Zvirgzdenes pagasts

Zvirgzdenes pagasts
Novads:	Ludzas novads
Centrs:	Zvirgzdene
Kopējā platība:	98,9 km2
• Sauszeme:	87,4 km2
• Ūdens:	11,5 km2
Iedzīvotāji (2026):	543
Blīvums (2026):	6,2 iedz./km2
Zvirgzdenes pagasts Vikikrātuvē

Zvirgzdenes pagasts (latgaliešu: Zviergzdinis pogosts) ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Cirma un Lielā Ludzas ezeru krastos. Robežojas ar sava novada Ludzas pilsētu un Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas, Mežvidu un Cirmas pagastiem, Rēzeknes novada Lendžu un Bērzgales pagastiem. Pagasta centrs ir Zvirgzdenē.

Daba

Lielākā daļa pagasta teritorijas atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, ziemeļu daļa Burzavas paugurainē, austrumu malā sākas Mudavas zemienes Zilupes līdzenums. Zemes virsma pauguraina, Lozdovā tās augstums sasniedz 185,2 metrus virs jūras līmeņa, reljefā krasi izdalās Ludzas – Ciblas grēda uz austrumiem no Lielā Ludzas ezera Šalupinku pussalas, kas pie Mazajiem Trukšāniem sasniedz 157 metru augstumu.

Hidrogrāfija

Upes

Vasarānu upīte

Ezeri

Franapoles ezers, Iļzeits, Lielais Ludzas ezers, Selekovas ezers, Ūtičovas ezers, Valna ezeriņš, Veserovas ezers, Zviergzdines ezers.

Vēsture

Franapoles muiža piederēja Karņicku dzimtai, viņu īpašumā bija arī Lucmuiža (minēta 1768. gadā) un Rozanova (minēta 1767.gadā). Zvirgzdene, arī vairākas citas muižas apkaimē, ieskaitot Pušmucovu, piederēja Šadursku dzimtai.

1931. gadā Zvirgzdenes pagasta platība bija 160,1 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Cirmas, Isnaudas, Jaunžogotu, Pokumines, Priedaines un Zvirgzdenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Zvirgzdenes ciemam pievienoja Jaunžogotu ciemu, 1958. gadā - daļu Ciblas ciema, 1956. gadā - daļu Isnaudas ciema, 1979. gadā - daļu Blontu ciema, bet daļu Zvirgzdenes ciema 1977. gadā pievienoja Isnaudas ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ciblas novadā. 2021. gadā Ciblas novadu iekļāva Ludzas novadā.

Pieminekļi

• Verņu senkapi
• Kivtu senkapi
• Budjankas apmetne
• Ķīšu kalns - pilskalns ar apmetni
• Cirmas senkapi

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 3 234 —     1935 3 282 +0.04% 1959 2 720 −0.78%	Gads Iedz. ±% g.p. 1969 2 475 −0.94% 1979 1 685 −3.77% 1989 1 304 −2.53%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 038 −2.05% 2011 760 −2.79% 2021 582 −2.63%

Apdzīvotās vietas

Lucmuiža, Zvirgzdene, Franapole, Ezersala, mazākas apdzīvotas vietas ir Aizpūre, Banonija, Baranova, Bērzinīki, Biņeva, Bleivi, Bolužova, Černamordi, Diunokļi, Jaunzeļči, Jaunžogoti, Kaļvi, Kitkova, Kiuti, Kļovi, Kristužāni, Krīveņi, Kušnerova, Lauči, Lielie Lītaunieki, Lozdova, Ļustiki, Mazie Lītaunieki, Mazie Trukšāni, Meža Kocki, Miltukolni, Mjankinki, Muizinīki, Obuļnīki, Orehovka, Otrie Muizinīki, Otrā Zvirgzdene, Petriki, Pikstuļi, Poguļanka, Pūdukolni, Ražanova, Rudzeiši, Seļekova, Severki, Šelupinki, Špegi, Teiruma Kocki, Teļakolni, Ustje, Utičova, Ūdeņi, Vasarāni, Vecžogoti, Veserova, Vierņi, Virpi, Zatiški, Zjuzi.

Novadnieki

• Staņislavs Ladusāns (1912—1993), filozofs, katoļu priesteris, lielāko dzīves daļu pavadījis Brazīlijā
• Joņs Karūdznīks (1921-2003), latgaliešu dzejnieks, komponists, dziesmas "Skaidra volūda" mūzikas autors (teksts Anna Rancāne)

Saimniecība

1935. gadā Zvirgzdenes pagastā bija 1215 saimniecības. Darbojās lauksaimniecības biedrība „Arkls”, meliorācijas biedrība, divas dzirnavas. Pēc Otrā pasaules kara nodibināja kolhozus „Ceļš uz komunismu”, „Padomju Latgale” un Raiņa kolhozu, kurus 1960. gadu sākumā apvienoja padomju saimniecībā „Ludza”.

Transports

Zvirgzdenes pagastu šķērso autoceļi Kārsava – Ludza – Ezernieki, Ludza – Stiglova – Kārsava, Zvirgzdene – Bērzgale – Briņģi, Malzūbi – Istalsna – Perekļi, Seļekova-Degļova-Goliševa, Brigi-Krivanda-Cibla-Seļekova.

Izglītība un kultūra

Zvirgzdenes latviešu pamatskolas skolēni un skolotāji (pirms 1940)

Pirmā pagasta skola darbojās kopš 1860. gada. 1898. gadā nodibināja Franapoles latviešu pamatskolu, 1901. gadā muižnieks K. Gulkevičs skolai uzdāvināja divas desetīnas zemes, kur uzcēla jaunu skolas ēku. 1909. gadā nodibināja Lauču vienklasīgo zemstes skolu. 20. gadsimta sākumā Zvirgzdenes pagasta teritorijā bija Aizpures, Franapoles, Kristužānu, Ūdeņu un Lauču skolas.

1920. gadā Lauču skolu pārveidoja par latviešu četrklašu pamatskolu. 1922. gadā apvienoja Aizpūres un Kristužānu pamatskolas un nodibināja Zvirgzdenes 6-klasīgo pamatskolu, skolas rīcībā nodeva muižas kunɡu māju ar parku, ābeļdārzu un trīs hektāriem aramzemes. 1921. gadā Zvirgzdenes skolā mācījās 78 skolēni, Franapoles skolā 66 skolēni, savukārt 1931. gadā Zvirgzdenes skolā mācījās 174 skolēni, Franapoles skolā 108 skolēni. 1938.-1940. gadā pēc arhitekta P. Pavlova projekta uzcēla Cirmas pamatskolas ēku, bet Lauču un Ūdeņu 4-klasīɡās skolas slēdza.