Dana Reizniece-Ozola
Dana Reizniece-Ozola | |
---|---|
Dana Reizniece-Ozola 2019. gadā | |
13. Saeimas deputāte | |
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2021. gada 7. janvāris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
12. Saeimas deputāte | |
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
11. Saeimas deputāte | |
Amatā 2013. gada 13. jūnijs — 2014. gada 4. novembris | |
Amatā 2012. gada 8. marts — 2013. gada 10. janvāris | |
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2011. gada 20. oktobris | |
Prezidents | Andris Bērziņš |
Premjerministrs | |
10. Saeimas deputāte | |
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
Latvijas Republikas ekonomikas ministre | |
Amatā 2014. gada 5. novembris — 2016. gada 11. februāris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Laimdota Straujuma |
Priekštecis | Vjačeslavs Dombrovskis |
Pēctecis | Arvils Ašeradens |
Latvijas Republikas finanšu ministre | |
Amatā 2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | Māris Kučinskis |
Priekštecis | Jānis Reirs |
Pēctecis | Jānis Reirs |
| |
Dzimšanas dati |
1981. gada 6. novembrī Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Ventspils, Latvija |
Tautība | latviete |
Politiskā partija |
Latvijai un Ventspilij (?—2018)[1] LZS (2018—2022)[2] |
Dzīvesbiedrs(-e) | Andris Ozols (šķīrušies 2024) |
Profesija | šahiste, tulks |
Augstskola | Ventspils Augstskola, Starptautiskā kosmosa universitāte Francijā |
Dana Reizniece-Ozola (dzimusi Dana Reizniece 1981. gada 6. novembrī Kuldīgā) ir Latvijas šahiste un bijusī politiķe. Bijusi vairāku Saeimas sasaukumu deputāte, kā arī ekonomikas ministre un finanšu ministre, pārstāvējusi Latvijas Zemnieku savienību un partiju "Latvijai un Ventspilij", kā arī Zaļo un Zemnieku savienību. 2021. gada sākumā D. Reizniece-Ozola nolikusi Saeimas deputātes mandātu, lai kļūtu par Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]D. Reizniece ir dzimusi un augusi Kuldīgā. Mācījusies Kuldīgas 2. vidusskolā, pēc tam Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā, kur ieguvusi vidējo izglītību. Šahu sākusi mācīties pilsētas šaha klubā, kur viņas pirmie treneri bija Viktors Šteinbergs un Agnis Bogdanovs. Jau 1992. gadā bērni brauca uz Poliju un Vāciju uz sacensībām, bet treneri pārdeva šprotes vietējā tirgū, lai dabūtu naudu dzīvošanai sev un jaunajiem sportistiem.[3]
Pēc vidusskolas beigām studējusi Ventspils Augstskolā, kur 2004. gadā ieguvusi tulka un tulkotāja profesionālo kvalifikāciju un 2008. gadā profesionālo maģistra grādu tulkošanā un terminoloģijā. 2013. gadā D. Reizniece-Ozola ieguva profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (Executive Master of Business Administration) Starptautiskajā kosmosa universitātē (International Space University) Francijā.
Pirms ievēlēšanas Saeimā strādājusi par Ventspils augsto tehnoloģiju parka vadītāju un bijusi tā valdes locekle.
2011. gadā precējusies ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu un mainījusi uzvārdu.[4] D. Reizniecei-Ozolai ir divas meitas,[3] kas dzimušas pirms šīs laulības, bet 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanu dienā viņai piedzima trešā meita.[5] 2013. gada 29. janvārī Danai Reizniecei-Ozolai piedzima dēls.[6] 2024. gada 4. novembrī laulība šķirta.[7]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2010. gada rudenī D. Reizniece tika ievēlēta 10. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības, kurā ietilpst arī viņas pārstāvētā reģionālā partija "Latvijai un Ventspilij". Saeimā darbojas arī kā Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre. 2011. gadā Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēta arī 11. Saeimā, taču nolika deputāta mandātu līdz 2012. gada martam, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu (viņas vietu Saeimā ieņēma Ilona Jurševska). 2013. gada janvārī D. Reizniece-Ozola atkal nolika Saeimas deputāta mandātu uz dzemdību un daļēju bērnu kopšanas atvaļinājuma laiku,[8] un viņas vietā Saeimā līdz jūnija vidum strādāja I. Jurševska.
2014. gadā tikusi ievēlēta 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2014. gada novembrī apstiprināta par ekonomikas ministri Laimdotas Straujumas otrajā valdībā.[9] 2016. gada februārī kļuvusi par finanšu ministri Māra Kučinska valdībā. 2017. gadā kandidēja uz Eirogrupas prezidenta amatu.[10]
13. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2018. gada rudenī, D. Reizniece-Ozola tika ievēlēta 13. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Novembrī izstājusies no partijas "Latvijai un Ventspilij",[1] bet vēlāk iestājusies Latvijas Zemnieku savienībā.[2]
2019. gadā D. Reizniece-Ozola kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā Zaļo un Zemnieku savienības saraksta līdere, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu.
