Pāriet uz saturu

Dana Reizniece-Ozola

Vikipēdijas lapa
Dana Reizniece-Ozola
Dana Reizniece-Ozola 2019. gadā
13. Saeimas deputāte
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2021. gada 7. janvāris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāte
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāte
Amatā
2013. gada 13. jūnijs — 2014. gada 4. novembris
Amatā
2012. gada 8. marts — 2013. gada 10. janvāris
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2011. gada 20. oktobris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāte
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Latvijas Republikas ekonomikas ministre
Amatā
2014. gada 5. novembris — 2016. gada 11. februāris
Prezidents
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Vjačeslavs Dombrovskis
Pēctecis Arvils Ašeradens
Latvijas Republikas finanšu ministre
Amatā
2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris
Prezidents
Premjerministrs Māris Kučinskis
Priekštecis Jānis Reirs
Pēctecis Jānis Reirs

Dzimšanas dati 1981. gada 6. novembrī (43 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Ventspils, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija Latvijai un Ventspilij (?—2018)[1]
LZS (2018—2022)[2]
Dzīvesbiedrs(-e) Andris Ozols (šķīrušies 2024)
Profesija šahiste, tulks
Augstskola Ventspils Augstskola, Starptautiskā kosmosa universitāte Francijā

Dana Reizniece-Ozola (dzimusi Dana Reizniece 1981. gada 6. novembrī Kuldīgā) ir Latvijas šahiste un bijusī politiķe. Bijusi vairāku Saeimas sasaukumu deputāte, kā arī ekonomikas ministre un finanšu ministre, pārstāvējusi Latvijas Zemnieku savienību un partiju "Latvijai un Ventspilij", kā arī Zaļo un Zemnieku savienību. 2021. gada sākumā D. Reizniece-Ozola nolikusi Saeimas deputātes mandātu, lai kļūtu par Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci.

D. Reizniece ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Mācījusies Kuldīgas 2. vidusskolā, pēc tam Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā, kur ieguvusi vidējo izglītību. Šahu sākusi mācīties pilsētas šaha klubā, kur viņas pirmie treneri bija Viktors Šteinbergs un Agnis Bogdanovs. Jau 1992. gadā bērni brauca uz Poliju un Vāciju uz sacensībām, bet treneri pārdeva šprotes vietējā tirgū, lai dabūtu naudu dzīvošanai sev un jaunajiem sportistiem.[3]

Pēc vidusskolas beigām studējusi Ventspils Augstskolā, kur 2004. gadā ieguvusi tulka un tulkotāja profesionālo kvalifikāciju un 2008. gadā profesionālo maģistra grādu tulkošanā un terminoloģijā. 2013. gadā D. Reizniece-Ozola ieguva profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (Executive Master of Business Administration) Starptautiskajā kosmosa universitātē (International Space University) Francijā.

Pirms ievēlēšanas Saeimā strādājusi par Ventspils augsto tehnoloģiju parka vadītāju un bijusi tā valdes locekle.

2011. gadā precējusies ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu un mainījusi uzvārdu.[4] D. Reizniecei-Ozolai ir divas meitas,[3] kas dzimušas pirms šīs laulības, bet 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanu dienā viņai piedzima trešā meita.[5] 2013. gada 29. janvārī Danai Reizniecei-Ozolai piedzima dēls.[6] 2024. gada 4. novembrī laulība šķirta.[7]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada rudenī D. Reizniece tika ievēlēta 10. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības, kurā ietilpst arī viņas pārstāvētā reģionālā partija "Latvijai un Ventspilij". Saeimā darbojas arī kā Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre. 2011. gadā Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēta arī 11. Saeimā, taču nolika deputāta mandātu līdz 2012. gada martam, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu (viņas vietu Saeimā ieņēma Ilona Jurševska). 2013. gada janvārī D. Reizniece-Ozola atkal nolika Saeimas deputāta mandātu uz dzemdību un daļēju bērnu kopšanas atvaļinājuma laiku,[8] un viņas vietā Saeimā līdz jūnija vidum strādāja I. Jurševska.

2014. gadā tikusi ievēlēta 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2014. gada novembrī apstiprināta par ekonomikas ministri Laimdotas Straujumas otrajā valdībā.[9] 2016. gada februārī kļuvusi par finanšu ministri Māra Kučinska valdībā. 2017. gadā kandidēja uz Eirogrupas prezidenta amatu.[10]

13. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2018. gada rudenī, D. Reizniece-Ozola tika ievēlēta 13. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Novembrī izstājusies no partijas "Latvijai un Ventspilij",[1] bet vēlāk iestājusies Latvijas Zemnieku savienībā.[2]

2019. gadā D. Reizniece-Ozola kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā Zaļo un Zemnieku savienības saraksta līdere, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu.

