Latvijas šaha čempionāts

Latvijas čempionāts šahā ir šaha turnīrs, kurā tiek noskaidrots spēcīgākais Latvijas šahists un šahiste. Tas notiek regulāri kopš 1924. gada.

Vēsture

Profesionāla līmeņa šahisti Latvijā pārādījās jau XIX gadsimtā. Viņi piedalījās Baltijas Šaha savienības kongresos un turnīros, kurus organizēja Rīgas Šaha biedrība. Taču tikai ar neatkarības iegūšanu sāka notikt nacionālie čempionāti. Iesākumā tie saucās par Latvijas šaha kongresiem. Pirmais Latvijas šaha kongress notika 1924. gadā, no tā arī sākās Latvijas šaha čempionātu vēsture. Līdz 1934. gadam darbojās noteikums, ka čempionātā nedrīkst piedalīties iepriekšējo gadu uzvarētājs, tādēļ pirmā Latvijas šaha kongresa uzvarētājs Hermanis Matisons bija tikai viena čempionāta dalībnieks. Pirms Otrā pasaules kara čempionātos cīņa par uzvaru pārsvarā ritēja starp Frici Apšenieku un Vladimiru Petrovu, bet 1941. gada sastāvā ziņā spēcīgā čempionātā uzvarēja tolaik jaunais meistars Aleksandrs Koblencs.

Šaha turnīri notika arī Otrā pasaules kara laikā, tomēr tie nevarēja pulcēt visus tobrīd stiprākos. Karš arī izretināja čempionāta dalībnieku rindas. Ne visi izdzīvoja kara gados, daudzi devās bēgļu gaitās, tādēļ pirmie pēckara čempionāti sastāvā ziņā nevarēja līdzināties pirmskara čempionātiem. 1940. gadu otrajā pusē Latvijas čempionātos turpināja dominēt Koblencs, tomēr jau 1950. gadi iezīmējās ar spilgtu jauno šahistu paaudzi, kurai radās savas tradīcijas. Piecus gadus pēc kārtas, no 1951. līdz 1956. gadam par Latvijas čempionu šahā kļuva katru reizi cits Latvijas Universitātes I kursa students. Šo studentu turpmākie ceļi bija atšķirīgi - tā Mihails Tāls kļuva par Pasaules čempionu šahā, lielmeistari Aivars Gipslis un Jānis Klovāns joprojām atrodas daudzkārtējo čempionātu uzvarētāju saraksta galvgalī, bet Jānis Kļaviņš un Marks Pasmans veltīja savu dzīvi izaicinājumiem ārpus šaha.

Sākot ar 1959. gada čempionātu finālos samazinājās dalībnieku skaits, turnīros ne vienmēr varēja piedalīties visi spēcīgākie šahisti, diezgan bieži čempionātos piedalījās arī uzaicinātie šahisti no citām republikām. Tomēr čempionātos saglabājās intriga, nereti uzvarētāja noskaidrošanai nācās rīkot papildu mačus vai pat turnīrus. 1970. gados par spilgtu personību čempionātos kļuva Alvis Vītoliņš, bet 1980. gadu turnīros - Edvīns Ķeņģis. 1977. gadā Latvijas čempionāts šahā pirmo reizi notika pēc Šveices sistēmas, bet sākot ar 1981. gadu tika ieviesta līgu sistēma, kas pastāvēja līdz 1989. gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmie 1990. gadu čempionāti notika kā atklātie turnīri ar daudzu uzaicināto ārzemju šahistu piedalīšanos. Vēlākos gados notika atgriešanās pie Latvijas spēcīgāko šahistu riņķa vai Šveices sistēmas turnīriem. No 2008. līdz 2011. gadam par čempionātu mājvietu bija kļuvusi atpūtas bāze "Mežezers" Pļaviņu novadā.

