Mežvidu pagasts ir viena no Kārsavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidreitumos. Robežojas ar sava novada Salnavas, Malnavas un Mērdzenes pagastiem, Ciblas novada Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastiem un Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna un Nautrēnu pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Mežvidi (pagasta centrs), Otrie Mežvidi, Annasmuiža, Griudinīši, Ranči, Bringas.
Ziemeļu daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, bet dienvidu daļa - Latgales augstienes Burzavas paugurainē. Augstākā vieta pagastā atrodas dienvidos, pie Viecināniem (161,1 m vjl.).
Lielākais purvs - Gogosovas purvs.
1945. gadā Bērzgales pagastā tika nodibināta Mežvidu ciema padome. Mežvidu ciemam 1954. gadā pievienoja Padoles ciemu, 1977. gadā - Ranču ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[2] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kārsavas novadā.
- Dunduru un Dzērvju senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi.
- Annas muižas apbūve — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis;
- Annas muižas parks – aizsargājamais dabas piemineklis.
- Padoles muižas parks ar sēravotu.
- Mežvidu draudzes baznīca.
- 1. Mežvidu pamatskolas ēka.
- 19 atjaunotie ceļmalu krucifiksi
|
Vēsturiskā administratīvā piederība
|
|
|
|
|
| Pilsētas |
|
|
| Novadi |
|
|
| Pagasti |
|
|
| Teritoriālās vienības |
|
|
|
|
|
|
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 2009. gada 1. jūlijam.
|
|
| Pilsēta |
|
|
| Pagasti |
|
|
|
Teritoriālais iedalījums padomju laikā
|
|
| Pilsētas |
|
|
| Pilsētciemats |
|
|
| Lauku teritorijas |
|
|
| Ciema padomes |
- Antropovas ciems (likv.)
- Atspuku ciems (iekļ., likv.)
- Audriņu ciems (iekļ., bij.)
- Auziņu ciems (likv.)
- Bekšu ciems (likv.)
- Bērzgales ciems
- Bešaukas ciems (likv.)
- Bumbišķu ciems (likv.)
- Čakšu ciems (likv.)
- Černajas ciems (bij.)
- Čulku ciems (iekļ., likv.)
- Dekšāres ciems (iekļ.)
- Dricēnu ciems (iekļ.)
- Dubuļu ciems (likv.)
- Feimaņu ciems (iekļ.)
- Foļvarkovas ciems (likv.)
- Gaigalavas ciems (iekļ.)
- Goveikas ciems (atdal.)
- Griškānu ciems
- Ilzeskalna ciems (bij.)
- Ismeru ciems (likv.)
- Janopoles ciems (likv.)
- Juzupoles ciems (likv.)
- Kantinieku ciems (iekļ.)
- Kaunatas ciems
- Kleperu ciems (likv.)
- Kristinku ciems (laic.)
- Kruķu ciems (iekļ., likv.)
- Lendžu ciems
- Lūznavas ciems (iekļ., bij.)
- Makašēnu ciems (likv.)
- Mākoņkalna ciems (iekļ., bij.)
- Marguču ciems (likv.)
- Matuļu ciems (likv.)
- Mežāres ciems (likv.)
- Mežvidu ciems (laic.)
- Nagļu ciems (iekļ., bij.)
- Nautrēnu ciems (laic.)
- Ozolaines ciems
- Pušas ciems (iekļ.)
- Radopoles ciems (iekļ.)
- Ranču ciems (laic.)
- Rečinas ciems (likv.)
- Rēznas ciems (likv.)
- Rikavas ciems (iekļ.)
- Rušenicas ciems (iekļ., likv.)
- Ružinas ciems (iekļ., likv.)
- Sakstagala ciems (iekļ.)
- Silmalas ciems (iekļ.)
- Slabadas ciems
- Sokolu ciems (iekļ.)
- Sprūževas ciems (likv.)
- Stirnienes ciems (laic.)
- Stoļerovas ciems
- Stružānu ciems (iekļ., bij.)
- Upenieku ciems (laic.)
- Vērēmu ciems
- Višu ciems (likv.)
|
|
|
|
|
|
|
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 17. aprīlim
|
|
| Pilsēta |
|
|
| Ciema padomes |
|
|
|
|
Mežvidu pagasts Vikikrātuvē.png){kind=small}
