Kauguru pagasts
| Kauguru pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Beverīnas novads |
| Centrs: | Mūrmuiža |
| Platība: | 88,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 1579[1] |
| Blīvums: | 17.8 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1866. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Kauguru pagasts Vikikrātuvē
| |
Kauguru pagasts ir viena no Beverīnas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Brenguļu pagastu, Kocēnu novada Kocēnu pagastu, Priekuļu novada Liepas un Mārsnēnu pagastiem un Valmieras pilsētu. Pagastu šķērso reģionālie autoceļi Valmiera-Smiltene (P18) un Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20), kā arī dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži (stacija Bāle).
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagastā nav ezeru, bet ir vairākas Gaujas attekas un vecupes, kas veido vecupju ezeriņus.
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cauri pagastam tek upes: Gauja, Miegupīte, Adzele, Grūžupe un Mīļuma
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais Kauguru pagasta vecākais — Mārcis Balodis ievēlēts 1866. gadā.[2] Pēc 1920. gada agrārreformas Kauguru muižu (Kaugershof) ar Jauno, Līzbetes, Stantes un Tauriņu pusmuižām sadalīja 95 vienībās (no tām 3 bijušās rentes mājas) 1212 ha kopplatībā. Muižas centra ēkas piešķīra Latvijas Kara ministrijai.[3] 1933. gadā Valmieras apriņķa Kauguru pagastam pievienoja Mūrmuižas pagastu. 1935. gadā Kauguru pagasta platība bija 91 km² un tajā dzīvoja 976 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Kauguru un Mūru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Valmieras rajona Kauguru ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Mūru ciemu, bet daļu Kauguru ciema teritorijas 1977. gadā iekļāva Valmieras pilsētā.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kauguru pagasts kā viena no administratīvajām teritorijām iekļāvās Beverīnas novadā.
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās pagasta apdzīvotās vietas ir Mūrmuiža (pagasta un novada centrs), Līči, Kauguri, Kaugurmuiža, Sapas, Jaunāmuiža.
Nacionālais sastāvs:
- latvieši - 85,8%;
- krievi - 8%;
- baltkrievi - 2,6%;
- citas tautības - 3,6%.
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Voldemārs fon Knīrīms (1849—1935), Rīgas Politehniskā institūta lauksaimniecības profesors un direktors
- Jānis Endzelīns (1873—1961) latviešu valodnieks, salīdzināmās valodniecības pamatlicējs Latvijā,
- Jānis Asars (rakstnieks) (1877—1908), rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists
- Arvēds Sukurs (1882—1942), latviešu ārsts psihiatrs.
- Oskars Melbārdis (1988), latviešu bobslejists, Soču olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, 2016. gada pasaules čempions
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Kauguru pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. augustā. Skatīts: 2010. gada 13. martā.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 16246. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
