: Ладомир, 1999. — С. 551—566. — 861 с.
  15. Олеарий А. Описание путешествия в Московию / Пер. с нем. А. М. Ловягина. — Смоленск: Русич, 2003. — 480 с. — XXXVIII, III grāmata, VI nodaļa — ISBN 5-8138-0374-2.
  16. Dažādi Pēterim I pierakstīti "mazie izlocījumi"
  17. Dažādi Pēterim I pierakstīti "lielie izlocījumi"
  18. 18,0 18,1 Lurkmore: Русский мат
  19. Александр Рифеев Русский мат и Российский Императорский флот
  20. В. П. Руднев, доктор филологических наук, предисловие к: Большой словарь мата.
  21. Янин В. Л., Зализняк А. А., Гиппиус А. А. Новгородские грамоты на берёсте из раскопок 1997—2000 гг.. — М.: Русские словари, 2004.
  22. Зорин А. Легализация обсценной лексики и её культурные последствия // Анти-мир русской культуры. — М., 1996. — С. 134—135.
  23. Успенский Б. А. Мифологический аспект русской экспрессивной фразеологии // Анти-мир русской культуры. — М.: Ладомир, 1996. — С. 9—107. — 409 с.
  24. Кулик А. Евреи Древней Руси: источники и историческая реконструкция // История еврейского народа в России. — Иерусалим-М., 2010. — Т. 1. От древности до раннего Нового времени. — С. 192.
  25. По опросу общественного мнения, проведенного ВЦИОМ в 2004 году, 80 % россиян крайне негативно относятся к употреблению ненормативной лексике в программах и материалах, рассчитанных на массовую аудиторию.
  26. Лавров прокомментировал свою фразу о «дебилах» Газета.ру
  27. «Мне стыдно». Адское шоу «Зенита» Z+ – Шнур, Лебедев и очень много мата
  28. Youtube: «Z+» – новое клубное телевидение «Зенита». Шнуров, Лебедев и Командная. Это очень плохо
  29. 29,0 29,1 Jānis Elsbergs. Dinamiskā ekvivalence lamu tulkošanā: praktiķa piezīmes
  30. Ieva Lešinska. Par vārda 'fuck' tulkošanas iespējām
  31. «Iznākusi mācību grāmata ar krievu lamuvārdiem». jauns.lv. 2010. gada 26. janvāris. Skatīts: 2018. gada 21. septembrī.
  32. «Latviešu valodas mācību grāmata 10.klasei piedāvā apgūt lamuvārdus». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2010. gada 28. janvāris. Skatīts: 2018. gada 21. septembrī.
  33. «Avīze: Krievu lamuvārdi latviešu valodas mācību grāmatā». Diena. 2010. gada 29. janvāris. Skatīts: 2018. gada 21. septembrī.
  34. Inta Urbanoviča: Stilistiski pazeminātā leksika internetā
  35. Ю. И. Левин, ОБ ОБСЦЕННЫХ ВЫРАЖЕНИЯХ РУССКОГО ЯЗЫКА (Левин Ю. И. Избранные труды. Поэтика. Семиотика. - М., 1998. - С. 809-819)
  36. С. Слепаков: Вирусная Ironijas piemērs: "Но, оказалось, что тогда всё было просто заебись! Коронавирус – сраный вирус, сраный вирус, отъебись! Пусть будет снова жопа в стране, Хотим мы жить в нашем милом говне."
  37. Psoja un Natslas joku dziesma "Хорошая и Уёбище"
  38. Луркоморье: Копипаста:Мудак
  39. Snob.ru. Аарон Джеймс: Кто такие мудаки и как с ними общаться.
  40. Гражданская оборона: Винтовка - это праздник, всё летит в пизду
  41. Генератор мата