2021. gada sākumā D. Reizniece-Ozola nolika Saeimas deputātes mandātu, lai kļūtu par Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja Arkādija Dvorkoviča vietnieci.[3][11]

2022. gada maijā D. Reizniece-Ozola paziņoja par izstāšanos no Latvijas Zemnieku savienības, komentējot, ka partija "nav gatava mainīties".[12]

Šahistes karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolas gados nopietni pievērsusies šaham, kur sasniegusi ievērojamus panākumus. 16 gadu vecumā D. Reizniece pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni šahā starp pieaugušajām sievietēm, pēc tam trīs reizes pēc kārtas atkārtojusi šo panākumu,[13] būdama čempione laika posmā no 1998. līdz 2001. gadam. 1998. gadā U-18 vecuma grupā izcīnījusi Eiropas čempiones titulu (gadu vēlāk viņa šo panākumu atkārtoja) un otro vietu pasaules čempionātā. 2001. gadā kļuvusi par lielmeistari, 2002. gadā uzvarējusi Paula Keresa memoriālā Tallinā. Pārstāvējusi Latvijas izlasi astoņās Pasaules šaha olimpiādēs.[14]

Arī kļuvusi par politiķi D. Reizniece-Ozola turpināja aktīvi spēlēt šahu un piedalīties augsta līmeņa sacensībās.[15] 2018. gadā ievēlēta Eiropas Šaha savienības viceprezidentes amatā,[16] bet kopš 2021. gada ir Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektore.

  1. 1,0 1,1 http://www.delfi.lv/news/national/politics/reizniece-ozola-izstajas-no-latvijai-un-ventspilij.d?id=50546509
  2. 2,0 2,1 http://www.delfi.lv/news/national/politics/reizniece-ozola-pievienojas-latvijas-zemnieku-savienibai.d?id=50575867
  3. 3,0 3,1 3,2 Вигман, Владимир; Фаст, Татьяна (2021.g. aprīlis). "Отложенная партия Даны Рейзниеце-Озолы" (krievu). Открытый город (Freecity.lv) 4 (133): 4-11. ISSN 1691-6131.
  4. Apprecējusies Saeimas deputāte, divu bērnu māmiņa Reizniece Kasjauns.lv
  5. Reiznieces-Ozolas vietā Saeimā varētu nonākt Jurševska Delfi.lv
  6. Deputātei Reizniecei-Ozolai piedzimis dēls
  7. «Bijusī ministre Dana Reizniece ar vīru šķir laulību». https://jauns.lv (latviešu). 2024-11-26. Skatīts: 2024-11-26.
  8. Divas Saeimas deputātes plāno doties bērnu kopšanas atvaļinājumā Kasjauns.lv
  9. Jānis Kincis. «Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā». Diena.lv, 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.
  10. Lsm.lv. «Reizniece-Ozola pieteikusi kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu», 30.11.2017.
  11. jauns.lv. «Reiznieces-Ozolas vietā darbu Saeimā sāks Edgars Tavars».
  12. www.DELFI.lv. «Reizniece-Ozola izstājusies no Latvijas Zemnieku savienības». delfi.lv (latviešu), 2022-05-10. Skatīts: 2022-05-10.
  13. Gatis Ķīsis. Latvijas šaha tronī Reizniece un Antoms. // Sports. 15.03.2001.
  14. «OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Dana Reizniece». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. februārī. Skatīts: 2011. gada 14. oktobrī.
  15. «Reizniece-Ozola šaha Olimpiādē uzvar dāmu reitinga līderi». TVNET. 2016. gada 5. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. septembrī. Skatīts: 2016. gada 25. oktobrī.
  16. Delfi.lv. «Reizniece-Ozola ievēlēta Eiropas Šaha savienības viceprezidentes amatā», 04.10.2018.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vjačeslavs Dombrovskis
Latvijas ekonomikas ministrs
2014. gada 5. novembris2016. gada 11. februāris
Pēctecis:
Arvils Ašeradens
Priekštecis:
Jānis Reirs
Latvijas finanšu ministrs
2016. gada 11. februāris — pašreiz
Pēctecis:
Jānis Reirs