Pāriet uz saturu

Līdumnieku pagasts

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pagastu Ludzas novadā. Par bijušo pagastu Daugavpils rajonā skatīt rakstu Līdumnieku pagasts (Daugavpils rajons).
Līdumnieku pagasts
Novads: Ludzas novads
Centrs: Līdumnieki
Kopējā platība:[1] 161,1 km2
  Sauszeme: 153,7 km2
  Ūdens: 7,4 km2
Iedzīvotāji (2026):[2] 192
Blīvums (2026): 1,2 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Līdumnieku pagasts Vikikrātuvē

Līdumnieku pagasts (latgaliešu: Leidumnīku pogosts)[3] ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Krievijas pierobežā, Ludzas un Zilupes starpupē. Robežojas ar sava novada Ciblas, Blontu un Briģu pagastiem. Pagasta centrs ir Līdumniekos.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Kurjanka, Rūbeža upe, Zilupe.

Daļkas ezers, Kurjanovas ezers, Ļebedinca ezers, Peiteļa ezers, Siņicas ezers, Zabolotjes ezers, Zilezers.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1945. gadā Ciblas pagastā tika izveidota Līdumnieku ciema padome. 1956. gadā Līdumnieku ciemam pievienoja Jasencu ciemu. 1971. gadā Līdumnieku ciema Puškina kolhoza teritoriju pievienoja Krivandu ciemam, savukārt 1973. gadā visu Krivandu ciemu pievienoja Līdumnieku ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2000. gadā Līdumnieku pagasts kopā ar Ciblas pagastu apvienojās Ciblas novadā.[4] 2021. gadā Ciblas novadu iekļāva Ludzas novadā.

Pieminekļi

[labot | labot pirmkodu]
  • Peiteļu pilskalns (Purva saliņa)[5]

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18972 692    
19354 253+1.21%
19592 417−2.33%
GadsIedz.±% g.p.
19671 600−5.03%
1979912−4.58%
1989786−1.48%
GadsIedz.±% g.p.
2000515−3.77%
2011323−4.15%
2021230−3.34%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

1920. gadā privātās telpās atvēra Brigu pagasta Krupišu 1. pakāpes latviešu pamatskolu, kurā 1927. gadā mācījās 34 skolēni, bet 1931. gadā – 46 skolēni. 1934. gadā skolu pārveidoja par jauktu tautību 4-klasīgo skolu. 1950. gadā Krupīšu pamatskolu pievienoja Krivandas septiņgadīgajai skolai.[7]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]