Latviešu konversācijas vārdnīca
Latviešu konversācijas vārdnīca | |
---|---|
Valsts | Latvija |
Valoda | latviešu |
Temats | Vispārējs |
Žanrs | Enciklopēdija |
Izdevējs | A.Gulbja apgāds |
Izdota | 1927—1940 |
Formāts | 21 sējums cietos vākos |
Lappuses | 43 008 slejas |
Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā 21 sējumā, ko veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares. Vārdnīcas galvenais redaktors bija Arveds Švābe, nomināli arī Aleksandrs Būmanis un Kārlis Dišlers, bet atbildīgais sekretārs — Jānis Medenis.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pievērsties grāmatniecībai un Latviešu konversācijas vārdnīcai izdošanai Ansi Gulbi iedvesmojuši Jēkaba Dravnieka Konversācijas vārdnīcas izstrādes centieni, par ko Gulbis rakstījis: „Toreiz, pirms 35 gadiem, kad saņēmu viņa izdoto Konversācijas vārdnīcas 1. burtnīcu, es tā sajūsminājos, ka nolēmu kļūt par grāmatnieku”.[2]
1927. gada vasarā Ansis Gulbis pierunā Arvedu Švābi uzņemties enciklopēdijas veidošanu. Latviešu konversācijas vārdnīcas redakcijas kodolu veido arī Švābes līdzstrādnieks Benno Ābers, kā arī filoloģes Anna Dārziņa un Elza Ābele, bet pavisam enciklopēdijas veidošanā iesaistās vairāk nekā 100 Latvijas zinātnieku, kultūras darbinieku, pedagogu u.c. speciālistu, pieaicinot arī speciālistus no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas u.c valstīm.[2]
Latviešu konversācijas vārdnīcu četru sējumu apjomā bija paredzēts pabeigt pusotra gada laikā, taču sākotnējās ieceres vietā tai iznāk 21 sējums, kuru veidošana ilgst 13 gadus.[2] Pirmo sējumu metiens bija 15 000 eksemplāros, kas no 7. sējuma samazinājās līdz 12 000, no 9. sējuma — līdz 10 000, bet no 17. sējuma — līdz 9000 eksemplāru.[nepieciešama atsauce]
Gulbis enciklopēdijas izdevumu sagatavošanu bija tik labi saorganizējis, ka to, kā arī visas izdevniecības darbu, pēc Gulbja nāves 1936. gadā veiksmīgi turpināja viņa māsas dēls Arvīds Mālītis.[2] 1940. gadā, pēc Latvijas okupācijas, enciklopēdijas izdošanu apturēja pie šķirkļa Tjepolo.[1] Trimdā esošie autori vēlāk turpināja pārtraukto darbu pie 22. sējuma pabeigšanas, kuru 2004. gadā Rīgā izdeva apgāds "Antēra".[3]
Sējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sējums | Šķirkļi | Gads |
---|---|---|
1 | A — Bekons | 1927.—1928. |
2 | Bēkons F. — Čechoslovakija | 1928.—1929. |
3 | Čechovs A. — Dytiscidae | 1928.—1929. |
4 | Dz — Fabriku architektūra | 1929.—1930. |
5 | Fabriku evakuācija — Gonadas | 1930.—1931. |
6 | Gončarovs — Hysteron | 1931. |
7 | I — Jelgava | 1931.—1932. |
8 | Jelgavas apriņķis — Kāzas | 1932.—1933. |
9 | Kazbeks — Krievupe | 1933. |
10 | Krievu raksts — Latvija | 1933.—1934. |
11 | Latvija — Laubana | 1934.—1935. |
12 | Laube — Londonderi | 1935. |
13 | Londons Dž. — Mēness kalni | 1936.—1936. |
14 | Mēness kults — Neikirchs J. H. | 1936. |
15 | Neilands — Paragvaja | 1937. |
16 | Paragvaja — Plēpis J. | 1937.—1938. |
17 | Plesa — Raganas | 1938. |
18 | Raganiņas — Rudzi | 1938.—1939. |
19 | Rudzi — Sirijs | 1939. |
20 | Sirināji — Studentu padome | 1939.—1940. |
21 | Studentu rota — Tjepolo Dž. B. | 1940. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.—21. sējums (1.—) (A-Tjepolo). Rīga: A.Gulbja apgāds, 1927.—1940. 43008 slejas.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Māra Rozenberga, Antra Sprēde. «Grāmata Latvijā: oriģinālā un Latvijai nozīmīgā 20. gadsimta «Konversācijas vārdnīca»». Lsm.lv, 2016. gada 27. augusts. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. Galvenais redaktors: A. Švābe ... [u.c.]. Faksimilizdevums. Rīga: Antēra, 2000-2004. 22 sēj. ISBN: 9984-9313-9-0
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |