Kulma (zeme)

Kulmas zemes (Kulmerland) lokalizācija.

Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā.

Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās

Kulma (latīņu: terra Culmensis, vācu: Kulmerland, poļu: ziemia chełmińska) bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā. Atradās Kujāvijas un Mazovijas pierobežā, starp Pamedes zemi ziemeļos, Lubavas zemi austrumos un Pomerelijas zemi rietumos.

Prūsijas krusta karu laikā Kulmas zeme kļuva par vienu no krustnešu galvenajiem atbalsta punktiem Senās Prūsijas kolonizēšanai.

Vēsture

Nosaukums cēlies no vārda holme ("sala, pakalns"). Pirmo reizi pieminēta 1065. gadā poļu kņaza Boļeslava izdotā Mogilno benediktiešu klostera dibināšanas dokumentā. Vēlāk to pakļāva Mazovijas kņazi, bet 13. gadsimta sākumā tā atradās prūšu pakļautībā. Prūsijas krusta karu sākumā 1217. gadā Romas pāvests Honorijs III izdeva krusta kara bullu pret prūšiem, bet 1225. gadā Mazovijas hercogs Konrāds un Prūsijas bīskaps Kristiāns nolīga 15 vācu bruņiniekus Dobrinas ordeņa (latīņu: fratribus militiae Christi in Prussia) Kulmas zemes iekarošanai. Savukārt Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226. gadā izdeva Rimini Zelta bullu, kas apstiprināja Mazovijas Konrāda solītās zemes Kulmā Vācu ordenim, kā arī tiesības uz visām vēlāk iekarotajām prūšu zemēm. 1230. gadā Vācu ordenis iekaroja Nesavas, 1231. gadā Tornas un 1232. gadā Kulmas pili. Uz Pamedes zemes robežas ordenis 1234. gadā uzcēla Rēdenes un Graudencas pilis.

Pēc Kulmas zemes iekarošanas tā nokļuva 1243. gadā dibinātās Kulmas bīskapijas sastāvā, kas pakļāvās Rīgas arhibīskapiem. Vēlāk par Kulmas bīskapu rezidenci kļuva Lubavas pils. Pēteris no Duisburgas 1326. gadā pieminējis apvienoto Kulmas un Lubavas zemi (terra Culmensis et Lubavia). 1277. gadā Sudāvas Skomanta vadībā 4000 lietuviešu un prūšu karavīru iebruka Kulmas zemē.

Pēc Trīspadsmitgadu kara beigām 1466. gadā Kulmas zeme tika iekļauta poļu Karaļa Prūsijas Kulmas vaivadijas sastāvā. Pēc 1772. gada Polijas dalīšanas Kulmas zeme nokļuva Prūsijas sastāvā kā daļa no Rietumprūsijas provinces (1816), vēlāk Prūsijas provinces (Provinz Preußen, 1824—1878).

Pēc Pirmā pasaules kara, pamatojoties uz Versaļas līguma noteikumiem, iekļāvas atjaunotajā Polijas valstī kā daļa no t.s. "Poļu koridora".