Skrīveru pagasts

Vikipēdijas lapa
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Aizkraukles novads
Centrs: Skrīveri
Kopējā platība:[1] 105,5 km2
 • Sauszeme: 102,7 km2
 • Ūdens: 2,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 3 375
Blīvums (2023): 32,8 iedz./km2
Mājaslapa: www.skriveri.lv
Skrīveru pagasts Vikikrātuvē

Skrīveru pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā. Robežojās ar Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētu, Aizkraukles un Jaunjelgavas pagastiem, kā arī Ogres novada Jumpravas, Krapes un Lēdmanes pagastiem. Pagastsa centrs atradās Skrīveros.

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Skrīveru novads. 2021. gadā Skrīveru novadu iekļāva jaunajā Aizkraukles novadā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenuma austrumu daļā, Daugavas senlejas labajā krastā.[4] Reljefs lēzeni viļņots, to veido ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā orientēti drumlini (morēnpauguri), kas vietām sasniedz 6 km garumu un 400—600 m platumu. Virsas augstākais punkts (93,8 m) novada rietumos pie "Jaunsilmicēm".

Pārsvarā izplatītas velēnu podzolētās un pseidoglejotās augsnes. Pazeminājumos tās nomaina velēnu glejaugsnes, kas pāriet purva kūdraugsnēs vai kūdrainās podzolētās glejaugsnēs. Skrīveru apkaimē sporādiski sastopamas velēnu karbonātaugsnes.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats raksturojams kā pārejošs no jūras uz kontinentālo klimatu. Pagastam raksturīga salīdzinoši auksta un ilgstoša ziema un karsta vasara. Pats aukstākais gada mēnesis ir janvāris (vidējā mēneša temperatūra -6,2 °C), pats karstākais mēnesis – jūlijs (vidējā mēneša temperatūra +17,1 °C). Bezsala perioda ilgums ir 132 dienas. Noturīga sniega sega parasti pastāv laikā starp 15. decembri un 26. martu.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līču ūdenskrātuve

Gar pagasta dienvidu malu plūst Daugava, pie kuras baseina pieder visas novada ūdensteces:

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta lielākās ūdenstilpes ir Līču ūdenskrātuve un Kalnmuižas ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrīveru novada ģerbonis

1935. gadā Rīgas apriņķa Skrīveru pagasta platība bija 99,8 km² un tajā dzīvoja 2320 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Kalnezera, Skrīveru un Stirnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Skrīveru ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Skrīveru ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Stirnas ciemu un likvidētā Kalnezera ciema kolhoza «Zaļā zeme» teritoriju. 1958. gadā Skrīveriem piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu un tam pievienoja Skrīveru ciemu, izveidojot Skrīveru pilsētciematu ar lauku teritoriju. 1981. gadā daļu lauku teritorijas iekļāva pilsētciemata robežās.[6] 1991. gadā Skrīveri zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu. 2009. gadā Skrīveru pagasts tika reorganizēts par Skrīveru novadu. 2021. gadā Skrīveru novadu pievienoja jaunajam Aizkraukles novadam.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas: Skrīveri, Klidziņa, Līči, Zemkopības institūts, Ziedugravas.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 320—    
19593 347+44.3%
19674 100+22.5%
GadsIedz.±%
19794 152+1.3%
19894 277+3.0%
20004 114−3.8%
GadsIedz.±%
20113 708−9.9%
20213 362−9.3%

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrīveru pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[8]
Latvieši (3285)
  
88.5%
Krievi (230)
  
6.2%
Baltkrievi (42)
  
1.1%
Cita tautība (153)
  
4.1%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā darbojas Skrīveru dzirnavu HES.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kraukļu akmens - kulta vieta pie Kaktiņiem, Rīgas - Daugavpils un Skrīveru šosejas krustojumā
  • Aizkraukles pilskalns (Augstie kalni) ar senpilsētu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta
  • Aizkraukles viduslaiku kapsēta ar baznīcas vietu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta[9]
  • Ūdensdzirnavas ar vilnas pārstrādes iekārtu

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]