Kopš 2012. gada Latvijas čempionātu fināli notiek pēc Šveices sistēmas, tiem notiek reģionālās atlases turnīri, kā arī ceturtdaļfināli un pusfināli.

Pirmais Latvijas čempionāts šahā sievietēm notika 1937. gadā un tajā uzvarēja Milda Lauberte, kas bija pirmā pavisam trīspadsmit čempionātos un dominēja Latvijas šahā līdz 1960. gadu sākumam. Sākot no 1970. gadu otrās puses Latvijas čempionātā šahā sievietēm pieauga dalībnieču meistarība, turnīros piedalījās un uzvarēja visas spēcīgākās Latvijas meistares - Astra Klovāne, Astra Goldmane, Anda Šafranska, Tatjana Voronova, Ingūna Erneste. 1990. gadu beigās čempionātos četras reizes pēc kārtas uzvarēja Dana Reizniece, bet 2003. gadā savu pirmo uzvaru izcīnīja Laura Rogule, kas vēlākajos gados kļuva par visvairāk čempionātos uzvarējušo šahisti.

Visbiežāk čempionāti ir notikuši Rīgā, tikai dažreiz citās pilsētās - Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā.

Čempionāti un uzvarētāji

Gads	Pilsēta	Čempions	Čempione
1924	Rīga	Hermanis Matisons
1926-7	Rīga	Fricis Apšenieks
1930-1	Rīga	Vladimirs Petrovs
1932	Jelgava	Movša Feigins
1934	Rīga	Fricis Apšenieks
1935	Rīga	Vladimirs Petrovs
1937	Rīga	Vladimirs Petrovs	Milda Lauberte^[1]
1938-9	Rīga	Vladimirs Petrovs	Elīza Fogele^[2]
1941	Rīga	Aleksandrs Koblencs	Marta Krūmiņa
1943	Rīga	Igors Ždanovs	Milda Lauberte
1944	Udeļnaja	Voldemārs Mežgailis
1945	Rīga	Aleksandrs Koblencs^[3]
1946	Rīga	Aleksandrs Koblencs
1947	Rīga	Zigfrīds Solmanis
1948	Rīga	Augusts Strautmanis^[4]	Milda Lauberte
1949	Rīga	Aleksandrs Koblencs^[5]	Milda Lauberte
1950	Rīga	Voldemārs Mežgailis	Milda Lauberte
1951	Rīga	Marks Pasmans	Milda Lauberte
1952	Rīga	Jānis Kļaviņš	Milda Lauberte^[6]
1953	Rīga	Mihails Tāls	Milda Lauberte
1954	Rīga	Jānis Klovāns	Milda Lauberte^[7]
1955	Rīga	Aivars Gipslis	Milda Lauberte^[8]
1956	Rīga	Aivars Gipslis	Milda Lauberte
1957	Rīga	Aivars Gipslis	Milda Lauberte^[9]
1958	Rīga	Israels Zilbers^[10]	Zāra Nahimovska
1959	Rīga	Kārlis Klāsups^[11]	Zāra Nahimovska
1960	Rīga	Aivars Gipslis	Milda Lauberte
1961	Rīga	Aivars Gipslis	Zāra Nahimovska
1962	Rīga	Jānis Klovāns	Zāra Nahimovska
1963	Rīga	Aivars Gipslis	Astra Klovāne
1964	Rīga	Aivars Gipslis	Astra Klovāne
1965	Rīga	Mihails Tāls	Astra Klovāne
1966	Rīga	Aivars Gipslis	Benita Vēja^[12]
1967	Rīga	Jānis Klovāns	Vija Rožlapa
1968	Rīga	Jānis Klovāns^[13]	Sarma Sedleniece^[14]
1969	Rīga	Anatolijs Šmits^[15]	Astra Klovāne
1970	Rīga	Jānis Klovāns	Astra Klovāne
