Pāriet uz saturu

Istras pagasts

Vikipēdijas lapa
Istras pagasts
Novads: Ludzas novads
Centrs: Vecslabada
Kopējā platība:[1] 164,1 km2
  Sauszeme: 150,8 km2
  Ūdens: 13,3 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 382
Blīvums (2025): 2,5 iedz./km2
Izveidots: 1862. gadā
Istras pagasts Vikikrātuvē

Istras pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienes pagastiem un Krāslavas novada Šķaunes un Ezernieku pagastiem.

Istras pagastā ir viegli viļņots Latgales augstienes Dagdas pauguraines ziemeļaustrumu malas reljefs. Lielākās upes pagastā ir Istra, Vonogupeite, Cegeļņa, Plisunka un Zeiļovas strauts. Pagastā atrodas Plisūns (Plusons, Dunduru), Šķaunes, Istras, Dziļais (Dziļezers), Audzeļu (Ludzītes), Ilza, Aglonkas (Pricimovas), Ubuļu, Dolgojes ezeri. Apmēram 46% pagasta teritorijas aizņem meži, lielākie ir Riuseņu un Morozu meža masīvi.[3]

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Upes: Cegeļņa.

Ezeri: Aglonkas ezers (Pricimovas ezers), Audzeļu ezers, Dolgojes ezers, Dziļais ezers, Ilza ezers, Istras ezers, Kovšezers, Maroksnas ezers, Plisūns, Škaunas ezers, Ubuļu ezers.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Istras pagasts dibināts 1863. gadā, apvienojot Istras, Annapoles, Konecpoles un Soboļinas muižu pagastus. 1920. gada zemes reformas gaitā Istras muižas un Pļaviņu folvarka zemes sadalīja 47 vienībās 682 ha kopplatībā, Annopoli sadalīja 166 vienībās 1786 ha kopplatībā, Ļauderu muižu sadalīja 107 vienībās 501 ha kopplatībā, Koncepoli sadalīja 124 vienībās 1105 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Ludzas apriņķa Istras pagasta platība bija 210,5 km² un tajā dzīvoja 8044 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Annapoles, Cukuru, Istras, Koņecpoles, Lauderu, Plepļu un Soboļinas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Istras ciems ietilpis Zilupes (1949-1959) un Ludzas (1959-2009) rajonos. 1954. gadā Istras ciemam pievienoja likvidētos Soboļinas un Annapoles ciemus, 1960. gadā - likvidēto Koņecpoles ciemu, 1975. gadā - daļu likvidētā Šuškovas ciema.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Istras pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ludzas novadā.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18975 125    
19355 661+0.26%
19592 462−3.41%
GadsIedz.±% g.p.
19672 051−2.26%
19791 457−2.81%
19891 164−2.22%
GadsIedz.±% g.p.
20001 070−0.76%
2011661−4.28%
2021450−3.77%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Vecslabada (pagasta centrs), Istra, Anapole, Konecpole, mazākas apdzīvotas vietas ir Beļejovo, Bites, Borovije, Buiļeva, Cegeļņa, Cucuri, Čerņavski, Čiučiši, Degliši, Dunduri, Fiļki, Frančki, Greidāni, Hodorova, Ilza, Ivuļi, Jonički, Kiseļi, Kitki, Klagiši, Kliši, Kupriši, Lazari, Lomi, Luņi, Maļinovka, Maslova, Meļņiki, Miškiņova, Osinovka, Paidari, Panova, Papsuiki, Pčolki, Peckas, Peličova, Piktjuļi, Poļačonki, Pricimova, Pugači, Pupiški, Rakova, Razuvaji, Ribački, Rukši, Sibiļina, Sokorņica, Solodi, Sološi, Spugova, Šakuri, Ševci, Šilki, Šņitņiki, Šķaune, Troniški, Ustje, Volkorezi, Vonogi.[3]

Novadnieki

[labot | labot pirmkodu]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Latvijas PSR laikā Istras ciemā atradās padomju saimniecības „Istra” centrs ar inkubatoru, putnu kautuvi, lopbarības rauga cehu, ķieģeļu cepļi un remontdarbnīcām. Koņecpolē darbojās pienotava, kokzēģētava, sadzīves pakalpojumu kombināta dzirnavas.[3]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Istras pagastu šķērso autoceļi Šuškova-Beļejeva, Joņički-Pasiene, Vecsloboda-Rundāni-Zeiļova un Šķirpāni-Sibiļina.[3]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

1931. gadā pagastā darbojās valsts Istras 6-klasīga pamatskola ar 7 skolotājiem, Ļauderu krievu pamatskola ar 4 skolotājiem, Pičeru pamatskola ar 1 skolotāju, Čivčīšu pamatskola ar 2 skolotājiem, Luņu pamatskola ar 2 skolotājiem, Cucuru pamatskola ar 2 skolotājiem, Cucurku pamatskola ar 1 skolotāju, Rudņas pamatskola ar 1 skolotāju, Konecpoles pamatskola ar 2 skolotājiem.[8]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. 1 2 3 4 Istras pagasts Ludzas novada bibliotēkas kultūrvēstures datu bāze
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 13 169. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP
  8. Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 13 168. sleja.