Jūras efekta nokrišņi
Jūras efekta nokrišņi (tiek dēvēti arī kā Ezera efekta nokrišņi) ir auksto gaisa masu plūšana pāri lielai un neaizsalušai ūdenstilpei, kuras rezultātā rodas konvekcija (vertikāla siltumapmaiņa). Aukstais gaiss, nonākot virs siltiem ūdeņiem sasilst un paceļas augšup. Mākoņi un nokrišņi veidojas tad, ja gan konvekcija gan gaisa mitrums ir gana lieli. Retos gadījumos var būt pat pērkona negaiss.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bieži šāda veida nokrišņus var vērot lielu ezeru tuvumā, piemēram, pie Amerikas Lielajiem ezeriem, kuri atrodas uz robežas starp ASV un Kanādu. Šie ezeri spēj dažu dienu laikā radīt pat metru biezu sniega segu. Iespējams, ka tieši tāpēc šis nokrišņu veids guvis nosaukumu "lake-effect snow".
Eiropā pietiekami liels ir Lādogas ezers. Lai rastos nokrišņi, aukstajam gaisam jāšķērso vismaz 75 km gara ūdens virsma. Eiropā šādi nokrišņi visbiežāk vērojami virs Norvēģu jūras, Baltijas jūras un Ziemeļjūras, arī virs Ziemeļeiropas līčiem.
Jūras efekta nokrišņus var vērot aiz aukstās frontes, ar Z vai ZR vējiem ieplūstot aukstam gaisam. Nokrišņu josla ir gareniska, paralēla vēja virzienam un var būt līdz pat 200 km gara. Galvenie nokrišņi izkrīt nevis pie pašas jūras, bet mezliet tālāk no tās sauszemē. Intensīvākie nokrišņi ir ja to josla ir šaura — tad tie skar mazāku teritoriju, bet ir spēcīgāki.
Lai nokrišņu būtu iespējami vairāk, jāizpildās šādiem nosacījumiem:
- Atšķirībai starp ūdens virsmas temperatūru un gaisa temperatūru, kas ir apmēram 1,5 km augstumā virs jūras līmeņa, jābūt diezgan lielai (vismaz 13 grādi), bet ja tuvumā atrodas kāds aktīvs ciklons, tad atšķirība var būt arī nedaudz mazāka.
- Vēja ātrumam jābūt mērenam — ne lielam ne mazam. Tam jābūt robežās no 4 līdz 13 m/s. Tomēr arī pie lēna vēja dažreiz mēdz veidoties diezgan spēcīgi nokrišņi, kas neiestiepjas tālu sauszemē.
- Vēja virziena atšķirība starp piezemes un 1,5 km augstumu nedrīkst pārsniegt 30 grādus.
Jūras efekts Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūras efekta nokrišņi nav iespējami vienīgi vasarā. Visintensīvākie tie ir oktobra beigās un novembrī, jo tad ūdens vēl ir silts, bet gaiss ir krietni atdzisis. Rīgas līcis visvairāk nokrišņu saražo pie ZR vēja, kad vējam ir garākais iespējamais ceļš, ko veikt.
Latvijā spēcīgs līča efekts tika novērots 2011. gada 12. oktobra vakarā, kad uz ziemeļiem no Rīgas sāka intensīvi zibeņot. Līča efekts retos gadījumos tiek novērots arī augusta beigās, kā tas bija 2010. gada augusta pēdējā nedēļā, kad arī tika novērots pērkona negaiss un krusa.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Tuvojas Līča efekta sezona Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē., meteolapa.lv, 15.09.2012.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūras efekta nokrišņi.
- Maikla blogs par jūras efekta nokrišņiem
Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|