1971	Rīga	Jānis Klovāns	Vija Rožlapa
1972	Rīga	Ļevs Gutmans	Vija Rožlapa
1973	Daugavpils(V), Rīga(S)	Alvis Vītoliņš	Tamāra Vilerte Ingrīda Priedīte
1974	Rīga	Juzefs Petkēvičs Vladimirs Kirpičņikovs	Vija Rožlapa
1975	Rīga	Jānis Klovāns Anatolijs Šmits	Astra Goldmane
1976	Rīga	Alvis Vītoliņš	Ilze Rubene
1977	Rīga	Alvis Vītoliņš	Astra Klovāne
1978	Rīga	Alvis Vītoliņš	Astra Klovāne
1979	Rīga	Jānis Klovāns	Ingrīda Priedīte
1980	Rīga	Valērijs Žuravļovs	Tatjana Voronova
1981	Rīga	Aleksandrs Voitkēvičs	Astra Goldmane
1982	Rīga(V), Jūrmala(S)	Alvis Vītoliņš	Anda Šafranska
1983	Rīga	Alvis Vītoliņš	Astra Goldmane^[16]
1984	Rīga	Edvīns Ķeņģis	Anda Šafranska
1985	Rīga	Alvis Vītoliņš Juzefs Petkēvičs	Tatjana Voronova
1986	Rīga	Jānis Klovāns^[17]	Tatjana Voronova
1987	Rīga	Edvīns Ķeņģis	Tatjana Voronova
1988	Rīga	Edvīns Ķeņģis	Natālija Jerjomina
1989	Rīga	Edvīns Ķeņģis^[18]	Ingūna Erneste
1990	Rīga	Edvīns Ķeņģis	Anda Šafranska
1991	Rīga	Normunds Miezis^[19]^[20]	Anda Šafranska
1992	Rīga	Valērijs Žuravļovs^[21]^[22]	Anna Hāna^[23]
1993	Rīga	Zigurds Lanka	Anda Šafranska
1994	Rīga	Valērijs Žuravļovs	Anda Šafranska^[24]
1995	Rīga	Igors Rausis	Ilze Rubene^[25]
1996	Rīga	Daniels Fridmans	Anda Šafranska
1997	Rīga	Edvīns Ķeņģis	Anda Šafranska
1998	Rīga	Māris Krakops^[26]	Dana Reizniece^[27]
1999	Rīga	Arturs Neikšāns	Dana Reizniece
2000	Rīga	Viesturs Meijers	Dana Reizniece
2001	Rīga	Guntars Antoms	Dana Reizniece
2002	Rīga	Ilmārs Starostīts^[28]	Ingūna Erneste
2003	Rīga	Jevgeņijs Svešņikovs	Laura Rogule
2004	Rīga	Edvīns Ķeņģis^[29]	Ilze Bērziņa^[30]
2005	Rīga	Edvīns Ķeņģis	Laura Rogule
2006	Rīga	Normunds Miezis	Laura Rogule
2008	Mežezers (Pļaviņu novads)	Jevgeņijs Svešņikovs	Ilze Bērziņa
2009	Mežezers (Pļaviņu novads)	Vitālijs Samoļins^[31]	Laura Rogule
2010	Mežezers (Pļaviņu novads)	Jevgeņijs Svešņikovs	Laura Rogule
2011	Mežezers (Pļaviņu novads)	Arturs Neikšāns	Laura Rogule
2012	Rīga	Vitālijs Samoļins	Ilze Bērziņa
2013	Rīga	Igors Kovaļenko	Laura Rogule
2014	Rīga	Igors Kovaļenko	Katrīna Šķiņķe
2015	Rīga	Arturs Neikšāns	Laura Rogule
2016	Rīga	Vladimirs Svešņikovs	Laura Rogule
2017	Rīga	Arturs Bernotas	Linda Krūmiņa
2018	Rīga	Ņikita Meškovs	Elizabete Limanovska
2019	Rīga	Arturs Neikšāns	Ilze Bērziņa
2020	Rīga	Zigurds Lanka	Laura Rogule
2021	Rīga	Rolands Bērziņš	Laura Rogule
2022	Rīga	Ilmārs Starostīts	Laura Rogule
2023	Rīga	Toms Kantāns	Laura Rogule
2024	Rīga	Guntis Jankovskis	Ilze Bērziņa

