1945. gadā Bērzgales pagastā tika nodibināta Mežvidu ciema padome. Mežvidu ciemam 1954. gadā pievienoja Padoles ciemu, 1977. gadā - Ranču ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kārsavas novadā. 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva Ludzas novadā.
- Dunduru un Dzērvju senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi.
- Annas muižas apbūve — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis;
- Annas muižas parks – aizsargājamais dabas piemineklis.
- Padoles muižas parks ar sēravotu.
- Mežvidu draudzes baznīca.
- 1. Mežvidu pamatskolas ēka.
- 19 atjaunotie ceļmalu krucifiksi
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 1897 | 4 595 | — |
|---|
| 1935 | 4 309 | −0.17% |
|---|
| 1959 | 3 106 | −1.35% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 1967 | 2 500 | −2.68% |
|---|
| 1979 | 1 842 | −2.51% |
|---|
| 1989 | 1 379 | −2.85% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|
| 2000 | 1 232 | −1.02% |
|---|
| 2011 | 921 | −2.61% |
|---|
| 2021 | 734 | −2.24% |
|---|
|
|
| Vēsturiskā administratīvā piederība |
|---|
|
|
|---|
| | Pilsētas | |
|---|
| | Novadi | |
|---|
| | Pagasti | |
|---|
| | Teritoriālās vienības | |
|---|
|
|
|---|
| Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 2009. gada 1. jūlijam. | | | Pilsēta | |
|---|
| | Pagasti | |
|---|
| | Teritoriālais iedalījums padomju laikā |
|---|
| | Pilsētas | |
|---|
| | Pilsētciemats | |
|---|
| | Lauku teritorijas | |
|---|
| | Ciema padomes |
- Antropovas ciems (likv.)
- Atspuku ciems (iekļ., likv.)
- Audriņu ciems (iekļ., bij.)
- Auziņu ciems (likv.)
- Bekšu ciems (likv.)
- Bērzgales ciems
- Bešaukas ciems (likv.)
- Bumbišķu ciems (likv.)
- Čakšu ciems (likv.)
- Černajas ciems (bij.)
- Čulku ciems (iekļ., likv.)
- Dekšāres ciems (iekļ.)
- Dricēnu ciems (iekļ.)
- Dubuļu ciems (likv.)
- Feimaņu ciems (iekļ.)
- Foļvarkovas ciems (likv.)
- Gaigalavas ciems (iekļ.)
- Goveikas ciems (atdal.)
- Griškānu ciems
- Ilzeskalna ciems (bij.)
- Ismeru ciems (likv.)
- Janopoles ciems (likv.)
- Juzupoles ciems (likv.)
- Kantinieku ciems (iekļ.)
- Kaunatas ciems
- Kleperu ciems (likv.)
- Kristinku ciems (laic.)
- Kruķu ciems (iekļ., likv.)
- Lendžu ciems
- Lūznavas ciems (iekļ., bij.)
- Makašēnu ciems (likv.)
- Mākoņkalna ciems (iekļ., bij.)
- Marguču ciems (likv.)
- Matuļu ciems (likv.)
- Mežāres ciems (likv.)
- Mežvidu ciems (laic.)
- Nagļu ciems (iekļ., bij.)
- Nautrēnu ciems (laic.)
- Ozolaines ciems
- Pušas ciems (iekļ.)
- Radopoles ciems (iekļ.)
- Ranču ciems (laic.)
- Rečinas ciems (likv.)
- Rēznas ciems (likv.)
- Rikavas ciems (iekļ.)
- Rušenicas ciems (iekļ., likv.)
- Ružinas ciems (iekļ., likv.)
- Sakstagala ciems (iekļ.)
- Silmalas ciems (iekļ.)
- Slabadas ciems
- Sokolu ciems (iekļ.)
- Sprūževas ciems (likv.)
- Stirnienes ciems (laic.)
- Stoļerovas ciems
- Stružānu ciems (iekļ., bij.)
- Upenieku ciems (laic.)
- Vērēmu ciems
- Višu ciems (likv.)
|
|---|
|
|
|
|---|
| Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 17. aprīlim | | | Pilsēta | |
|---|
| | Ciema padomes | |
|---|
|
|
|