Pāriet uz saturu

Rundēnu pagasts

Vikipēdijas lapa
Rundēnu pagasts
Novads: Ludzas novads
Centrs: Rundēni
Kopējā platība:[1] 124,4 km2
 • Sauszeme: 120,7 km2
 • Ūdens: 3,7 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 324
Blīvums (2025): 2,7 iedz./km2
Rundēnu pagasts Vikikrātuvē

Rundēnu pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada Pildas, Nirzas, Istras un Lauderu pagastiem, Krāslavas novada Šķaunes un Ezernieku pagastiem un Rēzeknes novada Kaunatas pagastu. Attālumi no pagasta centra Rundēniem: līdz novada centram Ludzai — 33 km, līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai — 315 km.

Daba

[labot | labot pirmkodu]
Pakalnu ezers

Rundēnu pagasts atrodas Latgales augstienē, tā lielāko daļu aizņem Rāznavas pauguraine, dienvidaustrumu daļā atrodas Dagdas pauguraine. Augstākie pauguri — Pentjušu kalns, arī pakalni uz ziemeļiem no Kovališkiem, pie Sūnupļavas un pie Rudzišiem.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Pagasta ziemeļu daļā ir ūdensšķirtne starp Daugavas un Mudavas (Veļikajas) upju baseiniem.

Upes

[labot | labot pirmkodu]

Pagastam cauri tek Daugavas pieteka Sarjanka. Citas upītes: Kazeņa, Siņica, Volčica, Vonogupīte.

Ezeri

[labot | labot pirmkodu]

Lielākais ezers — Bižas ezers (169 ha). Ezeri: Bezersļesjes, Aunejas, Testečkovas, Loboržu, Audeļu (Kovališku), Bļižņevas, Glušeņa, Pakalnu, Vorzovas, Kazeņa, Rudzīšu.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1920. gada zemes reformas laikā Rundēnu muižu (Rundany) sadalīja 64 vienībās 842 ha kopplatībā, Viktorinavas muižu 25 vienībās 190 ha kopplatībā, Bišumuižu (Slobodka) 7 vienībās 44 ha kopplatībā, bet Zuranpoles foļvarku (pusmuižu) sadalīja 9 vienībās 110 ha kopplatībā, Lielās Kriņņicas foļvarku 8 vienībās 103 ha kopplatībā, Mazās Kriņņicas foļvarku 2 vienībās 27 ha kopplatībā, Čuhnovas foļvarku 3 vienībās 47 ha kopplatībā un Zaķu foļvarku 8 vienībās 103 ha kopplatībā.[3] Līdz mūsu dienām saglabājusies Pakalnu muižas kungu māja, kas atrodas privātīpašumā. Māja izpildīta neoromantikas arhitektūras stilā, 19. gadsimtā celta vienstāva ķieģeļu ēka ar asimetrisku jumta izbūvi. Mūsdienās Rundēnu muižas vietā atrodas skolas komplekss, bet ir saglabājies muižas parks.

Ap 1890. gadu celtās, bijušās Pakalnu pusmuižas, holandiešu tipa vējdzirnavas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Līdz 1938. gadam pagasta teritorijā bija vairākas skolas: Ruļevā, Drozdovkā, Rudzīšos, Pakalnos, Vertulovā un pašos Rundēnos. 1939. gadā bija uzcelta Rundēnu vidusskola. 1920.-30. gados tika izveidotas krājaizdevu, lopkopības pārraudzības, lauksaimniecības biedrības. Darbojās divas dzirnavas, pienotava, 12 pārtikas preču tirgotavas, divas maizes tirgotavas, vīna un degvīna, manufaktūras un ādas tirgotava.