Daudzkārtējie uzvarētāji

#	Čempions	Uzvaras	Gadi
1	Jānis Klovāns	9	1954, 1962, 1967-68, 1970-71, 1975, 1979, 1986
2	Aivars Gipslis	8	1955-57, 1960-61, 1963-64, 1966
3	Edvīns Ķeņģis	8	1984, 1987-90, 1997, 2004-05
4	Alvis Vītoliņš	7	1973, 1976-78, 1982-83, 1985
5	Vladimirs Petrovs	4	1930, 1935, 1937, 1938
6	Aleksandrs Koblencs	4	1941, 1945-46, 1949
7	Arturs Neikšāns	4	1999, 2011, 2015, 2019
8	Valērijs Žuravļovs	3	1980, 1992, 1994
9	Jevgeņijs Svešņikovs	3	2003, 2008, 2010
10	Fricis Apšenieks	2	1927, 1934
11	Voldemārs Mežgailis	2	1944, 1950
12	Mihails Tāls	2	1953, 1965
13	Anatolijs Šmits	2	1969, 1975
14	Juzefs Petkēvičs	2	1974, 1985
15	Normunds Miezis	2	1991, 2006
16	Vitālijs Samoļins	2	2009, 2012
17	Igors Kovaļenko	2	2013-14
18	Zigurds Lanka	2	1993, 2020
19	Ilmārs Starostīts	2	2002, 2022

#	Čempione	Uzvaras	Gadi
1	Milda Lauberte	13	1937, 1943, 1948-57, 1960
2	Laura Rogule	13	2003, 2005-06, 2009-11, 2013, 2015-16, 2020-23
3	Anda Šafranska	8	1982, 1984, 1990-91, 1993-94, 1996-97
4	Astra Klovāne	7	1963-65, 1969-70, 1977-78
5	Ilze Bērziņa	5	2004, 2008, 2012, 2019, 2024
6	Zāra Nahimovska	4	1958-59, 1961-62
7	Vija Rožlapa	4	1967, 1971-72, 1974
8	Tatjana Voronova	4	1980, 1985-87
9	Dana Reizniece	4	1998-2001
10	Astra Goldmane	3	1975, 1981, 1983
11	Ingrīda Priedīte	2	1973, 1979
12	Ilze Rubene	2	1976, 1995
13	Ingūna Erneste	2	1989, 2002

