Kārlis Šmits (vācu: Carl Schmitt; dzimis 1888. gada 11. jūlijā, miris 1985. gada 7. aprīlī) bija konservatīvs vācu jurists un politikas filozofs. Pētījis politiskās varas pamatus. Kārļa Šmita darbi atstājuši ietekmi uz tālāko politiskās un juridiskās domas attītību gan labējo, gan kreiso domātāju vidū, kaut arī tie tiek saistīti ar vācu nacisma varas juridisku pamatošanu. Dažkārt tie uzskatīts par vienu no redzamākajiem liberālisma un parlamentārāsdemokrātijas kritiķiem.
1916. gadā ieguva doktora grādu Strasbūras Universitātē. Dažādos laikos strādājis universitātēs Greifsvaldē, Bonnā, Minhenē, Ķelnē un Berlīnē. 1932. gadā pārstāvēja Vācijas valsti tiesas procesā Preussen contra Reich, kurā aizstāvēja Vācijas valsts tiesības atcelt valstij netikamo Prūsijas valdību, kuru kontrolēja sociāldemokrāti. 1933. gadā iestājās NSDAP. 1934. gadā tika iecelts par vācu juristu avīzes Deutsche Juristen-Zeitung galveno redaktoru. Juridiski aizstāvēja "Garo nažu nakts" slepkavības, publicēja antisemītiskus rakstus. Tomēr 1936. gadā tika apsūdzēts oportūnismā un viņa ietekme mazinājās.
Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā atgriezās dzimtajā pilsētā. Atteicās iziet denacifikāciju, tāpēc netika pieņemts valsts amatos, tomēr no 1950. gada publicēja vairākus darbus. Ietekmēja vairāku vācu intelektuāļu uzskatus, kuri dažkārt apmeklēja Šmitu viņa mājās.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Šmits.