1935. gadā Ludzas apriņķa Rundēnu pagasta platība bija 89,7 km² un tajā dzīvoja 4261 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Pakalņu, Ruļevas, Rundēnu un Vertulovas ciema padomes. Rundēnu ciems ietilpis Zilupes (1949-1959) un Ludzas (1959-2009) rajonos. 1954. gadā Rundēnu ciemam pievienoja likvidēto Cucuru ciemu, 1960. gadā - likvidēto Vertulovas ciemu, bet kolhoza «Maija rīts» teritoriju pievienoja Lauderu ciemam. 1975. gadā Rundēnu ciemam pievienoja likvidēto Lūrupu ciemu, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Kaunatas ciemam.[5] Padomju laikā zemi apsaimniekoja padomju saimniecība «Rundēni», kas bija lielākā saimniecība Ludzas rajonā.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rundēnu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ludzas novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

[labot | labot pirmkodu]
Kazicu Bikakmens
Nosaukums Atrašanās vieta
Gorodku pilskalns I (Gorelaja gora, Gorodok) Gorodoks
Gorodku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora) Gorodoks
Kazicu senkapi un Bikakmens Kazici
Pešlevas senkapi Pešļeva
Pentjušu pilskalns ar apmetni Pentjuši
Tereņevas senkapi Tereņeva
Vertulovas viduslaiku kapsēta Vertulova
Zirgu senkapi (Mogiļņik) Zirgi

Dabas pieminekļi

[labot | labot pirmkodu]
  • Kazicu Bikakmens
  • Rundēnu Velna dobes
  • Rāznas īpaši aizsargājamās dabas teritorija. Rundēnu pagastā atrodas daļa no Rāznas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - Rāznas nacionālais parks. Tā sniedzas no Kaunatas, Rundēnu un Pildas pagastu robežu krustpunkta uz dienvidrietumiem pa Kaunatas un Rundēnu pagasta robežu līdz ceļam Roceva — Rudzīši. Uz austrumiem pa ceļa Roceva — Rudzīši dienvidu malu līdz ceļam Ludza - Ezernieki. Uz dienvidiem pa ceļa Ludza — Ezernieki rietumu malu līdz Rundēnu un Ezernieku pagasta robežai.[7] Parkā teritorijā ietilpst Bižas, Bezersļesjes, Pakalnu, Bļižņevas, Glušeņa un Devjatņiku ezeri.

Piemiņas vietas

[labot | labot pirmkodu]
  • Krustu pakalns Rundēnos.
  • Sūnupļavas piemiņas ansamblis. Izveidots Otrā pasaules kara 11 dažādu tautību varoņiem, kuri aizstāvēja 144. augstieni un krita, veidots piemiņas ansamblis ceļa Rundēni — Lauderi malā.[8] Veidots no lieliem laukakmeņiem, autors A. Dripe.
  • Sarkanās armijas karavīru brāļu kapi Rundēnos.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]
Bļižņevas vecticībnieku baznīca
2000. gada tautas skaitīšana.iedzīvotājilatviešikrievibaltkrievi
Rundēnu pagasts80023152223

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18974 440—    
19355 430+0.53%
19592 462−3.24%
GadsIedz.±% g.p.
19691 800−3.08%
19791 372−2.68%
1989971−3.40%
GadsIedz.±% g.p.
2000815−1.58%
2011505−4.26%
2021361−3.30%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Pagasta centrs Rundēni. Sādžas:[10]

  • Kabilovka
  • Kazeņa
  • Kazici
  • Kannova
  • Kļeščeva
  • Klumstova
  • Kovališki
  • Ksaverina
  • Labunščina
  • Lielā Maļinovka
  • Lisova
  • Loborži
  • Losiški
  • Mazkrinica
  • Maļinovka
  • Mačuļi
  • Mežavēpri
  • Nalogi
  • Noviņi
  • Novijdvors
  • Opši
  • Osova
  • Ostrova
  • Pakalni
  • Pentjuši
  • Pereļji
  • Pešļeva
  • Posiški
  • Punculova
  • Pušča
  • Rocova
  • Rudziši
  • Ruleva
  • Rusecki
  • Sarja
  • Savina
  • Stankeviči
  • Strukaļi
  • Sūnupļava
  • Tarčilova
  • Tartaks
  • Tereneva
  • Testečkova
  • Homutova
  • Škorlupova
  • Vertulova
  • Zamostje
  • Zarečje
  • Zirgi
  • Zubova
  • Žubuļi