Skatīt arī

Latvijas komandu šaha čempionāts

Atsauces

↑ Papildmačā uzvarēja Elīzu Fogeli 4:0
↑ Papildturnīra rezultāti: 1. Elīza Fogele 3 (+3, =0, -1) 2. Emīlija Šmite 2 (+2, =0, -2) 3. Marta Krūmiņa 1 (+1, =0, -3)
↑ Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošais Vladimirs Alatorcevs, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists
↑ Papildmačā uzvarēja Igoru Ždanovu 4:3 (+3, =2, -2)
↑ Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošais Marks Taimanovs, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists
↑ Papildmačā uzvarēja Lidiju Paramonovu 3,5:0,5
↑ Papildmačā uzvarēja Zāru Nahimovsku 3,5:2,5 (+2, =3, -1)
↑ Papildmačā uzvarēja Āriju Jansoni 3,5:1,5 (+3, =1, -1)
↑ Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošā Olga Ignatjeva, bet titulu ieguva labākā Latvijas šahiste
↑ Papildmačā uzvarēja Aivaru Gipsli 3,5:2,5 (+1, =5, -0)
↑ Papildmačā uzvarēja Pēteri Kampenusu 4:3 (+3, =2, -2)
↑ Papildmačā uzvarēja Astru Klovāni 2,5:1,5 (+2, =1, -1)
↑ Papildmačā uzvarēja Valēriju Žuravļovu 4:2 (+3, =2, -1)
↑ Papildmačā uzvarēja Ilgu Kļaviņu 3,5:1,5 (+3, =1, -1)
↑ Papildmačā uzvarēja Juzefu Petkēviču 3,5:1,5 (+2, =3, -0)
↑ Papildmačā uzvarēja Andu Šafransku 3:1 (+3, =0, - 1)
↑ Papildmačā uzvarēja Alvi Vītoliņu 2:0
↑ Papildturnīra rezultāti: 1. Edvīns Ķeņģis 2,5 (+1, =3, -0) 2. Jānis Klovāns 2 (+1, =2, -1) 3. Alvis Vītoliņš 1,5 (+1, =1, -2)
↑ Turnīrā uzvarēja Jevgeņijs Svešņikovs, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists
↑ Papildmačā uzvarēja Alvi Vītoliņu 2,5:1,5 (+2, =1, -1)
↑ Turnīra uzvarēja Sergejs Okrugins, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists
↑ Papildmačā uzvarēja Jāni Daudzvārdi 2:0
↑ Turnīrā uzvarēja Tuliki Laesone, bet titulu ieguva labākā Latvijas šahiste
↑ Papildmačā uzvarēja Olitu Rausi 2,5:1,5 (+2, =1, -1)
↑ Papildmačs ar Andu Šafransku beidzās neizšķirti 2:2 (+1, =2, -1) bet Ilze Rubene tika atzīta par uzvarētāju pēc labāka Bergera koeficienta pamatturnīrā
↑ Papildmačā uzvarēja Juzefu Petkēviču 2,5:1,5 (+1, =3, -0)
↑ Papildmačā uzvarēja Tatjanu Voronovu 2,5:1,5 (+1, =3, -0) Papildmačs norisinājās Ventspilī
↑ Papildturnīra rezultāti: 1. Ilmārs Starostīts 1,5 (+1, =1, -0) 2. Viesturs Meijers 1 (+1, =0, -1) 3. Rolands Bērziņš 0,5 (+0, =1, -1)
↑ Labākais no Latvijas šahistiem starptautiskajā turnīrā "Rīga - 2004"
↑ Labākā no Latvijas šahistēm starptautiskajā turnīrā "Rīga - 2004"
↑ Turnīrā uzvarēja Danīls Linčevskis, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists

Ārējās saites

Whyld, Ken (1986), Chess: The Records, Guinness Books, p. 104–105, ISBN 0-85112-455-0 (Latvijas čempionātu rezultāti līdz 1985. gadam)
Popovskis, Aleksejs, Russian Chess Base sadaļa "Championships of Republics" (Latvijas čempionātu rezultāti no 1941. gada līdz 1991. gadam)
Daugavpils šaha federācija. Atjaunināts: 2011. gada 24. augustā sadaļa "Turnīri - Latvijas čempionātu rezultāti" (Latvijas čempionātu rezultāti no 1924. gada līdz 1993. gadam)
Crowther, Mark (17 March 2003), THE WEEK IN CHESS 436: Latvian Championships 2003, London Chess Center. Atjaunināts: 2010. gada 9. decembrī
Crowther, Mark (23 August 2004), THE WEEK IN CHESS 511: Rīga 2004, London Chess Center. Atjaunināts: 2010. gada 9. decembrī
Crowther, Mark (23 May 2005), THE WEEK IN CHESS 550: Latvian Championships, London Chess Center. Atjaunināts: 2011. gada 24. augustā
Crowther, Mark (17 April 2006), THE WEEK IN CHESS 597: Latvian Championships, London Chess Center. Atjaunināts: 2011. gada 24. augustā
Žuravļevs, N.; Dulbergs, I.; Kuzmičovs, G. (1980), Latvijas šahistu jaunrade, Rīga: Avots (rezultāti līdz 1979. gadam)