2021. gada sākumā D. Reizniece-Ozola nolika Saeimas deputātes mandātu, lai kļūtu par Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja Arkādija Dvorkoviča vietnieci.[3][11]
2022. gada maijā D. Reizniece-Ozola paziņoja par izstāšanos no Latvijas Zemnieku savienības, komentējot, ka partija "nav gatava mainīties".[12]
Šahistes karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skolas gados nopietni pievērsusies šaham, kur sasniegusi ievērojamus panākumus. 16 gadu vecumā D. Reizniece pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni šahā starp pieaugušajām sievietēm, pēc tam trīs reizes pēc kārtas atkārtojusi šo panākumu,[13] būdama čempione laika posmā no 1998. līdz 2001. gadam. 1998. gadā U-18 vecuma grupā izcīnījusi Eiropas čempiones titulu (gadu vēlāk viņa šo panākumu atkārtoja) un otro vietu pasaules čempionātā. 2001. gadā kļuvusi par lielmeistari, 2002. gadā uzvarējusi Paula Keresa memoriālā Tallinā. Pārstāvējusi Latvijas izlasi astoņās Pasaules šaha olimpiādēs.[14]
Arī kļuvusi par politiķi D. Reizniece-Ozola turpināja aktīvi spēlēt šahu un piedalīties augsta līmeņa sacensībās.[15] 2018. gadā ievēlēta Eiropas Šaha savienības viceprezidentes amatā,[16] bet kopš 2021. gada ir Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektore.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 http://www.delfi.lv/news/national/politics/reizniece-ozola-izstajas-no-latvijai-un-ventspilij.d?id=50546509
- ↑ 2,0 2,1 http://www.delfi.lv/news/national/politics/reizniece-ozola-pievienojas-latvijas-zemnieku-savienibai.d?id=50575867
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Вигман, Владимир; Фаст, Татьяна (2021.g. aprīlis). "Отложенная партия Даны Рейзниеце-Озолы" (krievu). Открытый город (Freecity.lv) 4 (133): 4-11. ISSN 1691-6131.
- ↑ Apprecējusies Saeimas deputāte, divu bērnu māmiņa Reizniece Kasjauns.lv
- ↑ Reiznieces-Ozolas vietā Saeimā varētu nonākt Jurševska Delfi.lv
- ↑ Deputātei Reizniecei-Ozolai piedzimis dēls
- ↑ «Bijusī ministre Dana Reizniece ar vīru šķir laulību». https://jauns.lv (latviešu). 2024-11-26. Skatīts: 2024-11-26.
- ↑ Divas Saeimas deputātes plāno doties bērnu kopšanas atvaļinājumā Kasjauns.lv
- ↑ Jānis Kincis. «Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā». Diena.lv, 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.
- ↑ Lsm.lv. «Reizniece-Ozola pieteikusi kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu», 30.11.2017.
- ↑ jauns.lv. «Reiznieces-Ozolas vietā darbu Saeimā sāks Edgars Tavars».
- ↑ www.DELFI.lv. «Reizniece-Ozola izstājusies no Latvijas Zemnieku savienības». delfi.lv (latviešu), 2022-05-10. Skatīts: 2022-05-10.
- ↑ Gatis Ķīsis. Latvijas šaha tronī Reizniece un Antoms. // Sports. 15.03.2001.
- ↑ «OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Dana Reizniece». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. februārī. Skatīts: 2011. gada 14. oktobrī.
- ↑ «Reizniece-Ozola šaha Olimpiādē uzvar dāmu reitinga līderi». TVNET. 2016. gada 5. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. septembrī. Skatīts: 2016. gada 25. oktobrī.
- ↑ Delfi.lv. «Reizniece-Ozola ievēlēta Eiropas Šaha savienības viceprezidentes amatā», 04.10.2018.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dana Reizniece-Ozola |
- Danas Reiznieces-Ozolas kanāls YouTube
- Danas Reiznieces-Ozolas oficiālā lapa Facebook
- Danas Reiznieces-Ozolas biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis
- Šahista profils FIDE mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
- Korespondecšahista profils ICCF mājaslapā (angliski)
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Vjačeslavs Dombrovskis |
Latvijas ekonomikas ministrs 2014. gada 5. novembris — 2016. gada 11. februāris |
Pēctecis: Arvils Ašeradens |
Priekštecis: Jānis Reirs |
Latvijas finanšu ministrs 2016. gada 11. februāris — pašreiz |
Pēctecis: Jānis Reirs |
|
|