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības

[labot | labot pirmkodu]
  • Jānis Alnis (miris 2007), dzimis Rundēnos, raķešu konstruktors, novadpētnieks, Rundēnu Krustu pakalna pamatlicējs.
  • Pēteris Berjoza (miris 2002), dzimis Griņkovā, novadpētnieks, Rundēnu Velnu dobju pirmatklājējs.[11]
  • Artūrs Burtnieks, Rundēnu skolas direktors, 1938. gadā vadīja Rundēnu vidusskolas celtniecību, miris pēc deportācijas uz Sibīriju.
  • Ignats Čeksters (1842–1914), dzimis Novijdvoros, topogrāfs, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Latgales pirmās atmodas atbalstītājs.[12]
  • Juliāns Čeksters (1885- ?), dzimis Novijdvorā, publicists, agronoms.
  • Šalva Hmelidze (miris 2010), skolotājs, publicists, Latgales vēstures pētnieks.[13]
  • Viktors Pentjušs (1915-2007), katoļu priesteris, profesors, Sv. Jēkaba katedrāles vikārs, Rīgas Garīgā semināra garīgais tēvs.[14] 1948. gadā bija represēts un izsūtīts uz Vorkutu (Komi), no kurienes dzimtenē atgriezās tikai 1956 gadā.
  • Voldemārs Ragusala (1907- ?) - publicists.
  • Aleksis Rubulis (1922-2015) - rakstnieks, dzejnieks, vēsturnieks, filologs, literatūras pazinējs un publicists.
  • Anta Rugāte (1949), dzimusi Puščā, žurnāliste, politiķe, 5.-9. Saeimu deputāte.
  • Emīlija Soida (1924-1989), dzimusi Opšos, valodniece, Latvijas Universitātes docente, Latviešu valodas katedras vadītāja, Vēstures un filoloģijas fakultātes prodekāne, vairāku grāmatu un mācību darbu autore.
  • Vladislavs Šveide (1915-1984), dzimis Osovā, gleznotājs, dekorators. Tempera tehnikā gleznoja jūras peizāžas, zvejnieku dzīves etīdes, Latgales ainavas un Vecrīgas skatus.
  • Jevgeņijs Vasiļjevs (dzimis 1932) - dzejnieks, skolotājs.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Rundēnu pagasta pašvaldības pārvaldībā ir sekojošās iestādes, kuras atrodas pagasta centrā: skola (slēgta kopš 2007. gada), Pirmsskolas izglītības iestāde, Tautas nams, ambulance un bibliotēka. Pagasta lielākās zemnieku saimniecības: "Zaļesje", "Sarja", "Vēlmes", "Cerība", pamatdarbības veidi — graudkopība un lopkopība. Rundēnu ciemā atrodas 2 veikali un pasta nodaļa.

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Rundēnu pagastu šķērso autoceļi Kārsava-Ludza-Ezernieki, Pakalni-Lauderi-Ploski, Vecsloboda-Rundēni-Zeiļova un Kaunata-Rundēni.

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

1939. gadā Rundēnu pagastā bija Rundēnu valsts pilna pamatskola ar 11 skolotājiem, Vērtuļu pilna pamatskola ar sešiem skolotājiem, Pakalnu un Ruļļu I pakāpes pamtaskolas, katra ar trim skolotājiem, Rundēnu I pakāpes krievu pamatskola ar trim skolotājiem.[15]

Mūsdienās paɡastā ir Rundānu tautas nams un Rundēnu bibliotēka.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 004. sleja.
  4. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. ↑ Bibliotēka, www.ludzasbiblio.lv[novecojusi saite]
  7. ↑ «Rāznas nacionālais parks, www.pirtslietas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 4. jūnijā.
  8. ↑ «Sūnupļavas piemiņas ansamblis, turisms.ludza.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 22. septembrī. Skatīts: 2008. gada 4. jūnijā.
  9. ↑ OSP
  10. ↑ «Valsts adrešu reģistrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 25. decembrī. Skatīts: 2010. gada 2. jūlijā.
  11. ↑ Pēteris Berjoza, www.mammadaba.lv[novecojusi saite]
  12. ↑ «Ignats Čeksters, www.lv.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. martā. Skatīts: 2008. gada 4. jūnijā.
  13. ↑ Šalva Hmelidze, Igo Midrijānis "Tikšanās ar neparastu cilvēku"[novecojusi saite]
  14. ↑ «Viktors Pentjušs, www.katedrale.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. februārī. Skatīts: 2008. gada 4. jūnijā.
  15. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 003. sleja.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rundēnu_pagasts&oldid=4445408"