[1] Papildmačā uzvarēja Elīzu Fogeli 4:0

[2] Papildturnīra rezultāti: 1. Elīza Fogele 3 (+3, =0, -1) 2. Emīlija Šmite 2 (+2, =0, -2) 3. Marta Krūmiņa 1 (+1, =0, -3)

[3] Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošais Vladimirs Alatorcevs, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists

[4] Papildmačā uzvarēja Igoru Ždanovu 4:3 (+3, =2, -2)

[5] Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošais Marks Taimanovs, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists

[6] Papildmačā uzvarēja Lidiju Paramonovu 3,5:0,5

[7] Papildmačā uzvarēja Zāru Nahimovsku 3,5:2,5 (+2, =3, -1)

[8] Papildmačā uzvarēja Āriju Jansoni 3,5:1,5 (+3, =1, -1)

[9] Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošā Olga Ignatjeva, bet titulu ieguva labākā Latvijas šahiste

[10] Papildmačā uzvarēja Aivaru Gipsli 3,5:2,5 (+1, =5, -0)

[11] Papildmačā uzvarēja Pēteri Kampenusu 4:3 (+3, =2, -2)

[12] Papildmačā uzvarēja Astru Klovāni 2,5:1,5 (+2, =1, -1)

[13] Papildmačā uzvarēja Valēriju Žuravļovu 4:2 (+3, =2, -1)

[14] Papildmačā uzvarēja Ilgu Kļaviņu 3,5:1,5 (+3, =1, -1)

[15] Papildmačā uzvarēja Juzefu Petkēviču 3,5:1,5 (+2, =3, -0)

[16] Papildmačā uzvarēja Andu Šafransku 3:1 (+3, =0, - 1)

[17] Papildmačā uzvarēja Alvi Vītoliņu 2:0

[18] Papildturnīra rezultāti: 1. Edvīns Ķeņģis 2,5 (+1, =3, -0) 2. Jānis Klovāns 2 (+1, =2, -1) 3. Alvis Vītoliņš 1,5 (+1, =1, -2)

[19] Turnīrā uzvarēja Jevgeņijs Svešņikovs, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists

[20] Papildmačā uzvarēja Alvi Vītoliņu 2,5:1,5 (+2, =1, -1)

[21] Turnīra uzvarēja Sergejs Okrugins, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists

[22] Papildmačā uzvarēja Jāni Daudzvārdi 2:0

[23] Turnīrā uzvarēja Tuliki Laesone, bet titulu ieguva labākā Latvijas šahiste

[24] Papildmačā uzvarēja Olitu Rausi 2,5:1,5 (+2, =1, -1)

[25] Papildmačs ar Andu Šafransku beidzās neizšķirti 2:2 (+1, =2, -1) bet Ilze Rubene tika atzīta par uzvarētāju pēc labāka Bergera koeficienta pamatturnīrā

[26] Papildmačā uzvarēja Juzefu Petkēviču 2,5:1,5 (+1, =3, -0)

[27] Papildmačā uzvarēja Tatjanu Voronovu 2,5:1,5 (+1, =3, -0) Papildmačs norisinājās Ventspilī

[28] Papildturnīra rezultāti: 1. Ilmārs Starostīts 1,5 (+1, =1, -0) 2. Viesturs Meijers 1 (+1, =0, -1) 3. Rolands Bērziņš 0,5 (+0, =1, -1)

[29] Labākais no Latvijas šahistiem starptautiskajā turnīrā "Rīga - 2004"

[30] Labākā no Latvijas šahistēm starptautiskajā turnīrā "Rīga - 2004"

[31] Turnīrā uzvarēja Danīls Linčevskis, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

[28]

[29]

[30]

[31]